Neoficiāli tiek lēsts, ka nozare kopumā cietusi zaudējumus aptuveni 50 miljonu litu (10 miljonu latu) apmērā, bet šobrīd pārstrādātāji domā, ka grūtākie laiki viņiem jau garām.

Kā uzskata uzņēmuma "Vilkiškiu pienine" ģenerāldirektors Gintars Bertašus, 2008.gada zaudējumi bijuši nenovēršami, jo pienu esot nācies iepirkt pārāk dārgi un, cenām krītoties, produkciju bijis jāpārdod lētāk par pašizmaksu. Dažiem produktiem, piemēram, piena sūkalām, cenas kritušās pat četrkārtīgi, sieriem - pusotras reizes.

"Ceru, ka bedres dibenu jau esam sasnieguši un sāksim atgūties. Šogad plānojam darboties ar peļņu," viņš paziņojis.

Kā uzskata Bertašus, uzņēmumu, kurš šobrīd jau strādā bez zaudējumiem, glābs spēja pārorientēties un aiziet no neperspektīvajiem tirgiem.

Viņš skaidrojis, ka uzņēmums mainījis tirgu, aizgājis no dažām Eiropas Savienības (ES) valstīm un vairāk uzmanības velta Krievijai, Skandināvijai, Austrumeiropas valstīm un Balkāniem. Tiek mainīta arī mārketinga taktika - līdz šim uz ES vests siers, ko pircēji iesaiņojuši, līmējuši savas etiķetes un pārdevuši kā savu produkciju. Jaunajos tirgos kompānija produkciju pārdos pati ar savu vārdu.

"Vilkiškiu pienine" vadītājs uzskata, ka kompānijai izdevies sekmīgi nostiprināties arī Latvijā, jo tā atradusi nišu - pārdod sierus un pērn nopirktā uzņēmuma "Kelmes pienine" produkciju neatkarīgajiem tirgotājiem, un to tirgus daļa Latvijā ir lielāka nekā Lietuvā, savukārt Igaunijā apgrozījuma pieaugums panākts kopā ar "Maxima LT".

"Pārdodot tiešajam patērētājam, peļņa ir lielāka. Turklāt pārdošanas apjomi ir stabilāki, nekā tirgojot produkciju ar starpnieku - citu ražotāju - palīdzību," secinājis Bertašus. Pēc viņa teiktā, lielākās izaugsmes cerības kompānija saista ar uzņēmumu "Kelmes pienine", kas ražo ātri apgrozāmu produkciju un tāpēc vairs nav tik atkarīgs no izejvielu cenām kā siera ražotāji.

Arī kompānijas "Pieno žvaigždes" vadītāji saskata zīmes, ka otrajā pusgadā situācija sāks uzlaboties, tiks pabeigta noliktavās esošo krājumu izpārdošana, produkcijas cenas augs un gadu izdosies beigt ar peļņu.

Uzņēmuma direktors Lins Sasnausks saredz citu ceļu uz ienesīgu darbību - atteikties no vienas daļas investīciju, vairs tik agresīvi necīnīties par tirgiem, orientēties uz lētākiem produktiem, jo jūtams, ka patērētāji sākuši taupīt. Par lielākām investīcijām tiks domāts vienīgi tad, kad atkal izdosies strādāt ar peļņu.

Tikmēr zemnieki šobrīd gaismu tuneļa galā nesaskata. Kā norādījis Lietuvas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Broņus Markausks, ar piena lopkopību nopelnīt nevar - ganāmpulka uzturēšanā nākas ieguldīt arī kameras vadītāja algu.

Pēc viņa datiem, tiesu izpildītāji jau arestējuši aptuveni 500 zemnieku kontus. "Pārstrādātāji līdz šim centušies uzrādīt pēc iespējas labākus rezultātus, cerot ar peļņu pārdot uzņēmumus. Tagad viņi grib tupināt darbību un gūt peļņu, par pienu maksājot pēc iespējas mazāk, jo zemniekiem nav kur likties," viņš sacījis.

Kā uzskata Markausks, visgrūtāk klāsies tiem lauksaimniekiem, kuri ļāvušies ekonomikas pieauguma eiforijai, ņēmuši kredītus un paplašinājuši ražošanu. Viņaprāt, tie, kuriem kredītu nav, izdzīvos un sagaidīs labākus laikus, jo piena ražošana samazinās, tāpēc iepirkuma cenām vajadzētu augt.

Pārstrādātāji gan pagaidām zemniekiem neko iepriecinošu nesola.

"Neviena ES valsts necentīsies celt piena produktu cenas, lai Lietuvas lauksaimnieki varētu vairāk nopelnīt. Uz to cerēt būtu naivi. Nāksies izdzīvot, pārdodot produkciju par tirgus cenām," paziņojis Sasnausks. Pēc viņa teiktā, 50% Lietuvā ražotā piena tiek eksportēts, bet pasaulē jākonkurē ar vienādiem noteikumiem.