"Bija tikšanās, kuru vadīja [Krievijas premjerministra pirmais vietnieks Sergejs] Ivanovs, un viņš deva rīkojumu ierobežot tranzītu caur Igauniju," aģentūrai "Reuters" sacīja informētas personas, kas vēlējās palikt anonīmas.

Ivanovam tuvi avoti noliedza šīs ziņas, taču naftas tirgotāji atzina, ka naftas pārstrādes produktu galvenie eksportētāji jau uz pusi samazinājuši sūtījumus uz Igauniju.

"Situācija izskatās ļoti līdzīga tai, kas bija gada sākumā, kaut arī tagad visdrīzāk tiks skarti vairāk eksportētāji," sacīja kāds avots.

Bronzas kareivja pieminekļa aizvākšana no Tallinas centra saniknoja Maskavu, un dzelzceļa kompānijas lika pilnībā apturēt kravu piegādes Igaunijai pa dzelzceļu. Aizliegums tika atcelts desmit dienas vēlāk.

Krievijas eksperti norāda - ja kravu pārvadājumu ierobežojumi šoreiz pastāvēs ilgāk, tie izraisīs satiksmes un piegāžu problēmas un līdz ar to kaitēs pašiem eksportētājiem.

Caur Igauniju tranzītā no Krievijas katru gadu tiek pārvadāti 25 miljoni tonnu naftas produktu, kas veido aptuveni ceturto daļu no Krievijas naftas produktu eksporta. Igaunija ir arī būtisks Krievijas ogļu, metālu, koksnes un ķimikāliju tranzīta ceļš.

Daudzi Krievijas politiķi ir aicinājuši amatpersonas pilnībā apturēt preču eksportu caur Igaunijas ostām, savukārt Tallina ir paziņojusi, ka Maskavu par savu energoresursu izmantošanu politisku mērķu sasniegšanai vajadzētu izslēgt no pasaules astoņu rūpnieciski attīstītāko valstu (G8) grupas.

Kopš maija problēmas Krievijas un Igaunijas starpā ir mazinājušās, kaut arī mazas kompānijas saskārušās ar grūtībām benzīna un naftas tranzītā caur Igauniju. Jaunie ierobežojumi attieksies uz vissvarīgāko produktu - mazutu, kuru pārsvarā izmanto spēkstacijas.

"Visi galvenie mazuta eksportētāji - "TNK-BP", "Gazprom Ņeftj" un "Surgut Kiriši" - pusi no saviem eksporta apjomiem ir pārkārtojuši uz citiem galamērķiem," sacīja kāds tirgotājs, kas izmanto vienu no Krievijas lielajiem tranzītceļu operatoriem. "Bet es tik un tā nesaprotu, kā to var izdarīt, jo nekas nav mainījies kopš iepriekšējām sankcijām un šiem apjomiem nav alternatīvu ceļu."

RŽD jūnijā paziņoja, ka tā samazinās uz Igauniju ceļojošo dzelzceļa vagonu skaitu līdz 980 dienā, salīdzinot ar parastajiem 1500 vagoniem.

RŽD aicināja naftas produktu eksportētājus meklēt alternatīvas ostas Lietuvā un Latvijā, kā arī pieprasīja, lai koksnes kravas tiek sūtītas caur Somiju un ogļu kravas caur Ukrainu un Krievijas Ustjlugu.

Aģentūras "Reuters" aptaujātie Igaunijas termināļu operatori pauda pārliecību, ka jaunais aizliegums nepastāvēs ilgi. "Ko Krievija darīs ar mazutu, īpaši vasaras vidū? Man tas neizskatās nopietni," sacīja operators.

Pēdējos gados Krievija ir radikāli samazinājusi naftas tranzīta sūtījumus caur kaimiņvalstīm, īpaši Latviju, Lietuvu un Igauniju. Naftas produkti tagad galvenokārt tiek nosūtīti caur Krievijas lielāko ostu Baltijas jūras krastā - Primorsku.

Krievija arī vēlas Primorskā uzbūvēt plašu naftas pārstrādes produktu ostu papildus Sanktpēterburgas un Visotskas ostai.