Protesta akcijās visā valstī piedalās miljoniem cilvēku. Kā likuši noprast kreisie politiķi, šie protesti ievada plašāku kampaņu pret Berluskoni atrašanos premjera amatā. Streikā piedalās civildienesta ierēdņi, sabiedriskajā transportā, banku sektorā, izglītībā un veselības aprūpē nodarbinātie. Tas ir jau piektais šāds streiks, kopš Berluskoni 2001.gadā stājās premjera amatā. Pasta nodaļas un universitātes būs slēgtas visu dienu, bet bankas darbu atsāks pēcpusdienā. Lai arī ir lietains laiks, simtiem tūkstoši cilvēku vairāk nekā 70 pilsētās pulcējas uz ielu demonstrācijām un mītiņiem. Lielākās protesta akcijas notiek Milānā, Venēcijā un Turīnā. Milānā vien uz mītiņu galvenajā laukumā pulcējušies vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Vienā no mītiņiem Romā piedalījās arī bijušais Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi, izmantojot šo gadījumu, lai parādītu, ka atgriežas savas valsts politiskajā dzīvē kā kreisi centriskās opozīcijas līderis. 2006.gadā paredzētajās vispārējās vēlēšanās viņš cer vadīt plašu kreiso spēku apvienību cīņā pret Berluskoni. "Šī demonstrācija ievada vienotu akciju, kuras mērķis ir atkal nostādīt mūsu valsti uz kājām," sacīja Prodi, kas 1996.gadā pārspēja Berluskoni vēlēšanās, kļūstot par Itālijas premjeru. Streiks izsludināts, lai protestētu pret valsts budžetu 2005.gadam, ko arodbiedrības raksturo kā netaisnīgu. Arodbiedrības pauž arī savu neapmierinātību saistībā ar strupceļā nonākušajām sarunām par sabiedriskajā sektorā nodarbināto kolektīvajiem līgumiem. Streikotāju plānus nav ietekmējis arī lēmums par ieņēmumu nodokļa samazināšanu nākamajam gadam 6,5 miljonu eiro (4,5 miljonu latu) apmērā, kas tika pieņemts pagājušajā nedēļā pēc ilgām domstarpībām labēji centriskajā koalīcijā. Lai panāktu plāna pieņemšanu, Berluskoni izdarīja spēcīgu spiedienu uz koalīcijas partneriem, piedraudot pat atlaist valdību. Premjera atbalstītāji nosodījuši plāna kritiķus, ka tie gribot "laupīt itāliešiem viņu pašu pelnīto". "Tas ir pirmais gadījums, kad cilvēki protestē pret ienākumu palielināšanu," tā šo situāciju premjerministra brālim Paolo piederošajā izdevumā "Il Giornale" komentējis labklājības ministra vietnieks Mauricio Sakone. Šis laikraksts ir viens no nedaudzajiem, kas iznācis, lai arī notiek tipogrāfiju darbinieku streiks. Arodorganizāciju līderi savukārt norādījuši, ka šī nodokļu samazināšana ir izdevīga tikai bagātajam slānim un neko daudz nepalīdzēs vidusšķirai un trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kas uzskata, ka viņu pirktspēju gadiem ilgi mazinājusi inflācija un ekonomikas stagnācija. "Šī valdība ir pilnīgi izolēta, tā necenšas veicināt ekonomikas pieaugumu, bet ierobežo investīcijas valsts sektorā un bremzē privātās investīcijas, sacījis Itālijas lielākās arodapvienības CGIL pārstāvis. Nacionālā statistikas institūta "Istat" eksperti aplēsuši, ka Berluskoni panāktais nodokļu samazinājums palielinās itāliešu ieņēmumus vidēji par deviņiem eiro (6,2 latiem) mēnesī. Pēc viņu teiktā, tas ir tīrais sīkums salīdzinājumā ar zaudējumiem, kādus nodarījis patēriņa cenu kāpums. "Istat" oficiālie dati liecina, ka patēriņa cenas kopš 2001.gada augušas gandrīz par deviņiem procentiem. Berluskoni, kas ir ASV prezidenta Džordža Buša ekonomiskās politikas un ārpolitikas piekritējs, raksturo sevi kā vientuļu nodokļu samazināšanas aizstāvi pretstatā daudziem politiķiem, kas, viņaprāt, to nespēj vai nevēlas darīt. Taču rūpnieku aprindās šie premjera centieni negūst īpašu atsaucību. Piemēram, uzņēmēju grupa "Confindustria" paudusi pārliecību, ka šis pasākums ir ekonomiski neefektīvs un vērsts galvenokārt uz vēlētāju balsu vākšanu.