Britu premjerministrs Tonijs Blērs paziņojis, ka "neviena pasaules valdība" nevarētu piekāpties ugunsdzēsēju neelastīgajām prasībām, savukārt Ugunsdzēsēju arodbiedrības vadītājs Endijs Gilkraists uzskata, ka piedāvātais algu paaugstinājums 11 procentu apjomā ir "aizvainojošs" un pat nav apsvēršanas vērts. Ugunsdzēsēju pienākumus streika laikā veic aptuveni 19 000 Lielbritānijas bruņoto spēku kareivju, kuru rīcībā ir novecojušas ugunsdzēsības mašīnas, kas tiek dēvētas par "zaļajām dievietēm" to krāsojuma dēļ. Britu valdība nav pilnvarojusi armiju izmantot civilās ugunsdzēsēju automašīnas. "Zaļās dievietes" iepriekšējo reizi tika izmantotas 1977. un 1978.gada ziemā, kad britu ugunsdzēsēji streikoja deviņas dienas. 48 stundu streika pirmo stundu laikā ugunsgrēkos gāja bojā trīs vecāka gadagājuma iedzīvotāji, taču pagaidām nevar skaidri teikt, ka viņus būtu izdevies glābt, ja ugunsdzēsēji nebūtu pieteikuši streiku. Tikmēr armijas kareivjus, kuriem streika laikā uzticēts ugunsdzēsēju darbs, apgrūtina neskaitāmi viltus trauksmes zvani. Telekompānija "Sky News" vēstī, ka Londonā naktī uz ceturtdienu ceturtā daļa izsaukumu bijis viltus trauksme. Ceturtdienas rītā bija traucēta Londonas metro satiksme, jo daudzi pazemes vilcienu mašīnisti nebija ieradušies darbā, acīmredzot bažījoties par savu un pasažieru drošību. Slēgta metro līnija, kas savieno Vaterlo staciju un Londonas Sitiju, kā arī 22 ļoti dziļi pazemē esošas metro stacijas. Pirmdien Lielbritānijas ugunsdzēsēju arodbiedrība kā "smieklīgu un aizvainojošu" noraidīja valdības piedāvājumu divu gadu laikā paaugstināt ugunsdzēsēju algas par 11 procentiem. Ugunsdzēsēja vidējā gada alga Lielbritānijā ir 21 500 sterliņu mārciņu (aptuveni 19 530 latu). Ugunsdzēsēji piedraudējuši rīkot 24 stundu streikus 22.novembrī, 4.decembrī un 16.decembrī, ja viņu prasības netiks ņemtas vērā.