Precēm cenas saruka par 1,5%, bet pakalpojumiem - par 0,2%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada novembrī, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, samazinājās par 0,7%. Precēm cenas saruka par 0,6%, bet pakalpojumiem - par 0,9%.

12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 4,5%.

Cenas visvairāk kritušas siltumenerģijai

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām novembrī bija cenu kritumam siltumenerģijai, alkoholiskajiem dzērieniem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī cenu kāpumam degvielai.

Siltumenerģija novembrī kļuva lētāka par 4,7%, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, tās cena ir samazinājusies par 22,1%.

Pārtikas cenas saruka vidēji par 0,9%, galvenokārt akciju ietekmē. Lētāka kļuva gaļa un gaļas izstrādājumi - par 1,3%, maize un graudaugu izstrādājumi - par 1,8%, bezalkoholiskie dzērieni - par 1,9%, olas - par 4,5%, cukurs un saldumi - par 1,7%. Akciju rezultātā cenas kritās arī alkoholiskajiem dzērieniem - par 2%.

Lētāki kļuvusi mājokļa uzturēšana

Lētāki kļuva mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi - par 2,3%, ambulatorie medicīnas pakalpojumi - par 1,5%, ēdināšanas pakalpojumi - par 0,8%, viesnīcu pakalpojumi - par 2,2%, frizētavu un citu personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi - par 2,2%, apdrošināšana - par 5,1%, kā arī transportlīdzekļu apkope un remonts - par 3,4%.

Atlaižu ietekmē lētākas kļuva mēbeles, tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi, medikamenti, apģērbs un personīgās aprūpes preces.

Degviela sadārdzinās

Pēc oktobrī novērotā degvielas cenu krituma, novembrī atsākās cenu pieaugums, kā rezultātā degviela sadārdzinājās vidēji par 3,8%, tai skaitā benzīns - par 3,7%, bet dīzeļdegviela - par 4,6%.

Cenas kāpa arī augļiem, pienam un piena produktiem, mājdzīvnieku barībai un mājas aprūpes pakalpojumiem.

Patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps novembrī turpināja sarukt. Šo pazeminājumu galvenokārt noteica siltumenerģijas un pārtikas cenu kritums.

2008.gada novembrī, salīdzinot ar 2008.gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4%. Šā gada oktobrī gada deflācija sasniedza 0,9%, savukārt mēneša laikā cenas bija kritušās par 0,2%.

Cenu kritumu var vērtēt divējādi

Kā Financenet skaidro "Hipo Fondi" analītiķis Aleksejs Marčenko, cenu krituma turpinājumu var vērtēt divējādi. No vienas puses, tas ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemto vērā iekšējās devalvācijas ceļu, ko Latvija izvēlējusies savas konkurētspējas celšanai. Samazinoties algām, loģisks ir arī pieprasījuma kritums, kuram, pēc tirgus likumiem, seko arī cenu kritums. Šādā veidā, nesamazinot lata kursu pret ārvalstu valūtām, ir iespējams panākt lata pirktspējas pieaugumu un izvairīties no ārējās devalvācijas.

Raugoties no šī skatu punkta, jāsaka, ka cenas krītas pārāk lēni – gada laikā vidējā alga samazinājās par 6,4%, bet kopējais Latvijas uzņēmumu algu fonds saruka par 30,5%. Šo faktu daļēji var skaidrot ar to, ka uzņēmumu izdevumu struktūru ietekmē kredītu apkalpošanas izdevumi, kuri, pretēji pārējiem izdevumiem, netiecas samazināties un kuru īpatsvars kopējos uzņēmuma izdevumos līdz ar to pieaug, uzskata analītiķis.

Tomēr, ilgstošam cenu kritumam ir arī negatīvā puse – samazinoties cenām, samazinās arī uzņēmumu ieņēmumi, kas, savukārt, liek tālāk samazināt algas un vēl vairāk samazina kopējo pieprasījumu.

Cits negatīvais faktors – pieaug parādu reālās vērtības. Pieaugot naudas reālajai cenai, pieaug arī kredītu vērtība, līdz ar to pieaug arī parādnieku parādu slogs, proti, nauda, kuru jāmaksā par kredītiem, ir arvien „dārgāka” un parāda apkalpošana „apēd” arvien lielāku ienākuma daļu.

Prognozē turmāku cenu samazināšanos

Ekonomists prognozē, ka arī turpmākajos mēnešos cenas, visticamāk, turpinās samazināties. Gada beigās deflācija visdrīzāk būs vel iespaidīgāka, un ir ticams, ka cenas turpinās samazināties arī visu nākamo gadu, jo iekšējas devalvācijas process joprojām turpinās.