Gan Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un bankas padomes priekšsēdētājs Andžs Ūbelis, gan Privatizācijas aģentūras ieceltais padomes loceklis Juris Vaskāns, kura vistiešākā atbildība ir pārzināt bankas darbinieku atalgojumu, laikrakstam atteicies publiskot informāciju par bankas administrācijas naudas maka biezumu, neraugoties uz to, ka valsts ir galvenais akcionārs šajā finanšu iestādē.

"Bankas vadība un darbinieki nav valsts amatpersonas un netiek finansēti no valsts budžeta, līdz ar to darbinieku un darba devēja attiecībās tiek ievērotas darba likuma normas, kur darba līguma nosacījumi ir konfidenciāli," skaidrojuši abi bankas uzraugi.

"Latvijas Avīze" gan norāda, ka šajā finanšu iestādē valstij pieder 75% akciju, un Valsts kase tajā noguldījusi 646 miljonus latu, turklāt šai summai jāpieskaita 169 miljoni latu starptautisko aizdevēju līdzekļu, kas iztērēti sindicēto kredītu atmaksāšanai, kā arī 200 miljoni latu valsts līdzekļu, kas ieguldīti bankas pamatkapitālā, kopā vairāk nekā miljards latu.

Valsts iestāžu vidū nav vienotas izpratnes, kā būtu jārīkojas, ja iedzīvotāji prasa atklāt šo informāciju. Piemēram, Datu valsts inspekcijas (DVI) priekšniece Signe Plūmiņa uzskata, ka šajā gadījumā svarīgi ir ievērot fizisko personu datu aizsardzības likumu, kas ļauj izpaust personas datus, ja šī informācija ir sabiedrības interesēs. Plūmiņa norāda, ka atalgojums "Parex bankā" varētu būt šis gadījums. Savukārt Tieslietu ministrija, kurai uzticēts skaidrot informācijas atklātības likumu (līdz jūlijam to darīja DVI), par šo jautājumu nevēlējās izteikties, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka "Parex" vadības algas tomēr būtu jāpublisko.

"Patlaban šā gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar līdzīgu periodu 2008.gadā, administratīvie izdevumi samazināti par 16 miljoniem latu jeb 31%, tajā skaitā bankas vadības un valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa atalgojums samazināts par 30%. Kopumā administratīvo izdevumu samazināšana 2009.gadā sasniegs 40%, salīdzinot ar 2008.gadu," informē Bankas speciāliste sadarbībai ar masu informācijas līdzekļiem Inga Saleniece.

Stājoties amatā bankas valdes priekšsēdētājam Nilam Melngailim ar Ministru kabineta akceptu tika noteikta 12 000 latu liela mēnešalga, savukārt pēc "ugunsgrēka apdzēšanas" atalgojums tika samazināts par 30% un patlaban ir 8400 latu.

"Bankas atalgojumu sistēma veidojusies gan labajos laikos, gan tad, kad valsts to pārņēma, gan pēdējā laikā, koriģējot algu fondu, līdz ar to tā nav monolīta," skaidro Ūbelis, norādot, ka padome uzdevusi valdei novembrī iesniegt jauno atalgojuma politiku, nosakot, cik daudz katra līmeņa darbiniekiem būtu jāsaņem. "Algu sistēma iepriekšējos gados šajā bankā veidota pēc individuālas vienošanās ar katru darbinieku. Personāla daļa ir informējusi padomi par dažiem gadījumiem, kas lec ārā un kas ir jānovērš," piebilst Ūbelis.

"Padomei ir svarīgi, kādus lēmumus valde pieņem, bet mūsu atbildība nav noteikt, kā valdes priekšsēdētājam būtu jāveido attiecības ar bankas vadošajiem darbiniekiem. Mēs nekad neprasīsim valdes priekšsēdētājam ar mums saskaņot darbinieku līgumus," norāda Ūbelis.