Pievienota 8. - 11. rindkopa

Šī ir pirmā deflācija gada griezumā atjaunotās Latvijas vēsturē.

Visnozīmīgāk pēdējo 12 mēnešu laikā cenas kritušās pārtikas produktiem, īpaši dārzeņiem, augļiem, piena produktiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, īres maksai, gāzei, siltumenerģijai, apģērbam, apaviem, mēbelēm, automašīnām, TV, audio, video tehnikai un apdrošināšanas pakalpojumiem.

Vienlaicīgi cenas nozīmīgi pieaugušas veselības grupā, īpaši slimnīcu, ģimenes ārstu un speciālistu pakalpojumiem, medikamentiem, personīgās aprūpes precēm, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, laikrakstiem, ūdensapgādei un kanalizācijai.

Rēķinot pret iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājušās par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kritumam degvielai, siltumenerģijai un ceļojumiem, kā arī cenu kāpumam dārzeņiem, apaviem un apģērbam.

Degvielai cenas samazinājās par 2,1%, tai skaitā benzīnam par 2,7%. Turpināja kristies siltumenerģijas cenas - oktobrī tā kļuva vidēji par 1,7% lētāka. Cenas samazinājās tūrisma pakalpojumiem - par 6,2%, galvenokārt aviotūrēm.

Sezonas ietekmē par 15,4% cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, savukārt, noslēdzoties akcijām, dārgāka kļuva maize, konservēti dārzeņi, siers un kafija. Cenas samazinājās gaļai un gaļas izstrādājumiem - par 0,8%, pienam un piena produktiem - par 0,5%, zivīm un zivju izstrādājumiem - par 0,6%, olām - par 1,1%, kartupeļiem - par 8,2%, cukuram un saldumiem - par 0,4%, augu eļļai un taukiem - par 0,5%, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem - par 0,5%.

Septembrī gada inflācija sasniedza 0,5%, savukārt mēneša laikā patēriņa cenas kritās par 0,2%.

Kā Financenet skaidroja Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, deflācija tika jau prognozēta, tomēr mēneša cenu kritums izrādījies salīdzinoši neliels (tikai 0.2%).

"Mēs gaidījām lielāku sarukumu. To visvairāk ietekmēja pārtikas cenas, kas pieauga pirmo reizi kopš šī gada janvāra (0.2% mēneša laikā). Pārsteidza arī mājokļa iekārtu cenu pieaugums, kas pilnībā neatbilst pašreizējai situācijai mājokļu tirgū. Tendences pārējās preču grupās sakrīt ar mūsu prognozēm, piem. degvielas cenu un siltumenerģijas tarifu kritums, sezonāls apģērbu cenu kāpums, " Financenet skaidroja ekonomiste.

Strašuna arī norāda, ka patēriņa cenas Latvijā krīt jau kopš šī gada aprīļa, un ja neņemt vērā nodokļu izmaiņas, tad jau no 2008.gada novembra. Arī ražotāju cenas sarūk kopš pagājušā gada beigām, savukārt to kritums ir vēl straujāks. Lielāks cenu un izmaksu kritums nekā Latvijas galvenajos eksporta tirgos nosaka arī lata reālā apmaiņas kursa samazināšanos, t.i. ārējas konkurētspējas uzlabošanos. Tas viss liecina par to, ka deflācijas scenārijs strādā.

"Mēs saglabājam vidējās inflācijas prognozi 2009. gadam ap 3-3.5%. 2010.gadā vidēja deflācija varētu sasniegt aptuveni 3-4%, lai gan to vēl varētu ietekmēt nodokļu izmaiņas, piem. akcīzei un PVN. Deflācija visticamāk iestiepsies arī 2011. gadā, jo privātais patēriņš joprojām būs vājš un 2009/2010.gados notikušā cenu korekcija iespējams būs nepietiekoša, lai atjaunotu valsts konkurētspēju. Tomēr iespējams pasaules cenu straujš pieaugums 2010-2011.gados noteikti samazinās deflācijas spiedienu Latvijā, jo tā ir ļoti maza un atvērta ekonomika (ar lielu importa īpatsvaru IKP), " norāda ekonomiste.