"Jebkurā valstī, jebkurā tirgū, kurā nemaksāšanas risku apdrošināšanas noteikumi kļuvuši stingrāki un/vai šāda veida apdrošināšanu nav iespējams iegādāties*, kompānijas, kuras iepriekš ir pirkušas polises, faktiski paliek neaizsargātas un ir spiestas mainīt savu kredītpolitiku ar nolūku aizsargāt savus riskus ar citu kredītmenedžmenta instrumentu palīdzību," aktuālākās tendences komentē kompānijas Balt Risk galvenā akcionāra - holdinga IGK AG (Vācija) izpilddirektore Gaļina Seržante.

"Šodien līdzīgā situācijā ir nonākuši gan Latvijas/Baltijas importētāji un ražotāji, kuri strādā vietējā tirgū, gan arī ārvalstu uzņēmumi, kuri piegādā preci uz Baltijas valstīm. Rietumeiropas kompānijas, kas daudzu gadu laikā ir pieradušas bez jebkādām problēmām apdrošināt piegādes uz Latviju, Lietuvu un Igauniju, sākušas vairāk pasūtīt kredītu-finanšu atskaites par partneriem Baltijā un arvien biežāk lūdz piedzīt parādus no vietējiem debitoriem. Rietumnieki demonstrē, ka tiem nav vēlmes atteikties no biznesa Baltijas valstīs. Mēs esam pārliecināti, ka konkurences cīņā izdzīvos tas, kurš pieļaus maksājumu termiņa atlikšanu. Maz būs tādu, kam izdosies pārvarēt "tirgū laika gaitā izveidojušos ieradumus" un pāriet uz priekšapmaksu darbā ar pircējiem. Attiecīgi kompānijām-pārdevējām nepieciešams kardināli mainīt savu kredītpolitiku, un atsevišķām firmām to vajag radīt no jauna, jo līdz šim apdrošināšanas plašas pieejamības periodā viņi varēja atļauties neaktualizēt šo jautājumu. Tomēr šobrīd tiem ir "jākustas", lai nezaudētu konkurentiem un arī nesakrātu parādniekus," norāda Gaļina Seržante.

Ņina Kiprijanova, Balt Risk vadītāja: "Pēdējo divu nedēļu laikā mums ir pieaudzis tikšanos skaits ar kompānijām, kuras agrāk savus kredītriskus aizsargāja tikai ar apdrošināšanas palīdzību. Mēs redzam sekojošo: tās ir tik ļoti pieradušas pie apdrošināšanas un tā atslābinājušas uzmanību, ka tām ir diezgan miglains priekšstats par alternatīviem risinājumiem, kuri ļautu veikt iedarbīgu profilaksi pret debitoru parādu kavējumu rašanos. Līdz ar to esam pārliecināti, ka visiem uzņēmējiem, kuri piegādā preci un pakalpojumus ar pēcapmaksu, būtu vietā atgādināt par četriem kredītmenedžmenta bāzes instrumentiem."

Kredītmenedžmenta pamatinstrumentu saraksts ietver šādas pozīcijas: kredītu-finanšu atskaite kā pirmā pārbaude (šo dokumentu pasūta par jaunu pircēju, lai uzreiz saprastu, vai ir vērts ar to strādāt, un, ja jā, tad ar kādiem noteikumiem; atskaitē tiek norādīts kredītreitings un rekomendējamais kredītlimits); pastāvīgs automatizēts monitorings par visiem svarīgākajiem notikumiem kompānijas-pircēja „dzīvē”, kas tieši vai pastarpināti var ietekmēt firmas kredītspēju un maksātspēju (piemēram, īpašnieku, topmenedžeru, adreses maiņa; izmaiņas pamatkapitālā; tiesas prasības; negatīvu gadījumu parādīšanās maksāšanas disciplīnā; informācijas par nemaksājumiem utt.); automatizēta rēķinu administrēšana (stingra apmaksas termiņu kontrole, ieskaitot laipnu atgādināšanu/ debitoru informēšanu par nepieciešamību apmaksāt rēķinu (nejaukt ar parādu piedziņu); ļoti ātra kavētā parāda nodošana piedziņai – sākumā pirmstiesas, pēcāk (ja būs tāda vajadzība) tiesas ceļā (Balt Risk speciālisti ar vārdiem „ļoti ātra inkaso procedūras sākšana” domā – augstākais divus mēnešus no parāda rašanās brīža). * Jūlija vidū medijos izskanēja informācija par kredītrisku apdrošinātāju lēmumu pazemināt Latvijas reitingu, samazināt apdrošināšanas limitus, kādu laiku neizskatīt jaunus polišu pircēju pieteikumus. Stingrāku nemaksāšanas risku apdrošināšanas noteikumu ieviešana skārusi visas trīs Baltijas valstis.

** IGK AG meitasuzņēmumi strādā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā un Krievijā (Maskavā, Tambovā, Samarā un Ņižņijnovgorodā).