Šodien, 4.augustā, valdībā tiks izskatīts priekšlikums kredītņēmēju atbalstam, par kuru diskutēts jau vairākus mēnešus, tā vakar vienojās koalīcijas sadarbības padome.
Kā ziņots, Finanšu ministrijas Finanšu instrumentu koordinācijas departamenta direktors Ronalds Fišers iepriekš informēja, ka darba grupa ir izstrādājusi četrus dažādus valsts atbalsta modeļus kredītņēmēju problēmu risināšanai. Par labāko atzītā modeļa mērķis ir mudināt bankas restrukturizēt tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ ir apdraudēta vai jau ir pārtraukta.
Šis modelis paredz valsts garantijas bankām, ka gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šā kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju.
Kā žurnālistiem norādīja Fišers, atbalstam būs nepieciešami no sešiem līdz 32 miljoniem latu. Šis atbalsts varētu attiekties uz apmēram 70 000 mājsaimniecību, tomēr liela nozīme atbalsta sniegšanā būs arī banku viedoklim.
Saskaņā ar šo modeli bankām būs jārestrukturizē savu kredīti, proti, jāiesaldē 20% no kredīta pamatsummas līdz programmas beigām, un pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt "Euribor" likmi plus 2,5%.
Ja kredītņēmējam situācija turpinās pasliktināties, valsts veiks maksājumus viņa vietā, tomēr tas būs kā aizdevums, kas būs jāatdod desmit gadu laikā. Šā valsts aizdevuma likme būs 1%, skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis.









