Sanāksme plkst.13 notiks Saeimā.

Iepriekš Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā hipotekāro kredītņēmēju atbalsta pasākumu virzīšana izskatīšanai valdībā tika atlikta.

Koalīcija ar šo jautājumu vēlējās iepazīties padziļināti.

Jau ziņoja, ka iepriekš īpaša FM darba grupa izvērtēja iespējamos privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijas īstenošanas finansējuma avotus. Tika meklēta iespēja iesaistīt valsts budžeta līdzekļus, kā alternatīva tika izskatīta līdzekļu piesaistīšana aizņēmuma veidā, kas ar laiku tāpat būtu jāsedz no valsts budžeta.

FM Finanšu instrumentu koordinācijas departamenta direktors Ronalds Fišers iepriekš informēja, ka darba grupa ir izstrādājusi četrus dažādus valsts atbalsta modeļus kredītņēmēju problēmu risināšanai. No tiem par perspektīvāko tiek uzskatīts otrais variants, kas paredz sniegt valsts galvojumu par restrukturizētajiem kredītiem, kam būs nepieciešami gadā no 8,6 miljoniem līdz 40,4 miljoniem latu.

Šā modeļa mērķis ir mudināt bankas restrukturizēt tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ ir apdraudēta vai jau ir pārtraukta. Uz atbalstu varētu pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei vai remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5000 latu.

Šis modelis paredz, ka valsts sniedz garantijas bankām, ka gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, tad valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šā kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju. Fišers uzsvēra, ka valsts maksājumi šajā situācijā nav dāvinājums, bet gan aizdevums, kas vēlāk desmit gadu laikā būs valstij jāatmaksā.

Vienlaikus tiktu noteikti vairāki kredītu restrukturizācijas principi: vismaz 20% kredīta tiek iesaldēti līdz programmas beigām un par šo iesaldēto daļu netiek prasīti ikmēneša maksājumi (gan pamatsumma, gan procenti), pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt 40% no viņa mēneša ienākumiem.

Atsevišķos gadījumos uz atbalstu varētu pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu, bet drīzumā varētu atgūt maksātspēju. Šajā gadījumā uz bezdarba laiku banka iesaldētu 50% kredīta. Kad kredītņēmējs ir atguvis maksātspēju, banka restrukturizētu kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai.

Pārējie trīs darba grupas piedāvātie varianti paredz sniegt valsts galvojumu par paaugstināta riska kredītiem, kam būtu nepieciešami no 72 miljoniem līdz 358 miljoniem latu, izveidot neatkarīgu aktīvu pārvaldības struktūru "slikto" kredītu pārņemšanai, kam būtu nepieciešami no 96 miljoniem līdz 334 miljoniem latu, vai arī nodrošināt atbilstošu tiesisko regulējumu kredītņēmēju aizsardzībai, kam budžeta nauda nebūtu nepieciešama, bet var rēķināties ar tiesāšanos un banku zaudējumu piedzīšanu.