Paredzams, ka 600 miljoni eiro (421 miljons latu) tiks rezervēti valsts budžeta vajadzību nodrošināšanai, savukārt otra aizdevuma puse - finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, informēja Dobulāne.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) norāda: "Saņemtā EK aizdevuma daļa ir pozitīvs signāls tam, ka starptautiskie partneri atzinīgi novērtējuši šī gada valsts budžeta grozījumus, tomēr šobrīd ir svarīgi tikpat mērķtiecīgi strādāt arī pie 2010.gada budžeta izstrādes. Starptautiskā aizdevuma mērķis ir Latvijas ekonomikas stabilizācija, turklāt tas ir nopietns atbalsts valsts tautsaimniecības atjaunošanai."

Pirmā EK aizdevuma daļa viena miljarda eiro apmērā tika saņemta šā gada 25.februārī.

Ekonomikas politikas kritēriji nākamo EK aizdevuma daļu saņemšanai ir definēti papildu saprašanās memorandā.

Kā norādīts ES prezidentūras un EK kopīgajā paziņojumā, ES sagaida, ka Latvija izpildīs nosacījumus turpmāko maksājumu saņemšanai, kas ir iestrādāti saprašanās memorandā, kā arī papildinātajā saprašanās memorandā, ko ES un Latvijas valsts iestādes parakstīja 13.jūlijā.

Tā Latvijas valdībai 2009.gadā jāveic budžeta konsolidācijas pasākumi, kā plānots jūnijā pieņemtajos budžeta grozījumos, lai panāktu kopbudžeta deficītu zem 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vajadzības gadījumā nekavējoties īstenotu papildu pasākumus. Tai jāstrādā ātri un izlēmīgi, lai noteiktu tos papildu pasākumus, kas iekļaujami 2010.gada budžetā, lai 2010.gada budžetu pieņemtu ar budžeta deficītu, kas nepārsniedz 8,5% no IKP, teikts paziņojumā.

Visi šie pasākumi nepieciešami, lai vidējā termiņā sekmētu Latvijas iedzīvotāju nodarbinātību un ienākumus, nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un tautsaimniecības attīstību, risinātu problēmas ar ekonomikas nelīdzsvarotību, tostarp konkurētspēju, un panāktu ārējo maksājumu bilances stabilizāciju. Tādējādi būtu nodrošināta programmas dzīvotspēja un Latvijas spēja atdot kredītu starptautiskajiem aizdevējiem, uzsver EK un ES prezidentūra.

Paturot prātā šos mērķus, EK uzsver, ka turpinās cieši sadarboties ar Latvijas valsts pārvaldi un SVF, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas reformu programmas sekmīgu ieviešanu un visu ar starptautisko Latvijas atbalsta programmu saistīto aizdevumu savlaicīgu atmaksāšanu.

EK 3,1 miljardu eiro (2,17 miljardu latu) kredītlīnija Latvijai atvērta kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda plānoto aizdevumu 1,7 miljardu eiro (1,19 miljardu latu) apmērā.

Skandināvijas valstis - Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija - gatavas piešķirt 1,9 miljardus eiro (1,3 miljardus latu), Pasaules Banka - 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus eiro), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehijas Republika un Polija kopā 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus eiro). Starptautisko donoru aizdevums kopā veido 7,5 miljardus eiro (5,26 miljardus latu).