Vakar vakarā pēc Dombrovska iniciatīvas uz otro darba sanāksmi pulcējās konsultatīvās padomes pārstāvji. Padome izskatīja vairākus aktuālus jautājumus saistībā ar ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, īpašu uzmanību veltot diskusijai par īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem un uzdevumiem, informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Sanāksmes dienas kārtības galvenais jautājums bija mikrouzņēmumu atbalsta programmas pamatprincipu apspriešana, lai sniegtu idejas un priekšlikumus likumdošanas bāzes izstrādāšanai. Mikrouzņēmumu iniciatīvu ir izstrādājis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Endziņš, kurš to arī prezentēja konsultatīvās padomes dalībniekiem.

Ņemot vērā to, ka ekonomikas recesija un bezdarbs var veicināt sociālo spriedzi, izdarot spiedienu uz sociālo budžetu, bet valstij īstermiņā ir jāsāk pasākumi, kas uzlabo ekonomisko situāciju, tieši mikrouzņēmumu atbalsta programma var kļūt par vienu no efektīvākajiem ekonomiskās aktivitātes veicināšanas pasākumiem Latvijā. Šādu iespēju pozitīvi novērtēja arī pagājušajā nedēļā sanākusī augsta līmeņa ārvalstu padomnieku grupa, kas tikās ar Dombrovski.

"Esmu jau publiski paudis apņemšanos virzīt šo ideju un novest to līdz reālam rezultātam. Šī sanāksme jāvērtē kā vēl viens solis uz priekšu, jo konsultatīvās padomes ekspertu viedokļi ir ļoti nozīmīgi turpmākajai idejas virzīšanai. Nākamais posms ir konkrētu uzdevumu definēšana, lai varētu sākties likumdošanas bāzes izstrādāšana," pēc sanāksmes norādījis Dombrovskis.

Mikrouzņēmumu atbalsta programmas risinājuma būtība ir vērsta uz to, lai valsts radītu pēc iespējas plašāku nepieciešamo priekšnoteikumu klāstu, kas bez darba palikušajiem cilvēkiem dotu iespēju parūpēties pašiem par sevi, izveidojot savu uzņēmumu.

Kā uzskata Dombrovskis, šāds risinājums var dot vairākus pozitīvus rezultātus - tas mazinās sociālo spriedzi un spiedienu uz sociālo budžetu, radīs priekšnoteikumus veiksmīgiem biznesa stāstiem, kā arī ļaus izpildīt Eiropas Savienības (ES) ieteikumus attiecībā uz mikrouzņēmumu atbalstu, kur Latvija abu pārējo Baltijas valstu vidū šobrīd ir viskritiskākajā situācijā.

Padomes sanāksmē izskanēja ierosinājums valdībai vispirms politiski vienoties, vai šādu uzņēmumu atbalsta pasākumu realizēšanai izmantot ES kritērijus - maksimālais nodarbināto skaits deviņi, gada apgrozījums vai gada bilances vērtība nepārsniedz divus miljonus eiro (1,4 miljonus latu).

Cits variants - noteikt savus, samazinātus kritērijus.

Otrs svarīgākais uzdevums būtu lemt par dibināšanas izmaksu samazināšanu, tostarp par minimālā pamatkapitāla apjomu. Būtu nepieciešams vienkāršot grāmatvedības kārtošanu, kā arī noteikt nodokļu atvieglojumus mikrouzņēmumiem vismaz to darbības sākumā.

Konsultatīvās padomes sanāksmē piedalījās Uldis Pīlēns, Ojārs Kehris, Ingrīda Blūma, Jānis Bergs, Žanete Lūse, Kristīne Bērziņa, Andris Vilks.

Nākamā padomes sēde plānota par nodarbinātības jautājumiem, lai diskutētu par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem, analizējot Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona ekonomikas attīstības iespējas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) norādīja, ka mikrouzņēmumu atbalsta programmas ieviešana pēc būtības ir strukturālā reforma uzņēmējdarbībā. Tā mazinās birokrātiskos šķēršļus mikro un mazo uzņēmumu veidošanai un darbības sākšanai, un bez darba palikušie cilvēki varēs nodibināt mikrouzņēmumus, dodot darbu sev un veidojot jaunas darba vietas. Turklāt valstij nebūs jāmaksā šiem cilvēkiem bezdarbnieku pabalsti, vienlaikus saņemot kaut arī, iespējams, nelielu ienākumu no mikrouzņēmumiem katra ceturkšņa nodokļa maksājuma formā.

Tāpat būtiski samazināsies Valsts ieņēmumu dienesta veicamo funkciju apmērs un noslodze, spiediens uz sociālo budžetu un tiks veicināta nodarbinātība.

LTRK norāda, ka mikrouzņēmumu atbalsta programmas iedzīvināšanai secīgi sperami vairāki soļi, tostarp jāsāk ar mikrouzņēmumu definēšanu, jāsamazina dibināšanas izmaksas, jāvienkāršo grāmatvedības kārtošana, jānosaka nodokļu atvieglojumi vismaz darbības sākumposmā. Tāpat jāstimulē e-risinājumu piemērošana, jāizveido vienots Komersantu informācijas centrs, kā arī jāuzlabo vispārējās komercdarbības apstākļi, kas iekļauj plašu darbību klāstu.

LTRK uzsver, ka mikrouzņēmumu atbalsta programma Latvijā "jāiedzīvina" maksimāli ātri - šim mikro un mazo uzņēmumu atbalsta nosacījumu kopumam "jāstrādā" jau septembrī, vēlākais, oktobrī.