Starptautiskās lidostas „Rīga” modernizācijas projekta īstenošana un lidostas tālākā attīstība ļaus radīt tūkstošiem jaunas darba vietas, ir pārliecināts bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Politiķis jau iepriekš uzsvēris, ka vienīgā Rīgas domes ideoloģija krīzes apstākļos - var būt jaunas darbavietas. A.Šlesers sola, ka būdams Rīgas mērs spēs nodrošināt vismaz 50 000 jaunu darba vietu.
Rīgai sola 50 000 jaunu darba vietu (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
A.Šlesera vīzija ir, ka Rīgas lidostas jaunā termināļa celtniecībai tiek piesaistītas privātas investīcijas, Skandināvijas valstis kļūst par Latvijas iekšējo tirgu, bet Rīga kā starptautisko izstāžu un konferenču centrs konkurē ar Frankfurti. Par to, ka Rīgas kā nozīmīga tranzīta centra pozīciju nostiprināšanai nepieciešama lielāka termināļa izveide, vakar starptautiskās konferences „Going to the North Hub Riga” laikā notikušajā preses konferencē runāja arī nacionālās aviokompānijas „air baltic”vadītājs Bertolts Fliks.
„Pēdējo gadu laikā lidosta „Rīga” ir attīstījusies straujāk un kļuvusi par tranzīta centru, veiksmīgi piesaistot arvien pieaugošu pasažieru skaitu ne tikai no kaimiņvalstīm, bet arī no Skandināvijas, Rietumeiropas un austrumu reģioniem,” teica B.Fliks. Lidostas „Rīga” pozīciju nostiprināšanai un attīstīšanai, tuvāko divu gadu laikā nepieciešama lidostas paplašināšana, tāpēc ir būtiska tās attīstības tālākā apspriešana. „Rīga kļūst par Baltijas valstu centru, spēlējot būtisku lomu Latvijas un pārējo Baltijas valstu aviācijā,” akcentēja Fliks. Savukārt lidostas modernizācijas konkursā uzvarējušā Turcijas lidostu operatora „TAV Havalimanlari Holding AS” prezidents Mustafa Sani Seners pauda pārliecību, ka nākotnē Rīga varētu kļūt par vārtiem starp Āziju un Eiropu. Kā zināms, Rīgas lidostas modernizācijā plānots investēt 200-300 miljonus eiro, un 2025.-2030.gadā lidosta varētu sasniegt 25 miljonu apkalpoto pasažieru gadā.
Ainārs Šlesers ir pārliecināts, ka šāds pasažieru apgrozījuma pieaugums ir pilnīgi reāls. Jau šobrīd lidosta „Rīga” ir ievērojumi apsteigusi gan Lietuvas, gan Igaunijas lidostas. „Kamēr Rīgas lidosta turpina attīstīties ar plusa zīmi, Lietuvā ir 50% kritums, Igaunijā – mīnus 40%. Labākais, uz ko var cerēt Tallinas un Viļņas lidostas, ir atgriezties 2004. gada pārvadājumu līmenī.”
Jau ziņots, ka Eiropas lidostas piedzīvo strauju un pastāvīgu apkalpoto pasažieru un kravu apgrozījuma kritumu. ACI Europe dati liecina, ka Eiropas lidostu kopējais apkalpoto pasažieru skaits ir piedzīvojis kritumu par 13,6 procentiem, savukārt, kravu apgrozījums, salīdzinot ar 2008. gada janvāri, ir samazinājies par 23,5 procentiem. ACI Europe ģenerāldirektors Olivjērs Jankovics jau atzinis, ka situācija Eiropas lidostās ar katru mēnesi pasliktinās, jo tās ir smagi skārusi gan aviācijas, gan ne-aviācijas ieņēmumu vienlaicīga krišanās. Uz šā fona Starptautiskā lidosta „Rīga” ir rets izņēmums Eiropas lidostu saimē, kas uzrāda apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu.