Kopējais bezdarbnieku skaits valstī turpina pieaugt, un martā visstraujāk bezdarbs pieauga Rēzeknē, Rēzeknes rajonā, Dobeles rajonā un Jēkabpils rajonā.

Visaugstākais bezdarba līmenis saglabājas Rēzeknē un Rēzeknes rajonā, kā arī Ludzas, Balvu un Dobeles rajonā, bet viszemākais bezdarba līmenis ir Tukuma rajonā, Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

Paševica skaidro, ka vietām tiek reģistrēts augsts bezdarba līmenis, jo cilvēki, iespējams, ir strādājuši citur, bet reģistrējas savās pilsētās. Uzskatāms piemērs šai tendencei ir Dobeles rajons.

NVA direktore arī stāsta, ka pēdējos mēnešos nav novērotas apjomīgas darbinieku atlaišanas. Lielākoties uzņēmumi atlaiž no viena līdz pieciem darbiniekiem, un marta sākumā NVA uzņēmumi kopumā informēja par 2661 darbinieka atlaišanu. Februārī šis skaits bija lielāks - 2899 plānotie atlaišanas gadījumi. Šobrīd NVA vēl nav apkopota informācija par iespējamiem darbinieku atlaišanas gadījumiem aprīlī.

Šā gada marta beigās NVA datubāzē bija reģistrēta 2041 vakance.

Paševica arī stāsta, ka iespēju robežās bezdarbniekiem tiek piedāvāts iesaistīties dažādos NVA rīkotajos pasākumos. Protams, visiem palīdzēt nevar, jo trūkst līdzekļu, uzsver Paševica. Taču, ņemot vērā apstākli, ka tikai nepilni 50% reģistrēto bezdarbnieku saņem bezdarbnieka pabalstu, daudziem bez darba un iztikas līdzekļiem palikušiem cilvēkiem iesaistīšanās algotajos pagaidu darbos un citos pasākumos, kuros ir iespējams saņemt arī stipendiju, ir vienīgā izdzīvošanas iespēja.

Kā ziņots, 22.martā Latvijā bez darba bija 113 000 cilvēku un bezdarba līmenis valstī sasniedza 10,4%.

Paševica jau iepriekš norādīja, ka šajā gadā NVA klientiem varēs piedāvāt pasākumus, ņemot vērā pieejamo finansējumu. Piemēram, algotajos pagaidu darbos, kas ir pieprasīts aktīvās nodarbinātības pasākums pašvaldībās, no vidējā reģistrēto bezdarbnieku skaita varēs iesaistīt tikai 7% jeb 9523 bezdarbniekus.

NVA sadarbības partneri ir izteikuši vēlmi iesaistīt lielāku cilvēku skaitu, jo bieži vien algotie pagaidu darbi ir vienīgā iespēja cilvēkiem nopelnīt, ja attiecīgajā pagastā nav darba vietu un nav attīstīta uzņēmējdarbība.

Profesionālo apmācību varēs saņemt ap 3800 bezdarbnieku jeb 3% no kopējā skaita visa gada laikā, bet neformālajā izglītībā varēs iesaistīt ap 5% no šā brīža reģistrētā bezdarbnieku skaita jeb 7275 bezdarbniekus. Abas šīs aktivitātes 73% apmērā tiek finansētas no Eiropas fondu līdzekļiem, no valsts budžeta sedzot izdevumus par apmācību tajās programmās, kas sāktas pērn un beigsies šogad.

Subsidētajā nodarbinātībā plānots iesaistīt ap 1525 cilvēkiem, kas ir 1% no reģistrētā bezdarbnieku skaita.

NVA norāda, ka aprēķini pasākumu izmaksām un iesaistāmo cilvēku skaitam savulaik tika veikti atbilstoši Labklājības ministrijas prognozēm par 12% bezdarba līmenī 2009.gadā, kas, visticamāk, šogad sasniegs augstāku procentu.

NVA direktore uzsver, ka patlaban darba tirgū konkurence ir būtiski palielinājusies. Ja vēl pirms gada noteicējs darba tirgū bija darba meklētājs, tad šobrīd situācija ir mainījusies, jo darba devējam ir iespēja atrast vislabāko un profesionālāko darbinieku, kāds viņam ir nepieciešams.

Komentējot situāciju ES, NVA direktore norāda, ka ES lielākais jaunu darba vietu skaita pieaugums tiek prognozēts tirdzniecības nozarē, neliels pieaugums gaidāms arī transporta un glabāšanas nozarē, publiskajā sektorā, būvniecībā un kokapstrādē, pasta un telekomunikāciju nozarē, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves nozarē.

Saskaņā ar NVA īstenotās darba devēju aptaujas rezultātiem Latvijā lielāko preču un pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu 2009.gadā darba devēji prognozē tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība, transports un uzglabāšana, tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi. Attiecīgi šī ir daļa no profesijām, kurās NVA 2009.gadā organizēs profesionālo apmācību.