Protams, arī tad aktīva uzņēmējdarbības kreditēšana nav garantēta, jo, iespējams, bankas varētu izvēlēties iegādāties attīstīto valstu obligācijas, nevis aizdot naudu uzņēmējiem, gaidot, kad vispasaules tendences atkal novedīs pie strauja kredītresursu pieprasījuma pieauguma un kreditēšanas burbuli varēs atsākt uzpūst no jauna. Ja iepriekšējos gados banku kredīti tika dāļāti pa labi un pa kreisi, pašlaik, baidoties par aizdotās naudas drošību, kredītņēmējiem tiek izsūtītas biedējošas vēstules par līguma nosacījumu maiņu, rasts iemesls straujam procentu likmju kāpumam un ekonomiskās krīzes apstākļos vēl augošiem uzņēmumiem apstādinātas kredītlīnijas.

Tas liek uzdot jautājumu: kādēļ pašas bankas vēl pirms gada vai diviem jau toreiz pārkarsušajam Latvijas kredītu tirgus katliņam bija gatavas vēl piemest pa pagalītei, nevis uzturēt tirgu mēreni siltu visu laiku? Par to, ka konkurences cīņā par tirgus daļu kredītu izsniegšanā mērenība ir bijusi sveša lieta, liecina arī skaitļi.

Latvijas Komercbanku asociācijas dati rāda, ka 2005. gadā kreditēšanas apjoms Latvijā palielinājies par 58,9%, 2006. gadā pieaugums sasniedzis 56,2%, savukārt 2007. gadā – 37,2%. Pagājušais, ko lielā mērā jau varēja uzskatīt par krīzes gadu, vainagojies ar kreditēšanas apjomu pieaugumu par 11,2%. Protams, šis kāpums saistāms ar pirmajā pusgadā paveikto, jo gada nogalē tirgus jau bija gandrīz apstājies. Tomēr bankas sola kreditēt tautsaimniecību arī turpmāk, kā arī necensties gremdēt tos, kuri ekonomiskās krīzes iespaidā saskaras ar grūtībām nokārtot savas kredītsaistības.

Kā stāsta Parex bankas valdes loceklis Roberts Stuģis, atkusnis globālajā likviditātes sasalumā ir galvenais priekšnosacījums tam, lai Latvijā atjaunotos daudzmaz aktīva kreditēšana. Kopš histērijai līdzīgā stāvokļa, kādā pasaules finanšu sektors nonāca pēc Lehman Brothers bankrota, situācija ir krietni uzlabojusies – to liecina starpbanku riska prēmiju samazināšanās Eiropā un Amerikā. „Tomēr vēl ir tālu no tā, lai varētu teikt, ka pasaules banku sistēma atkal funkcionē normālā režīmā. Par to liecina kaut vai kredītu statistika. Piemēram, eirozonā mājsaimniecībām mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms kopš 2008. gada septembra ir samazinājies par ~40 miljardiem eiro jeb ~1%. Kas tāds nav pieredzēts vairāku gadu desmitu laikā. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās jomās – uzņēmumiem izsniegto kredītu dinamikā,” skaidro R. Stuģis.

Riņķa dancis

Pašreizējo procesu iemesli ir divējādi. Bankām Eiropā un ASV viens no galvenajiem uzdevumiem šobrīd ir refinansēt esošās parādsaistības, kuras ir galvenokārt īstermiņa. „Ja aplūkojam trīs pie mums aktīvo skandināvu banku aizņēmumu struktūru, tad redzam, ka lielākā parāda dzēšanas daļa iekrīt šajā un nākamā gadā. No otras puses, arī aizņēmēji nav īpaši aktīvi. Uzņēmumi baidās no biznesa apgrozījuma krituma un tāpēc samazina investīciju apjomus, turklāt aizņēmumi ir kļuvuši dārgi. Savukārt mājsaimniecības nekreditējas, jo iepriekš uzkrāto kredītu masas un ekonomiskās lejupslīdes apstākļos baidās par savu atmaksas spēju. Arī nekustamā īpašuma cenu dinamika nemotivē uz iegādi un kredītu ņemšanu. Bet nekustamā īpašuma cenu stabilizācija būtu diezgan labs signāls tam, ka kreditēšanas tirgus ir sācis vai varētu sākt atgūties,” norāda Parex pārstāvis.

Viņaprāt, tuvākā gada perspektīvā kredītu izsniegšana Latvijā diez vai uzņems tempu. „Visticamāk, šogad pieredzēsim absolūtās kredītu masas samazināšanos. Aizdošanas un aizņemšanās sistēma šobrīd ir iegājusi tādā kā riņķa dancī – jo zemāk krītas kreditēšanas aktivitāte, jo vairāk bremzējas ekonomika, jo mazāk vieni grib dot un citi ņemt kredītus. Un tā uz apli vien. Viens no veidiem, kā šo mezglu pārcirst, ir valdības iejaukšanās, piemēram, ar garantijām, līdzīgi kā to pamazām sāk praktizēt ASV un Eiropā,” uzskata R. Stuģis.

Bankas palielina pievienotās likmes

Baņķieri uzskata, ka pašreizējā situācijā lielā mērā vainojama Latvijas makroekonomiskā vide. „Uzņēmēji un privātpersonas ir pesimistiskāki un nevēlas veikt jaunas investīcijas, uzņemoties kredītsaistības, savukārt bankām palielinās kredītriski, tāpēc tiek paaugstinātas prasības kredītu izsniegšanā,” stāsta Nordea bankas korporatīvo darījumu departamenta vadītājs Gustavs Eglītis.

Viņaprāt, šo situāciju var mēģināt risināt, nodrošinot papildus likviditāti banku sektoram kopumā vai atsevišķām problēmās nonākušām bankām. Bet tas negarantē, ka izsniegto kredītu apjoms sāks pieaugt. „Maģiska risinājuma nav, un ir arī samērā naivi ticēt, ka, IKP samazinoties par 10%, izsniegto kredītu apjoms strauji pieaugs,” uzskata G. Eglītis.

Likumsakarīgs ir jautājums arī par aizņēmumu procentu likmēm, jo tieši tās lielā mērā regulē aizņēmumu tirgus aktivitāti. Likmi uzņēmumiem nosaka, izvērtējot to risku. Jo uzņēmuma risks zemāks, jo zemāka procentu likme. Otrs faktors ir naudas pieejamība tirgū. Jo grūtāk aizņemties, jo cena augstāka. „Pašlaik bankas pievienotās likmes ir, sākot no 2%, un augstāk. Neprognozējam, ka finansējums tuvākajā laikā varētu kļūt lētāks,” stāsta Nordea pārstāvis.

Piemēram, SEB bankai to galvenokārt noteiks SEB grupas resursu cena, Latvijas kredītnovērtējums pasaulē (potenciāls indikators Latvijas valdības kredītnovērtējumam – Credit Default Swap līmeņi (februāra vidū Euribor likme +6 procentpunkti)), kā arī konkurence Latvijas depozītu tirgū. Parex bankā kredīti pārsvarā tiek izsniegti, piemērojot mainīgās procentu likmes, kas sastāv no bankas pievienotās likmes un starpbanku likmes EUR/USD Libor vai LVL Rigibor. Bankas pievienotā procentu likme ir no 2 līdz 5%, savukārt kopējā procentu likme krietni atšķiras kredītiem, kas ir izsniegti ASV dolāros, eiro vai latos, jo starpbanku likme latiem šobrīd ir augstāka. Nākamo mēnešu laikā, pastāvot tendencei mazināties starpbanku likmēm eiro un dolāros, tās, iespējams, varētu kristies, bet pievienotā likme šogad būs augstāka, nekā bija pirms gada.

Uz stabilitāti cerēt nevar

Vispārējās situācijas maiņas dēļ pasaules naudas tirgū uz stabiliem kredītu maksājumiem nevar cerēt. Pat tad, ja klients savas saistības iepriekš pildījis godprātīgi. Kā norāda Latvijas Krājbanka, godprātīgie klienti var saskarties ar prasību pēc papildus ķīlas pieprasījuma, ja pašreizējā nodrošinājuma vērtība ir samazinājusies. Klienta ikmēneša maksājumu lielums ir atkarīgs no procentu likmes un tās veida (mainīgā vai fiksētā), un nav nozīmes tam, cik korekti klients pildījis saistības ar banku atbilstoši iepriekš noslēgtajam kredītlīgumam.

Ja klienta kredītam ir mainīgā procentu likme, nav nozīmes tam, kāda ir klienta maksāšanas kvalitāte vai godprātīgums, jo tad tā būs atkarīga no mainīgās Rigibor, Libor vai Euribor indeksa vērtības, nemainoties bankas iepriekš noteiktajam pieskaitījumam. Nedaudz komplicētāk ir ar fiksētajām procentu likmēm, kas tiek noteiktas gada vai divu, pat piecu periodam. Pēc šī perioda kredītu cenošana tiek veikta no jauna, ņemot vērā tobrīd aktuālo tirgus situāciju. Šādā situācijā klientiem, kuri savas saistības pret banku pilda godprātīgi, jaunā fiksētā procentu likme būs izdevīgāka, jo maksāšanas disciplīna ir svarīgs rādītājs, nosakot jauno kredīta procentu likmi.

No vienīgā dzīvokļa neizliks

Aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kāda būs banku sadarbība ar tiem klientiem, kas savas saistības objektīvu iemeslu dēļ vairs nevar izpildīt? Sevišķi tas attiecināms uz hipotekārajiem kredītiem. Patlaban Latvijā izsniegti aptuveni 58 000 hipotekāro kredītu, no kuriem 18 000 varētu tikt uzskatāmi par problemātiskiem. Kā norāda Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš, ir nepieciešams skaidri definēt kredītņēmējus, kam nepieciešama palīdzība, lai risinājumi būtu maksimāli efektīvi un sasniegtu īstos adresātus. Swedbank īpašu atbalstu sniedz kredītņēmējiem, kas iegādājušies mājokli dzīvošanai – pat grūtākajās situācijās, rodot risinājumus, ģimenēm mājoklis paliek dzīvošanai.

Risinājumi ir maksājumu atlikšana uz termiņu līdz pat pusgadam, kā arī citādāka kredīta restrukturizācija ar mērķi – ikmēneša kredītmaksājumi restrukturizācijas periodā samazinās. Lai gan naudas resursu cena pasaulē ir pieaugusi vairākkārt, Swedbank kā sociāli atbildīgs uzņēmums šajos gadījumos ir gatava uzņemties daļu no izdevumiem un restrukturizācijas gadījumiem noteikusi procentlikmju palielināšanas griestus – ne vairāk kā 0,5% (ar pašreizējo resursu cenu). Arī tad, ja kredītņēmējam ir radušās ilgtermiņa maksātspējas problēmas, tā nodrošina tādu risinājumu, lai saglabātu mājokli dzīvošanai – mājokļa lietošanu ar atpakaļpirkuma tiesībām. Īpaši labvēlīga banka ir tad, ja klients vēršas pēc palīdzības, pirms radušās maksātspējas grūtības.

Līdzīgs viedoklis ir arī Nordea bankai. Kā norāda šīs bankas kredītu analīzes daļas vadītājs Rasmuss Pētersons, banka saprot, ka klienta finanšu situācija var pasliktināties. „Ja klients laicīgi informē banku par sarežģījumiem, piemēram, darba zaudēšanu, algas samazināšanu un vēlas pieteikties kredītbrīvdienām vai labvēlības periodam, tad mēs skaidri apzināmies, ka, nesamērīgi paceļot likmi, mēs neatrisinām klienta problēmas. Tieši otrādi – ar lielāko pievienoto likmi pieaug procentu maksājums, un rezultātā, atliekot uz laiku pamatsummu, klientam jāmaksā to pašu summu vai pat vēl lielāku summu. Bet mēs kā banka esam ieinteresēti palīdzēt klientam pārdzīvot šo periodu, nevis situāciju padarīt smagāku, tādēļ šajos gadījumos izvērtējam katru situāciju atsevišķi,” stāsta R. Pētersons. Viņš norāda, ka banka ir ieinteresēta ne tikai izveidot, bet arī uzturēt lojālas attiecības ar saviem klientiem. Bankai daudz svarīgāk ir, lai klients pildītu tos nosacījumus, ko viņš ir uzņēmies, parakstot kredītlīgumu.

Gaida valsts atbalstu

Kreditēšanas tirgus attīstībā tiek apelēts pie valstij veicamajiem pasākumiem. „Ekonomiskās krīzes pārvarēšanas efektīva scenārija izveide un veiksmīga realizācija. Eksporta veicināšanas pasākumu īstenošana. Valsts atbalsta programmu īstenošana komercdarbībā – galvojumi, garantijas, jaunu nodokļu atlaižu ieviešana atmaksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa formā par samaksātajiem kredīta procentiem,” šādi faktori, kā uzskata Latvijas Krājbanka, varētu ieviest dzīvību Latvijas aizņēmumu tirgū.

Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Fatjanova uzskata, ka ekonomikas atbalsts būtu jāvirza, ņemot vērā ne tikai papildus finansēšanu, bet arī plašāku instrumentu loku, tostarp ar valsts instrumentiem iespējams mazināt uzņēmumu izdevumus. Viņa norāda, ka svarīgi ir mazināt uzņēmumu savstarpējo nemaksāšanas risku, lai mazinātu sistēmiskus maksātnespējas un bankrota riskus. Tādējādi tas palielinās kredītresursu apjomu, kas pieejams produktīvu investīciju finansēšanai. Svarīgs uzdevums ir noteikt prioritāti jauna finansējuma piešķiršanai eksportspējīgiem un eksportējošiem uzņēmumiem ar papildus atvieglojumiem (garantijas vai subsīdijas) no valsts, stimulēt energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, tostarp ar valsts līdzdalību vai atbalstu pašvaldībām, kas ir energoresursu racionāla izmantošana, būvniecības nozares stimulēšana u. c. Lai arī Ivara Godmaņa valdība jau pagājušā gada beigās deklarēja, ka krīzes laikā viena no prioritātēm būs garantijas eksporta veicināšanai, tomēr reālajā dzīvē viss nav tik vienkārši.

Jāattīsta faktorings

Latvijas administratīvā aparāta smagnējības dēļ nepieciešamo lēmumu pieņemšana kavējas un nauda varētu būt pieejama pēc vairākiem mēnešiem, bet banku pakalpojumi eksporta veicināšanai ir nepietiekami. Ja aprunājas ar baņķieriem par tādu eksporta attīstībai nozīmīgu pakalpojumu kā faktorings, tad banku izpratnē tam liela nākotne paredzēta netiek. Kā norāda SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs, faktors numur viens, izvērtējot faktoringa piešķiršanu, ir debitoru jeb pircēju kvalitāte. Bankai un arī uzņēmumam ir svarīgi, lai tā klients un sadarbības partneris varētu pildīt savas finansiālās saistības, būtu finansiāli spēcīgs.

Protams, šis pakalpojums lielajās komercbankas vai ar tām saistītajos uzņēmumos vēl aizvien ir pieejams, taču īpašs akcents uz to likts netiek. Tomēr faktoringa attīstībā manāmi arī atsevišķi pozitīvi aspekti. Kā norāda R. Stuģis, no vienas puses, uz aktīviem balstītas apgrozāmo līdzekļu finansēšanas (asset based lending) produktiem sagaidāma straujāka izaugsme nekā iepriekš, un to ietekmēs fakts, ka pret nekustamā īpašuma ķīlu turpmāk aizņemties naudu apgrozāmajiem līdzekļiem būs sarežģītāk, no otras puses, izaugsmi bremzē kopējā sarežģītā situācija gan pašu mājās, gan ārzemēs. Līdz šim darbības apjomā Parex līzings un faktorings audzis vidēji par trešdaļu gadā, bet, ņemot vērā pieaugošos riskus, tiek plānots, ka šogad pieaugums būs mazāks nekā iepriekš. „Attiecībā uz eksporta finansēšanu viens no svarīgākajiem kritērijiem ir ārzemju sadarbības partnera maksātspējas izvērtēšana, kuru veicam sadarbībā ar specializētajām apdrošināšanas kompānijām, kas piedāvā riska segšanu, kā arī uzņēmuma spēja nodrošināt kvalitāti un kvantitāti saviem ārzemju partneriem,” stāsta R. Stuģis. Nordea bankas investīciju kompānijā Nordea Finance Latvia lielāko daļu veido eksporta faktorings (attiecība pret vietējo ir mainīga: ~70/30%). „Ar apdrošināšanas starpniecību uzņēmumiem ir iespēja uzsākt sadarbību ar jauniem pircējiem vai arī turpināt ar esošajiem klientiem, nebaidoties par to maksātspēju. Nordea Finance Latvia joprojām finansē gan metāla tirgotājus, gan būvmateriālu un elektromateriālu vairumtirgotājus u. c. nozaru pārstāvjus.”

„Izvērtējot pārdevēja kredītrisku, vērtējam uzņēmumus no vairākiem aspektiem: uzņēmuma specifiku, nozari, kurā uzņēmums darbojas, u. tml. Sadarbībā ar divām pasaulē lielākajām debitoru risku apdrošināšanas kompānijām Atradius un Euler Hermes mēs piedāvājam debitoru risku nosegšanu, apdrošinot pircēju parādus. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pircējs ilgstoši neapmaksā faktorizētos rēķinus finansiālu apsvērumu dēļ vai nonācis maksātspējas problēmās, uzņēmumiem nav jāsatraucas par atpakaļ prasījuma tiesībām no faktoringa kompānijas puses,” stāsta Nordea Finance valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Lai arī valsts finansiālās situācijas pirmais ugunsgrēks ir nodzēsts un dažām problēmām risinājumi atrasti, ekonomikas iziešanai no krīzes un kreditēšanas pieaugumam nepieciešams komplekss pasākumu plāns, nevis deklaratīvas frāzes par uzņēmējdarbības stimulēšanu. „Protams, ir ļoti svarīgi ne tikai rast risinājumus konkrētām un aktuālām uzņēmumu problēmām un vajadzībām – svarīgākais ilgtermiņa attīstībai ir vienota vīzija no valsts puses par to, kāds ir mūsu mērķis un ko mēs – valsts, uzņēmumi un visa sabiedrība – varam darīt, lai to sasniegtu,” rezumē I. Fatjanova.