Ja tuvāko pāris gadu laikā "bezcerīgie" kredītņēmēji pasludinās bankrotu, Latvijas kredītiestādēm būs jānoraksta vismaz viens miljards eiro (vairāk nekā 700 000 latu). Savukārt tūkstošiem cilvēku paliks bez pajumtes un ar ubaga tašu kaklā. Tāpēc pašlaik gan valdības vīri, gan politiķi aizgūtnēm vien mēģina rast situācijas uzlabošanas scenārijus. Patiesībā tie jau ir tapuši kādus pāris gadu, tikai, kad ūdens smeļas mutē, tie atkal ir ieraudzījuši dienas gaismu. Tomēr nu ir skaidrs, ka tos neizdosies atkal noslēpt kādā šūplādē. Nedēļa skaidro, kādi tad varētu būt mehānismi, kā ja ne neievainotam, tad vismaz dzīvam izkļūt no kredītu muklāja.

Neievērotā trauksme

Kredītņēmēju maksātnespējas problēmas nav ne pēdējo mēnešu, ne pat gada aktuālais jautājums. Agrāk vai vēlāk šai problēmai vajadzēja pārvērsties par katastrofu. Jau 2007. gada augustā Naudas plānošanas centra sadarbībā ar Latvijas faktiem veiktā aptauja liecināja, ka 46% kredītņēmēju izjūt "nedrošību par savu kredītsaistību apmaksu".

2007. gadā valdība arī pieņēma lēmumu iegrožot hipotekāro kredītu izsniegšanas apjomus, nosakot obligātu 10% iemaksu no īpašuma vērtības. Rezultātā gada laikā (no 2007. gada pavasara līdz 2008. gada pavasarim) krasi saruka hipotekāro kredītu apjoms – pieaugums no 90% nokritās līdz 26%. Ne jau bez banku "ieteikumiem" valdība pērnā gada jūnijā atcēla obligāto 10% iemaksu un tikai dažus mēnešus pirms krīzes atkal slūžas bija vaļā – jaunu mājokļu tīkotāji ne pa jokam neapdomīgi "sagrābās" hipotekāros kredītus. Kā nekā valsts taču it kā ar savu lēmumu deklarēja, ka kredīts nav nekas briesmīgs!

Jau pērnā gada augustā banku eksperti skandēja trauksmes zvanus – Latvijas bankās strauji pieaug slikto kredītu skaits! 2008. gada augustā veiktās aptaujas liecināja, ka astoņiem procentiem hipotekāro kredītu ņēmēju nepietiek naudas kredītu nomaksai, bet 44% to atdošana sagādāja grūtības. Tātad vēl salīdzinoši labajos laikos, kad finanšu krīzes draudošie apjomi nebija jūtami, vairāk nekā puse kredītņēmēju publiski atzina, ka viņiem vai nu nav naudas, vai arī ir lielas grūtības to sagādāt.

DnB Nord Latvija jaunākajā pētījumā jau teikts, ka vismaz 49% kredītņēmēju "nonākuši lielās grūtībās ar kredītu atmaksu".

Esam pamodušies!

Pašlaik valdība beidzot ir apzinājusies problēmas un meklē risinājumus, kā no noslīkšanas glābt kredītņēmējus. Interesanti, ka Latvijas valdība to ir spiesta darīt tieši pēc gada, kad tā ar vieglu roku likvidēja ierobežojumu aizrautībai ar hipotekārajiem kredītiem – obligāto 10% iemaksu.

Valdība patiesībā jau divus gadus ir domājusi, kā aizsargāt kredītņēmējus, kuri kredītu izlietojuši vienīgā mājokļa iegādei. Tomēr skaļi par to nerunāja – varbūt ļaunais likteņa pirksts mums ies secen!

Tieslietu ministrija nesen prezentēja ziņojumu, kā ir sekmējies darbs pie šāda likumprojekta izstrādes. Tomēr valdība marta sākumā neko jēdzīgu nenolēma un nosūtīja to izvērtēt Finanšu ministrijas darba grupai. Tādējādi Godmaņa valdība kredītņēmēju problēmu atrisināšanu ir atstājusi jaunās valdības pārziņā.

Sākas rosība

Pagājušajā nedēļā gan valdība, gan Saeima izrādīja nebijušu ieinteresētību par kredītņēmēju aizstāvības problēmām:

- Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Patērētāju aizsardzības likumā, kas paredz īpašus noteikumus attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku. No šo grozījumu teksta izriet: ja patērētājs nebūs pieļāvis būtiskus līguma pārkāpumus, kredīta devējam nebūs tiesību pieprasīt izsniegtā kredīta pirmstermiņa atmaksu vai papildu nodrošinājumu. Tāpat kredīta devējam nebūs tiesību pieprasīt samaksu par hipotekārā kredīta nodrošinājuma pārvērtēšanu. Turklāt, ja patērētājs nebūs pieļāvis būtiskus līguma pārkāpumus, kredīta devējam būs pienākums izskatīt priekšlikumu par kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu vai kredīta valūtas maiņu. (Par būtisku līguma pārkāpumu tiks uzskatīta kredīta atmaksas vai procenta maksājumu kavēšana ilgāk par 60 dienām vai biežāk nekā trīs reizes gadā, katru reizi ilgāk par 30 dienām.)

- Vēl jāpiebilst, ka atkal aktualizēta ideja Civillikumā iestrādāt grozījumus, kas bankām uzliks par pienākumu pirms tālāku darbību veikšanas vispirms sēsties pie sarunu galda ar finansiālās grūtībās nonākušu kredītņēmēju, lai meklētu risinājumu, kā nodrošināt noslēgtā līguma izpildi, piemēram, pārskatot līguma termiņu. Šādi grozījumi Civillikumā bija izstrādāti, taču 2008. gadā Saeima nolēma tos nevirzīt tālāk apstiprināšanai.

- Valda Dombrovska valdības deklarācijā tika iekļauta apņemšanās aizsargāt labticīgos vienīgā mājokļa kredītņēmējus.

- Vēl būdams tieslietu ministra kandidāts, Tautas partijas priekšsēdis Mareks Segliņš apgalvoja, ka viņa "uzdevums numur divi" (pēc visu to normatīvo aktu pārskatīšanas, kas liek šķēršļus uzņēmējdarbībai) būs kredītņēmēju aizsardzība. Segliņš teica, ka pirmām kārtām domās par palīdzību tiem, kam hipotekārais kredīts ņemts vienīgā mājokļa iegādei, bet par tiem, kam nekustamo īpašumu pirkšana un pārdošana ir bizness, ministrs "tik daudz galvu nenodarbinās".

- Tieslietu ministrijas darba kārtībā ir izstrādāt banku darbību regulējošu likumu krīzes situācijai ar mērķi maksimāli samazināt to personu skaitu, kuras var zaudēt tiesības uz vienīgo mājokli, jo objektīvu, no sevis neatkarīgu iemeslu dēļ nespēj norēķināties ar kredītiestādi.

- Pirms aptuveni divām nedēļām Latvijā ieradās Pasaules Bankas misija, ar kuru Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa pārrunāja, kā atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušo mājsaimniecību problēmas, kuras nevar atmaksāt kredītsaistības par mājokļu hipotekārajiem kredītiem. Sarunas turpināsies šā mēneša beigās, un kaut kāda skaidrība par situāciju būšot pieejama aprīļa sākumā, kad bankas publicēs savus auditētos gada pārskatus. Jau aizgājušais finanšu ministrs Atis Slakteris paziņoja: "Apzinoties ekonomiskās lejupslīdes straujumu, visām trim iesaistītajām pusēm – kredītņēmējiem, bankām un valstij – ir jāvienojas par kopīgu, solidāru apņemšanos problēmas risinājumiem."

Viens, divi, trīs, četri, pieci.../b

Jāteic, saņemot starptautisko aizdevumu, Latvijas valsts apņēmās nostiprināt patērētāju aizsardzību, kas ļoti lielā mērā attiecas uz hipotekārā kredīta ņēmējiem.

Finanšu ministrijas darba grupa izstrādājusi piecus variantus, kā varētu īstenot palīdzību, taču tie, pēc ministrijas vadības teiktā, neesot saskaņoti ar aizdevēju un gana gatavi, lai tiktu publiskoti kopā ar aprēķiniem, cik daudzus tie skars un cik maksās.

Katrā ziņā šie priekšlikumi nav tik vienkārši, kā janvāra sākumā izskanēja no satiksmes ministra Ainara Šlesera populistiskās mutes, – pieņemt īpašu likumu, ar kuru plāno bankām liegt iespējas vērsties pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Šlesera ieteikums bija: noteikt trīs gadu moratoriju, kura laikā neviena banka nevarētu no mājokļiem izlikt nevienu, kurš krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus.

Konkrētāka vīzija par to, kurš no Finanšu ministrijas izstrādātajiem pieciem spriedzes mazināšanas projektiem īstenosies dzīvē, būs aprīļa sākumā.

Jāteic, valsts vēl pilnībā nav apzinājusies, cik tad līdzekļu no budžeta vajadzēs atvēlēt konkrētiem mērķiem, jo Finanšu ministrijas darba grupas aprēķini svārstās pat vairāku simtu miljonu latu apmērā.

Lūk, šie pieci priekšlikumi:

1. Kredītu brīvdienas

Valsts bankām sniegs galvojumu par tiem banku klientiem, kas nonākuši finanšu grūtībās. Aprēķināts, ka šā varianta ieviešanai no valsts puses vajadzēs investēt no 50 līdz 100 miljoniem latu. Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis apgalvo, ka "šajā situācijā bankas zaudē naudas plūsmu un iespējas savu kredītu segšanai", bet šo variantu par vispieņemamāko uzskata Latvijas Komercbanku asociācija. Tomēr tas nešķiet pievilcīgs Starptautiskajam Valūtas fondam. Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka klients uz kādu laiku tiks atbrīvots gan no procentu, gan no pamatsummas maksājumiem. Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA) uzskata, ka "faktiski tas nozīmē nedarīt neko. Bankas turpinās dažādiem atļautiem un neatļautiem paņēmieniem ietekmēt kredītņēmējus, lai saņemtu no tiem vismaz daļējus maksājumus." Analogs problēmu risinājuma veids savulaik tika lietots Lielbritānijā. Šis scenārijs pašlaik tiek uzskatīts par visreālāko.

2. Mājokļu aģentūra

Tiek pieļauta iespēja, ka valsts izveidotu Mājokļu aģentūru, kā to nesen izdarīja ASV. Šis variants paredz, ka valsts izveidotā aģentūra pārņem "problemātiskos mājokļus" un ar klientiem–kredītņēmējiem vienosies par hipotekārā kredīta atmaksas noteikumiem. To kredītu starpību, par kuru aģentūrai neizdosies vienoties ar klientu, "norakstīs". Bet šis ir diezgan dārgs prieks, un to varēja atļauties tik liela valsts kā ASV. Diez vai Latvija to spētu "pacelt". Tiek lēsts, ka šāda Mājokļu aģentūras projekta ieviešana valstij varētu izmaksāt no 225 miljoniem līdz pat miljardam latu.

3. Valsts garantijas

Šajā variantā valsts un banka uz pusēm uzņemtos garantijas par kredītņēmēju, kuram ir laba kredītvēsture, kura aizņēmums nepārsniedz 100 000 latu un kurš ir paņēmis vienreizēju hipotekāro kredītu mājokļa iegādei. Šā projekta ieviešana valstij izmaksātu no 110 līdz 120 tūkstošiem latu. LAKRA uzskata, ka šis risinājums ir izdevīgs tikai bankām un ir galēji neizdevīgs valstij un tās iedzīvotājiem, jo valsts dažādu garantiju veidā uzņemtos banku risku. Strauji palielinoties nemaksātāju skaitam, valstij agri vai vēlu būtu jāpilda bankām sniegtās garantijas un daļa no starptautiskās finansiālās palīdzības piešķirtajiem līdzekļiem Latvijas valstij būtu jāizlieto banku prasību apmierināšanai. Reālajā dzīvē tas nozīmētu, ka valsts, respektīvi – mēs visi, uzņemtos atsevišķu kredītņēmēju saistības.

4. "Sliktās bankas" izveide

Ar valsts atbalstu tiktu radīta tā dēvētā "sliktā banka", kura pārņemtu problemātiskos kredītus. Šajā gadījumā valstij kredītņēmēju glābšana izmaksātu visdārgāk – no 375 miljoniem līdz 1,4 miljardiem latu. Ja šādu banku izveidos, tā, visticamāk, būs Parex bankas "sliktā daļa" un tad tai papildu Parex bankas uzņemtajām saistībām būtu jāuzņemas arī saistības par citu banku kredītiem aptuveni 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardi latu) apmērā.

Šā varianta īstenošanas gadījumā valsts iestāde no bankām atpirktu sliktos kredītus, pārņemtu īpašumus, tos apsaimniekotu un labākos laikos pārdotu. Šāds modelis pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā tika īstenots Zviedrijā, taču Zviedrijas valdībai tolaik bija nauda, par kuru atpirkt sliktos kredītus. Latvijai šādas naudas nav, tāpēc eksperti "sliktās bankas" variantu neuzskata par visai "nopietnu".

5. Administratīvās metodes

Likumdevējs izdot jaunus likumus, pieņem to grozījumus un normatīvos aktus, kas bankām vairs nedos brīvu vaļu agresīvi vērsties pret kredītņēmējiem. Kāds varētu būt šis administratīvais risinājums, varam spriest kaut vai pēc jau aprakstītā – pašlaik Saeimā izstrādā grozījumus Patērētāju aizsardzības likumā, kā arī atkal ir aktualizēts jautājums par izmaiņām Civillikumā.

Lika pagaidīt līdz aprīļa vidum

Stratēģija, kā rīkoties ar maksātnespējīgajiem kredītņēmējiem, mums būs jāizstrādā pēc Latvijas starptautisko aizdevēju prasībām, un to Latvijai arī nāksies saskaņot ar "donoriem". Tā ka nevaram cerēt, ka jau pēc dažām dienām būs skaidri darbības principi. Tikai aprīļa vidū valdībā ir plānots iesniegt visaptverošu privātā sektora parāda restrukturizācijas stratēģiju. Šo dokumentu Latvijas valdība izveido kopīgi ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku.