Naftas cenas lielais kritums pasaulē būtiski ietekmējis biodegvielas, tai skaitā rapšu eļļas ražošanas rentabilitāti. Klāt nāk vēl lokālā ar biodegvielu saistītā problemātika, neskaidrības, kad tiks ieviests Eiropas Savienības noteiktais obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilai degvielai, iepriekš paredzētā valsts atbalsta ražotājiem "izstiepšana" par vairākiem gadiem un ieilgušais konflikts par to, kam dodama priekšroka - biodegvielas importam, eksportam vai pašpatēriņam.

Šiem problēmjautājumiem šodien atkārtoti pievērsīsies arī Saeimas Enerģētikas apakškomisija.

"Biodegvielas ražotājiem pašlaik valstī ir divi atbalsta mehānismi - akcīzes nodokļa atlaides un subsīdijas par saražoto biodegvielu. Pašlaik tiek diskutēts, ka akcīzes nodokļa atlaidi varētu piemērot ne tikai Latvijā saražotajai biodegvielai, bet arī tai, ko ievedīs no ārpuses. Tad mūsu vietējai biodegvielas ražošanai vairs nav jēgas, par to arī runāsim komisijas sēdē," laikrakstam norādīja apakškomisijas sekretārs Andis Kāposts (ZZS).

"Ar rapšu eļļas ražošanu krahs ir pilnīgs, no zemniekiem iepērkamās sēkliņas ir ļoti dārgas, biodīzelis arī nevienam pie šādām naftas cenām nav vajadzīgs, tāpēc pašlaik nekas neattīstās un es neredzu iespēju nopelnīt. Būtībā eļļas ražotājs put ārā, un tā tas nav tikai pie mums, arī Igaunijas ražotājiem pēdējos trīs mēnešos bija 6,7 miljonu eiro (4,69 miljonu latu) zaudējumi," laikrakstam uzsver SIA "Logins&Co" valdes priekšsēdētājs Juris Logins, piebilstot, ka savus zaudējumus minēt negribot, lai nesaskartos ar grūtībām no banku puses.

Arī SIA "Iecavnieks" valdes priekšsēdētājs Dainis Lagzdiņš atzina, ka rapšu eļļa sadārdzinājusies un uzņēmums esot spiests skaitīt katru santīmu.

"Pasaulē plānotā naftas cena uz 2008.gada beigām bija 250 ASV dolāru par barelu, bet realitātē bija zem 30 dolāriem. Līdz ar cenu krišanos aizvadītais gads noslēdzies ar 655 000 latu zaudējumiem," situāciju raksturo AS "BHC" padomes loceklis Imants Cibulis, piebilstot, ka pagaidām uzņēmums atsākt regulāru eļļas ražošanu, ko pārtrauca šoruden, neplāno, taču rokas nenolaiž. Uzņēmuma valdē nostiprinātas gan vācu akcionāru pozīcijas, gan tiekot plānota sadarbība ar Krievijas uzņēmumiem, kā arī labības produktu uzglabāšanas jaudu palielināšana.

"Ziema parasti ir periods, kad biodegvielu pārdot ir grūtāk, taču šogad nāk vēl klāt apcirptās subsīdijas, līdz ar to esam uz izdzīvošanas robežas," atzīst SIA "Mežrozīte" ražošanas vadītājs Dainis Laugalis.

Problēmas skārušas arī kompāniju "Delta Rīga", kuras īpašnieks Leonīds Krasnijs norāda: "Ir kļuvis grūtāk arī apkārt valdošās krīzes dēļ, mums bija laba tirdzniecība ar Poliju, tur tagad arī ekonomiskas problēmas. Pie esošajām cenām neatmaksājas biodīzeļa piejaukums."

Tāpēc tiekot domāts par citiem projektiem, piemēram, biodīzeļa elektrostacijām. "Spiedīsim uz elektrības un siltuma ražošanu no biodīzeļa un arī biomasas, kaut kā jāizdzīvo ir," skaidro uzņēmējs.

Ražotājiem dalās domas, pie kādas naftas cenas biodegvielas un eļļas ražošana atmaksājas. AS "BHC" pārstāvji minēja 100 ASV dolārus par barelu, SIA "Mežrozīte" - 80 dolārus par barelu, zemkopības ministra padomnieks Udo Pērsis norādīja, ka biodegvielu atmaksājas lietot, ja naftas barels maksājot vismaz 55 dolārus.

Savukārt lielākā Latvijas biodīzeļa ražotāja SIA "Bio-Venta" valdes priekšsēdētājs Ģirts Fišers norādīja, ka tiešu naftas cenu, pie kādas būtu izdevīgi ražot biodegvielu, nevar nosaukt. "Degvielu vajag patērēt, arī audzējot rapšus, novācot tos, transportējot, ražojot minerālmēslus utt. Līdz ar to katru reizi jāanalizē konkrētā tirgus situācija, vai mums šodien ir izdevīgāk ražot biodegvielu vai tikai eļļu pārtikai, vai varbūt destilēt glicerīnu farmācijas nozarei," skaidro Fišers.

Viņš piebilst, ka sakarā ar to, ka uzņēmums ir uzcēlis modernu, lieljaudīgu ražotni, kurā ražo vairākus produktus, ne tikai biodegvielu vai rapšu eļļu, un 98% produkcijas eksportē, tas īpašas grūtības nejūt, tomēr uzskata, ka 5% biodegvielas obligātā piejaukuma ieviešana atļautu lielāku daļu saražotā atstāt Latvijā.

"Naftas cenu iespaidā vēl ir saprotami zaudējumi. Taču ir vēl arī nesaprotamie zaudējumi, kas tieši atkarīgi no Latvijas politikas. Biodīzeļdegvielu pie mums var brīvi ievest un izvest. Arī eļļu ieved no Baltkrievijas, samaisa te kaut kādu surogātu, ko eksportē un vēl saņem valsts subsīdijas. Vietējos eļļas ražotājus ne tikai neatbalsta, bet pat nīcina ārā," savu sašutumu pauž Logins.

Gan ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), gan citi Ekonomikas ministrijas darbinieki ir norādījuši, ka vismaz zināmos apstākļos imports esot izdevīgāks un lētāks.

"Lielai daļai mūsu sabiedrības un arī atbildīgajās ministrijās ir vājas zināšanas un izpratne par biodegvielas efektu gan no finanšu, gan drošuma viedokļa. Toties ir nopietns ārzemju uzņēmumu lobijs, kas šīs nozares attīstību negrib pieļaut," uzskata Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents Jevgēņijs Kisiels.