TVNET jautā: Kā vērtējat inflācijas rādītāju decembrī? Atbild: SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis Patlaban inflācijas rādītājs ir viens no retajiem ekonomikas indikatoriem, kura samazināšanās ir pozitīva iezīme.
2008. gada decembrī salīdzinot ar pērnā gada decembri patēriņa cenas pieauga par 10.5%. Precēm cenas cēlās par 9.5%, bet pakalpojumiem par 13.3%. Lielākās cenu pārmaiņas nodrošināja alkohola un tabakas (+27.5%) cenas, maksas par mājokli (+31.6%) un izglītību (+22.7%) pieaugums. Cenu samazinājums decembrī bija pateicoties sakaru (-3.5%), apģērbu un apavu (-2.4%) un transporta (-1.7%) cenu samazinājumam.
Savukārt mēneša laikā Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai (-8.8%), apģērbam (-3.1%) un apaviem (-4.9%). Lielākais cenu pieaugums mēneša laikā bija siltumenerģijai. 2008. gada vidējais patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 15.4%.
Arī šogad paredzama inflācijas turpmāka samazināšanās. Pirmajos mēnešos noteiktu ietekmi uz inflāciju atstās nodokļu paaugstinājums. Tas nozīmē, ka inflācijas lejupslīde piebremzēsies. Sagaidāms krass pretnostatījums, kas izpaudīsies kā cenu palielinājums no vienas puses un pirktspējas kritums no otras. Izskan dažāda informācija. Vieni meklē veidus kā absorbēt pieaugošās izmaksas, citi ir spiesti to darīt. Taču jāņem vērā, ka lielai daļai nebūs šādu iespēju. Tāpat ir manāma tieksme cenas noapaļot par lielāku summu kāds ir nodokļa palielinājums. Tādēļ gada sākumā inflācija noturēsies augsta, atsevišķās nozarēs sagaidāms pieaugums. Taču būtisks un ilgstošs inflācijas kāpums nav sagaidāms. Krītošās izejvielu cenas, krasā konkurence, pirktspējas tālāka mazināšanās turpinās spiest inflāciju uz leju. Prognozējam, ka šogad gada vidējā inflācija sasniegs 5.0-6.0%.
Kopumā visās trijās Baltijas valstīs cenu veicinošie faktori ir līdzīgi. Būtiskākais izmaksu faktors Baltijas iedzīvotājiem ir maksas par mājokli, alkohola un tabakas cenu pieaugums. Lielākā ietekme uz cenu līmeņu samazinājumam veido naftas produktu cenu kritums. Krītas apavu un apģērbu cenas.

Lai arī inflācija samazinās, Latvijā joprojām saglabājas augstākā inflācija Baltijā. Viens no galvenajiem iemesliem ir laicīgas un nepārdomātas rīcības trūkuma sekas nereaģējot uz ekonomikas pārkaršanu, veicot ierobežojošu fiskālo politiku. Inflācijas rādītāji ir daļēja atbilde uz pašreizējām sekām un situāciju Baltijas valstu ekonomikās. Igaunija, kas ekonomikas cikla attīstībā ir Baltijas līdere, labajos laikos veica prātīgāku fiskālo politiku, mazāk ļaujot ekonomikai uzkarst. Rezultātā Igaunija ir salīdzinoši labākā pozīcijā par Latviju - mazāka inflācija, uzkrāti līdzekļi nebaltām dienām savas ekonomikas sildīšanai un miljoni Latvijas ekonomikas glābšanai. Igaunijā 2008. gada decembrī inflācija noslīdēja no 8% novembrī līdz 7%. Gada vidējā inflācija 2008. gadā sasniedza 10.4%. Lielākie cenu pieauguma virzītāji bija alkohols un tabaka kā arī maksa par mājokli. Savukārt lielākā ietekme uz cenu pazeminājumu bija cenu samazinājums transporta un komunikāciju nozarēs. Mēneša laikā lielākā ietekme bija benzīna cenas pazeminājumam.

Lietuvā gada inflācija decembrī bija 8.5%, kas par 0.4% pārsniedz pērnā gada inflāciju. gada vidējā inflācija 2008. gadā bija 10.9%. Decembrī lielākās cenu virzītāji augšup bija maksa par mājokli, viesnīcu un restorānu pakalpojumu, alkohola un tabakas cenu pieaugums. Savukārt apģērbu, apavu un transporta pakalpojumi piedzīvoja cenu samazinājumu. Lietuva izvairījās no tik liela ekonomikas uzkaršanas, kā tas notika Latvijā. To nodrošināja vairāki faktori. Lietuva ekonomikas attīstības ciklā seko abiem kaimiņiem. Nekustamā īpašuma tirgū nepaspēja izveidoties tik liels cenu burbulis, daudzu nodokļu palielināšana tika atlikta. Liela loma bija Ignalinas faktoram. Tieši nodokļu palielināšanas degvielai, tabakai, alkoholam, Ignalinas slēgšana būs turpmākie inflācijas pieaugumam Lietuvā. Lai glābtu valsts budžetu, gaidāmi arī citu nodokļu celšana. Tas neļaus būtiski samazināt inflāciju un sagaidāms, ka turpmākajos gados Lietuvā inflācija būs augstākā Baltijā.

12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 15,4%. 2007.gadā šis rādītājs bija 10,1%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu 2008.gadā bija ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpumam vidēji par 31,6%, veidojot vairāk nekā trešdaļu no kopējā cenu pieauguma. Strauji pieauga siltumenerģijas - par 51,9%, elektroenerģijas - par 39,2%, gāzes - par 57,2%, ūdens apgādes - par 21,3%, kanalizācijas - par 20,5%, atkritumu savākšanas - par 19,9% un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumu - par 32,4% - cenas.

Pērn, īpaši gada pirmajā pusē, turpināja sadārdzināties pārtikas produktu cenas. Gaļa un gaļas izstrādājumi kļuva dārgāki par 14,6%, maize un graudaugu izstrādājumu - par 11%, zivis un zivju izstrādājumi - par 15,2%, eļļa un tauki - par 28,2%, bezalkoholiskie dzērieni - par 9%.

Pieaugot nodokļu likmēm, pērn par 52,8% sadārdzinājās tabakas izstrādājumi.

Turpināja palielināties lielākās daļas pakalpojumu cenas. Transporta pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 25%, tai skaitā sliežu ceļa transporta - par 27,2%, autotransporta - par 29%, gaisa transporta - par 11,1%.

Par 25,6% dārgāki kļuva ambulatorie pakalpojumi, īpaši ārsta izsaukums mājās, ārstnieciskās procedūras un ārsta-speciālista konsultācijas. Cenas pieauga ēdināšanas, izglītības, apģērbu tīrīšanas un apavu labošanas, frizētavu un personīgās aprūpes iestāžu, transporta uzturēšanas un remonta, notāra, pasta, finanšu, atpūtas un kultūras pakalpojumiem. Cenu kāpuma temps pakalpojumiem bija straujāks gada sākumā, bet otrajā pusgadā tas ievērojami samazinājās.

2008.gadā krasas cenu svārstības tika reģistrētas degvielai, līdz gada vidum cenām palielinoties, bet kopš augusta strauji krītoties. Kopumā degviela gada laikā kļuva vidēji par 14,9% lētāka, dodot lielāko pazeminošo ietekmi uz vidējo patēriņa cenu līmeni.

Pērn cenas samazinājās arī TV, audio un video tehnikai - par 14,9%, datortehnikai - par 20,1%, fototehnikai - par 16%, telefoniem - par 15,9% un sadzīves aprīkojumam - par 4,4%. Turpināja samazināties telekomunikāciju pakalpojumu cenas - par 3,3%, īpaši mobilo sakaru priekšapmaksas tarifi.

Cenas kritās arī sporta un atpūtas piederumiem, automobiļiem, apģērbiem, apaviem, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, skaņas un attēla ieraksta līdzekļiem, viesnīcu un mājokļa remonta pakalpojumiem, kā arī atsevišķiem pārtikas produktiem - sieram, cukuram, atsevišķiem augļiem un dārzeņiem.

Administratīvi uzraugāmās un regulējamās cenas 2008.gadā pieauga par 34,6%. Administratīvi neregulējamo preču un pakalpojumu cenu vidējais līmenis palielinājās par 7,4%.

2008.gadā cenu kāpuma ietekme trīs patēriņa grupās: mājoklis, pārtika, bezalkoholiskie dzērieni un alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi veidoja aptuveni četras piektdaļas no kopējā preču un pakalpojumu cenu pieauguma.

Mājokļa grupā 60% no patēriņa īpatsvara veido preces un pakalpojumi ar administratīvi regulējamām cenām. Šo preču un pakalpojumu sadārdzināšanās bija visstraujākā. Cenas ievērojami pieauga lielākajai daļai ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem - siltumenerģijai, elektroenerģijai, gāzei, ūdens apgādei, atkritumu savākšanai, īres maksai, privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanas maksai. Mājokļa remonta materiāli sadārdzinājās par 4,2%, cietais kurināmais - par 4,4%, bet īres maksa brīvajā tirgū un mājokļa remonta pakalpojumi kļuva nedaudz lētāki.

Pārtikas grupā gada pirmajā pusē turpināja strauji sadārdzināties lielākā daļa pārtikas produktu. Pirmajos sešos mēnešos vidējais pārtikas cenu līmenis pieauga par 9,4%. Gada otrajā pusē pārtikas preču cenas stabilizējās un pieauga vidēji par 0,6%. Nedaudz lētāki gada otrajā pusē kļuva atsevišķi piena produkti. Atšķirībā no kopējās tendences zivju un zivju izstrādājumu cenas pieauga straujāk gada beigās.

Alkohola un tabakas jomā lielākā ietekme bija tabakas izstrādājumu cenu kāpumam, ko noteica akcīzes nodokļa palielināšana 2008.gada janvārī. Divu mēnešu laikā cigarešu cenas palielinājās vidēji par 52,2%. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā pieauga vidēji par 8,9%. Visvairāk cēlās alus cenas - par 13,3%, bet mazākais cenu pieaugums bija vīniem - par 4,9%.

Starp precēm un pakalpojumiem, kas vidējā cenu līmeņa pārmaiņas ietekmēja visvairāk, ir siltumenerģija ar plus 1,7 procentpunktiem, tabakas izstrādājumi - plus 1,59 procentpunkti, gaļa un gaļas izstrādājumi - plus 0,87 procentpunkti, ēdināšanas pakalpojumi - plus 0,86 procentpunkti, ūdens piegāde un citi ar mājokli saistītie pakalpojumi - plus 0,71 procentpunkts, elektroenerģija - plus 0,68 procentpunkti, gāze - plus 0,54 procentpunkti, degviela - mīnus 0,73 procentpunkti.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas samazinājās par 0,5%. Precēm cenas saruka par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,3%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam degvielai, apģērbam un apaviem. Degvielas cenas kritās vidēji par 8,8%. Sezonas atlaižu ietekmē apģērbu cenas samazinājās par 3,1%, bet apavu cenas - par 4,9%.

Akciju ietekmē cenas saruka graudaugu izstrādājumiem, piena produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem, bet dārgāki kļuva dārzeņi, augļi, gaļa un gaļas izstrādājumi, kā arī sulas un atspirdzinošie dzērieni.

Cenas pieauga siltumenerģijai, ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumiem, pasta pakalpojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un ēdināšanas pakalpojumiem. Dārgākas kļuva īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces, stikla izstrādājumi, galda piederumi, medikamenti, ziedi un mājdzīvnieku barība.

Samazinājās mājokļa īres maksa brīvajā tirgū, lētāka kļuva mājokļa uzturēšana un remonts, kā arī pakalpojumi privāttransportam un automašīnu iegāde. Cenas kritās sadzīves ierīcēm, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, mēbelēm un grīdsegumiem, telefoniem, TV, video, audio un foto iekārtām.

Preces un pakalpojumi, kas vidējā cenu līmeņa pārmaiņas decembrī ietekmēja visvairāk, ir siltumenerģija - plus 0,06 procentpunkti, dārzeņi, kartupeļi - plus 0,05 procentpunkti, kompleksie atpūtas pakalpojumi - plus 0,04 procentpunkti, gaļa un gaļas izstrādājumi - plus 0,03 procentpunkti, autotransporta iegāde - mīnus 0,03 procentpunkti, apavi - mīnus 0,1 procentpunkts, apģērbi - mīnus 0,13 procentpunkti, degviela - mīnus 0,36 procentpunkti.

2007.gadā inflācija bija 14,1%, kas bija augstākais inflācijas rādītājs 11 gadu laikā. 2006.gadā patēriņa cenas palielinājās par 6,8%.

2007.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, inflācija bija 0,7%.

2006.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas pieauga par 0,3%, 2005.gada decembrī, salīdzinot ar 2005.gada novembri, patēriņa cenas samazinājās par 0,1%.

Gada inflācija 2008.gada novembrī, salīdzinot ar 2007.gada novembri, sasniedza 11,8%. Patēriņa cenas precēm pieauga par 11%, bet pakalpojumiem - par 14%.

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka patēriņa cenu samazinājums par 0.5% bija gaidāms, jo to pamatā noteica degvielas cenu samazinājums, kā arī sezonas apģērbu un apavu izpārdošana. Šogad patēriņa cenas mēneša laikā būtiski (t.i. ap 2%) varētu celties tikai janvārī un februārī, kad stājas spēkā jaunās PVN un akcīzes nodokļa likmes, toties pēc tam krītoša iekšzemes pieprasījuma dēļ cenas visticamāk kritīsies, un ir ļoti liela varbūtība ieraudzīt gada deflāciju jau gada vidū. Tam ir vairāki priekšnoteikumi - algu fonda samazinājums kā valsts, tā privātajā sektorā. Tas nozīmēs ne tikai tēriņu kritumu, bet arī to, ka uzņēmējiem mazināsies izmaksas, kas līdz šim bija nozīmīgs iemesls cenu kāpumam. Samazināsies arī importēto preču cena - ne tikai pasaules pieprasījuma samazinājuma dēļ, bet arī tādēļ, ka dažiem tirdzniecības partneriem samazinās valūtas vērtība.

Savukārt "DnB Nord bankas" Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja uzsver, ka inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10,5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8,8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2,5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2,8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Šobrīd jau ir iezīmējušās arī ar PVN celšanu vien nesaistītas cenu kāpuma jomas, piemēram, kabeļtelevīzijas pakalpojumu un pasažieru autopārvadājumu sadārdzināšanās pat par 30 un vairāk procentiem. Ja kabeļtelevīzijas cenu kāpumu virs PVN likmes paaugstinājuma ietekmes vēl kādā mērā varētu saistīt ar pieaugušajām izmaksām pagājušā gada laikā, tad pasažieru autopārvadājumu cenu kāpums starppilsētu maršrutos situācijā, kad dīzeļdegvielas cenas kopš pērnā gada vidus ir kritušās vairāk nekā par 30%, šķiet pavisam mistisks un liek domāt par sistēmas problēmām šajā valsts regulētajā jomā.

Tajā pat laikā līdzās dažādajiem jauna cenu kāpuma avotiem pastāv arī krītošā pieprasījuma spēcīgā ietekme, kas daudzos gadījumos var likt tirgotājiem atturēties no cenu paaugstināšanas, un kopumā inflācijas samazināšanās tendence šogad saglabāsies nemainīga. Neskatoties uz akcīzes nodokļa paaugstināšanu no februāra, jau martā, ja ne tajā pašā februārī, gada inflācija var noslīdēt līdz viencipara skaitlim, savas Latvijas galvenās ekonomikas problēmas pozīcijas atdodot strauji augošajam bezdarbam.

Video