Novembra beigās tika noskaidroti LR Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2008 laureāti. Kategorijā Inovatīvākais produkts 1. vieta – SIA Real Sound Lab (akustiskās jaudas ekvalaizers), 2. vieta – AS Jauda (transformatora apakšstacija KTab-6523), 3. vieta – SIA JZ Microphones (studijas mikrofons Black Hole). Atzinības rakstus saņēma SIA Autonams, (Skybrake auto aizsardzības sistēmas), SIA Dīlers (bīstamo atkritumu utilizācija), SIA V.L.T. (olu transportēšanas kastīte). Balvas mērķis ir sekmēt Latvijas komersantu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, veicināt produktu eksporta apjoma un kvalitātes pieaugumu, produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu, kā arī sekmēt inovāciju ieviešanu.

Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei

Lai vispusīgi apskatītu šo tēmu un informētu visas iesaistītās puses, sākot ar valsti, investoriem un uzņēmumu vadītājiem un beidzot ar dažādu profilu speciālistiem, mācībspēkiem un studentiem, kā arī vienkārši interesentiem, inovācijām veltīti notikumi risinājās no 25. līdz 28. novembrim. Latvijas Kvalitātes asociācija sadarbībā ar LR EM, Latvijas Darba devēju konfederāciju un RTU Inženierekonomikas fakultātes Latvijas–Norvēģijas maģistra studiju programmu Inovācijas un uzņēmējdarbība pirmo reizi Latvijā organizēja Inovācijas dienas. Šajā pasākumā tika meklētas iespējas un ceļi, kā radīt jaunus produktus un pakalpojumu metodes, kā organizēt darba procesus, apskatot visus inovāciju procesa soļus, izmēģinot dažādas radošās domāšanas veicināšanas metodes, un diskutēts par inovāciju praktisko pusi uzņēmumā. Augstākā līmeņa vadītājiem bija iespēja runāt par tēmu: vai tiešām – ievies jauninājumus vai mirsti?

Lai veicinātu inovāciju ieviešanu, šoruden Ministru kabinets akceptēja EM izstrādātos noteikumus, kas paredz kārtību, kādā ES struktūrfondu 2007.–2013. gada plānošanas periodā tiks sniegts atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kā arī to rūpniecisko īpašuma tiesību nostiprināšanai. Programmas Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde mērķis ir atbalstīt jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu (tajā skaitā preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tajā skaitā tehnoloģisko procesu) izveidi. Finansējums tiks sniegts rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālām izstrādnēm, arī jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē. Projektā var iekļaut jaunu produktu un tehnoloģiju izveidošanas izmaksas: personāla, materiālu, licenču, patentu, instrumentu un iekārtu.

Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte no kopējām attiecināmajām izmaksām noteikta šādi:

- rūpnieciskiem pētījumiem: 70% – sīkiem un maziem komersantiem, 60% – vidējiem un 50% – lieliem komersantiem;

- eksperimentālās izstrādnes gadījumā: 45% – sīkiem un maziem komersantiem, 35% – vidējiem un 25% – lieliem komersantiem.

Abu aktivitātēs īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais finansējums ir 23 510 626,71 lats (apakšaktivitātes Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde finansējums ir 22 510 626,58 latu un apakšaktivitātes Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai finansējums ir 1 000 000,13 latu). Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Projektu atlases veids – atklāta projektu iesniegumu atlase. Svarīgi ir veicināt ne tikai jaunu ideju rašanos, inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādi, bet arī to ražošanu Latvijā.

Ražo mēbeles pēc unikālas tehnoloģijas

SIA Dižozols Plus ražo liekti līmēto saplākšņu mēbeles un detaļas, kas ir specifiska tehnoloģija ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. "Pirms lēmuma pieņemšanas par liekti līmēto saplākšņa mēbeļu izgatavošanu tika veikta nopietna klientu un tirgus apzināšana. Sagatavošanās ilga aptuveni gadu. ES finansējums šim projektam nav piesaistīts. Šīm mēbelēm ir vairākas būtiskas estētiskās un funkcionālās priekšrocības. Ar šādu tehnoloģiju iespējams izgatavot mēbeles ar nestandarta dizainu, liektām līnijām, kas agrāk bija izdarāms vien ar dažādiem mākslīgiem materiāliem. Mūsdienās ir ļoti liels pieprasījums pēc visa ekoloģiskā un dabiskā. Šāda veida mēbelēm pamatā tiek izmantots dabisks materiāls – finiera skaidas. Turklāt pretēji, piemēram, Ķīnā izgatavotām liekti līmētu saplākšņu mēbelēm mēs nodrošinām visaugstākos kvalitātes standartus," par inovatīvā produkta īpašībām stāsta Ģirts Plakans, SIA Dižozols Plus valdes loceklis.

Uzņēmuma pamatražotne atrodas Ikšķilē, savukārt jaunā ir Salaspils pilsētas teritorijā izveidotajā industriālajā parkā NP Industrial Village. "Esmu gandarīta par Dižozola Plus panākumiem, uzsākot tik unikāla, inovatīva produkta ražošanu. Šābrīža situācijā pašmāju ražotājiem inovatīva pieeja un eksports ir būtiskākie priekšnosacījumi veiksmīgai darbībai un attīstībai. ES valstis kā noieta tirgus ir vērtējams kā perspektīvs rādītājs," komentē Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja.

"Tuvākajā reģionā ir tikai divas līdzvērtīgas dizaina mēbeļu ražotnes – viena Igaunijā un viena Latvijā. Jaunajā ražotnē notiek pilns produkta izgatavošanas cikls, ieskaitot pēcapstrādes darbus – krāsošanu un lakošanu. Produkta noieta veicināšanai lieti noderējusi aptuveni 15 gadu ilgā mēbeļu ražošanas nozarē gūtā pieredze un kontakti. Visa produkcija tiek eksportēta uz ES valstīm, kur pēc dizaina mēbelēm ir augsts pieprasījums, jo īpaši Vācijā, Francijā. Laba sadarbība ir izveidojusies ar Angliju, Dāniju un Poliju. Pašlaik interese par izstrādāto produktu ir ļoti liela. Būtisku atbalstu ir snieguši kolēģi un sadarbības partneri, kā arī LIAA. Ar LIAA pārstāvjiem turpmāk plānojam piedalīties arī dažādās starptautiskās izstādēs, kas ir labs veids, kā satikt nozares speciālistus, novērtēt kopējo piedāvājumu tirgū, kā arī informēt par saviem produktiem," par noieta tirgiem stāsta Plakans.

Izstrādā elektroniskās ūdens mīkstināšanas iekārtas

"Uzņēmums Vidtech elektroniskās ūdens mīkstināšanas iekārtas ražo kopš 2002. gada. Latvijas tirgū tās bija pazīstamas ar zīmolu Aquaclean. Tirgus un tehnoloģiju straujā attīstība bija noteicošie faktori, kas pieprasīja modernizēt iekārtu, lietojot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, izstrādājot dizainu, optimizējot ražošanas izmaksas un palielinot ražošanas jaudas. Šā gada maijā tika uzsākta jaunās iekārtas ar zīmolu Wlux ražošana. Ir ieguldīts liels darbs, lai iekārta būtu konkurētspējīga.

Latvijā ir izgudrota mūsdienīga un kvalitatīva ūdens apstrādes tehnoloģija, kura ir iegādājama par pieņemamu cenu. Wlux ir elektroniskais ūdens mīkstinātājs, kas ir pirmās nepieciešamības prece katrā mājsaimniecībā, jo pasargā ūdensapgādes sistēmu no cietiem kaļķa nosēdumiem visā sistēmā. Ciets ūdens rada lielus izdevumus – jāpērk ķīmiskie ūdens mīkstinātāji un tīrīšanas līdzekļi, regulāri jāskalo ūdensapgādes sistēma, lai uzturētu spiedienu sistēmā. Kalcīta nogulsnes iespaidīgi samazina siltuma efektivitāti, tāpēc jāveic tehniskā apkope apkures sistēmā, katliem un citām ierīcēm.

Ķīmiskie preparāti ūdens mīkstināšanai vairs ideoloģiski neatbilst mūsdienu dzīves prasībām. Wlux ūdeni apstrādā fizikāli, un šī metode ir veselībai un videi draudzīgs ūdens mīkstināšanas veids. Tāpēc izšķīrāmies par sadzīvē nepieciešama un aktuāla produkta ražošanu," par inovatīvo ideju stāsta Sanita Griķe, SIA Vidtech valdes locekle.

Viņa uzsver: apzinoties konkurenci, bija jāmeklē inovatīvi risinājumi, lai produkts varētu konkurēt Latvijas un ārējos tirgos. Sadarbībā ar partneriem no Latvijas elektrobūvniecības biznesa inovāciju centrs un Fizikālās enerģētikas institūtu tika iesniegts projekts Izglītības un zinātnes ministrijai, un programmā Tirgus orientētie pētījumi saņemts līdzfinansējums. Iekārtas izstrādes darba grupā izdevās piesaistīt ļoti zinošus un profesionālus Latvijas speciālistus.

"Patlaban aktīvi strādājam uz ārējiem tirgiem – Poliju, Baltkrieviju. Ir noslēgts pārstāvniecības līgums ar Īriju. Domāju, ka nav būtiski – ES vai NVS tirgus. Galvenais ir atrast labus sadarbības partnerus, kas strādā šajos tirgos. Ražojam rūpnieciski Latvijā un varam piedāvāt lielus apjomus ar ļoti zemu vairumtirdzniecības cenu. Tagad strādājam ar vairumtirgotājiem, veikaliem, piedalāmies izstādēs, popularizējam produktu ar mūsu mājaslapas starpniecību,-" teic Griķe.

Izveido māju rūpnieciskās ražošanas tehnoloģija

"Latvijas uzņēmums SIA Līvas grupa ir izstrādājis pildrežģu mājas projektēšanas un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiju, kas ir vienīgā pasaulē. Mūsu firma jau vairākus gadus ir ražojusi daudzus produktus, no kuriem sastāv māja, – logus, durvis, kāpnes, līmētās koka detaļas un citus izstrādājumus. Uzkrātā pieredze ļāva efektīvi strādāt pie māju ražošanas tehnoloģijas izveides. Tāpēc bija likumsakarīgi salikt to visu kopā. Jaunpilī atrodas eksperimentāla ražotne tehnoloģiju pilnveidošanai. Nesen saņemts viena Somijas uzņēmuma, kas komplektē rūpniecisku māju ražošanu, priekšlikums iegādāties mūsu tehnoloģiju. Šobrīd gan savu veikumu neesam juridiski aizsargājuši, jo to nav viegli formulēt. Esam pievērsušies rūpnīcas veidošanai, kur šo produktu ražotu ļoti ātrā tempā – divas mājas dienā. Tas ir viens no veidiem, kā samazināt cenu," uzsver Agris Smelteris, SIA Līvas grupa valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka ir iecere piedāvāt vairākus māju tipus par atšķirīgu cenu, tai skaitā tā saukto budžeta namu. Neraugoties uz stingrajiem tehnoloģiskajiem rāmjiem, gala produkts jeb mājas var būt ļoti daudzveidīgas. Tās, piemēram, var būt vienstāvu, divu un trīs stāvu ēkas, var uzbūvēt ne tikai privātmājas, bet arī bērnudārzus, skolas, viesu namus un cita veida celtnes.

"Pirms uzsākām inovatīvos meklējumus, interesējāmies arī par uzkrāto pieredzi citās valstīs. Māju ražošanas tehnoloģijas izveidošana aizņēma aptuveni piecus gadus. Izstrādes izmaksas sedzām no saviem līdzekļiem, kā arī ar banku kredīta palīdzību. Eiropas naudu neizmatojām, jo uzskatu, ka ir jāvelta neatbilstoši daudz enerģijas un laika šo līdzekļu piesaistīšanai. Sevišķi gribētu izcelt pašu projektēšanas procesu un izgatavošanas precizitāti, kā arī mājas energoefektivitāti. Ilgu un rūpīgu eksperimentu ceļā ir izstrādāti šai tehnoloģijai atbilstoši statņu soļi. Secinājām, ka katram uzņēmumam šis statņu šķērsgriezums ir atšķirīgs. Šos izmērus un soli starp tiem var nosaukt par firmas pildrežģu māju ražošanas tehnoloģijas "zelta griezumu". Lai nodrošinātu tehnoloģisko procesu, Jaunpils speciālisti, kas pēc savas izglītības ir elektroniķi, ir izveidojuši oriģinālas datorprogrammas. Tādas ir radītas katram darbgaldam. Šis produkts ir pilnībā mūsu izstrādāts un maksimāli piemērots Baltijas tirgus apstākļiem. Tāpēc nākamais posms – informēt patērētājus ārpus Latvijas robežām, pārrunas notiek ar Vācijas, Krievijas, Ukrainas pārstāvjiem," par uzņēmuma nākotnes plāniem teic Smelteris.

Valstij jāmaina prioritātes

Visi aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka valsts attieksme pret ražotājiem ir neieinteresēta un neprognozējama. "Nav pārdomāta nodokļu politika, nav arī mērķa atbalstīt ražotājus un attīstīt rūpniecību. Ražotājiem noteikti vajadzētu piešķirt nodokļu atlaides, jo īpaši tāpēc, ka viņiem ir jāiegulda nopietnas investīcijas, kas atmaksāsies tikai ilgtermiņā. Valstī pastāv ļoti liela birokrātija – tas attiecas gan uz dažādiem kontroles dienestiem un to darbību, gan uz neskaitāmajām izziņām, kas nepieciešamas," runājot par uzņēmējdarbību bremzējošajiem faktoriem, uzsver Plakans.

"Ārkārtīgi nepieciešams ir valsts atbalsts. Nepietiek vien ar programmām, kas daļēji finansē projektus un izstrādes. Ir nepieciešama nauda mārketingam, ko neparedz neviena programma. Latvijā ir ļoti daudz gudru un talantīgu izgudrotāju, kvalitatīvu ražotāju. Valstij būtu jārod finanšu atbalsts, lai Latvijas uzņēmēji sekmīgi startētu ar saviem ražojumiem ārvalstīs. Mūsu ražotājiem un tirgotājiem vajadzētu vairāk kooperēties, dalīties informācijā un pieredzē, palīdzēt ar partneru atrašanu ārvalstīs un atbalstīt Latvijas ražojumu tirdzniecību vietējā tirgū," ierosina Griķe.

"Daudzas problēmas jau krājušās gadiem. Valstij ir jābūt citām prioritātēm – pamats ir lauksaimniecība un ražošana. Nevar tā būt, ka bankas, valsts iestādes, dažādas starpnieku organizācijas iedomājas, ka visu saprot un visu noregulēs un ražotāji un lauksaimnieki ir radīti, lai strādātu viņu labā," par ražošanas sektora nozīmi tautsaimniecībā pārliecināts Smelteris.