Kā ziņots, gada inflācija šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, bija 13,8%. Patēriņa cenas precēm pieauga par 13,5%, bet pakalpojumiem - par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kā norāda AS "Swedbank" vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, saskaņā ar "Swedbank" analītiķu vērtējumu novembrī mēneša inflācija bija 0,1%, bet gada inflācija - 12,3%. Tātad gada inflācija būs samazinājusies ar vēl nebijušu ātrumu - par 1,5 procenta punktiem. Šobrīd šķiet, ka viencipara skaitli inflācija sasniegs februārī un tad turpinās strauji kristies, prognozē eksperts.

Novembrī lielāko ieguldījumu inflācijas mazināšanā deva degvielas cenas, kas ir lielā mērā kompensējušas apkures cenu pieauguma iespaidu. Sezonālo faktoru ietekmē cēlās dažu pārtikas produktu cenas, bet citās jomās būtiskas izmaiņas nav notikušas, norāda Strautiņš.

Degvielas cenu krituma un strauji sarūkošā patēriņa dēļ šogad decembrī iespējama cenu samazināšanās pret iepriekšējo mēnesi, kas ir ļoti neparasti šajā laikā. Janvārī cenas paaugstinās akcīzes nodokļa celšana tabakai un varbūt arī degvielai, taču turpmākajos mēnešos cenas kāps ļoti lēni vai pat samazināsies, skaidro eksperts.

AS "DnB Nord banka" ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja prognozēja, ka mēneša inflācija varētu sasniegt 0,3%, savukārt 12 mēnešu inflācijas rādītājs - 12,7%. Inflācijas līmeni novembrī visbūtiskāk būs ietekmējis cenu kritums degvielai un siltumenerģijas sadārdzināšanās. Degvielas cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kritušās aptuveni par 9%. Tas kopējo inflācijas rādītāju var būt samazinājis aptuveni par 0,4-0,5 procentpunktiem, kamēr siltumenerģijas sadārdzināšanās ietekme varētu būt plus 0,5-0,6 procentpunkti.

Kā norādīja Vēja, pārējās preču un pakalpojumu grupās īpašām izmaiņām nevajadzētu būt, ja vien nerēķināmies ar tirgotāju kādu negaidītu rīcību. Neliela inflāciju pazeminoša ietekme varētu būt pārtikas cenām, kamēr apģērbu un apavu cenas novembrī varētu būt nedaudz paaugstinājušās. Tāpat cenu paaugstināšanās, visticamāk, bijusi arī atsevišķās pakalpojumu grupās, kā frizētavu, viesnīcu, ēdināšanas pakalpojumi.

Savukārt AS "Latvijas Krājbanka" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova atzina, ka ierastais rudens energotarifu paaugstinājums ierobežoja inflācijas mazināšanās tempus. Tomēr gada inflācijas rādītājs novembrī varētu būt jau 12,7% (salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri), savukārt mēneša inflācija (novembra līmenis salīdzinājuma ar oktobri) - apmēram 0,4%.

Sākoties sezonas atlaidēm un krītot pieprasījumam, daudz mazāka ietekme uz inflāciju nekā iepriekšējos mēnešos būs apģērbiem un apaviem. Svarīgi atzīmēt, ka naftas cenas pasaules tirgos turpina krist: naftas WTI kotējumi jau ir zem 45 ASV dolāriem par barelu, un esošās tendences atļauj sagaidīt turpmāku naftas cenu samazinājumu. Šim scenārijam realizējoties, degvielas cenas Latvijā varētu tuvināties 50 santīmiem par litru, kas vēl vairāk mazinās spiedienu uz inflāciju.

Neskatoties uz īstermiņa svārstībām, acīmredzams, ka gada inflācijas rādītājs turpinās samazināties, nākamgad pārliecinoši sasniedzot viencipara skaitli. Tomēr vēl joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju šo tendenci nesajūt, ņemot vērā, ka pārtikas cenas un ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi kopumā turpina pieaugt, norāda Ertuganova.

AS "Hipotēku un zemes banka" eksperts Jānis Hermanis norādīja, ka prognozējamais 12 mēnešu inflācijas rādītājs novembrī varētu būt aptuveni 12,5%, bet decembrī - aptuveni 11,5%, turpinot pakāpeniskas krišanās tendenci no šā gada maijā sasniegtā rekordlīmeņa.

Izvērtējot līdzšinējos inflāciju dzenošos faktorus, Hermanis atzina, ka to intensitāte ir būtiski mazinājusies vai pat pārgājusi pretējā virzienā. Ar iekšējo pieprasījumu saistītais cenu kāpums, pret kuru bija vērsts inflācijas apkarošanas plāns, pašlaik ir pilnībā apstādināts. Ar energoresursu izmaksām un pārtikas cenām saistītā inflācija arī ir sākusi vājināties, jo līdz ar globālās ekonomikas izaugsmes bremzēšanos attiecīgās cenas pasaulē pēdējos mēnešos ir kritušās.

Ražotājiem un tirgotājiem šobrīd vairs nav būtisku iemeslu palielināt cenas, jo tās iepriekš virzošie faktori ir apstājušies vai pat sākuši kristies. Šajā situācijā nav attaisnojama arī atteikšanās samazināt cenas, kad tam būtu acīmredzami iemesli, norādot uz algu izmaksu pieaugumu. Situācija darba tirgū pēdējos mēnešos strauji mainās, un pārsvarā gadījumu nepieciešamo personālu ir daudz vieglāk piesaistīt nekā agrāk.

Vienīgie pamatotie cenu kāpuma iemesli pašreizējos apstākļos var būt saistīti tikai ar administratīviem faktoriem, piemēram, akcīzes nodokļa palielināšanu, kas tuvākajā nākotnē tiks piemērots atsevišķām preču grupām, tostarp šā nodokļa pacelšanu alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko plāno nākamā gada 1.februārī.

AS "SEB banka" galvenais ekonomists Andris Vilks skaidroja: "Mūsu prognoze ir 0,3% inflācija novembrī, kas dotu 12,7% inflāciju 12 mēnešu laikā. Cenu pieaugums būs zemāks, nekā ierasts pēdējā laikā, jo strauji sarūk degvielas cena, savukārt iedzīvotāji un uzņēmēji arvien mazāk patērē preces un pakalpojumus, izsaucot to cenu stabilizāciju vai pat kritumu." Domājams, ka pāris grupās būs kritums, kas vēl ievērojamāks būs decembrī, bet jo īpaši - nākamā gada sākumā.

"Saskaņā ar mūsu novērojumiem un aplēsēm patēriņa cenas Latvijā novembrī samazinājušās par 0,2%, kā rezultātā 12 mēnešu inflācijas līmenis ir turpinājis strauji pazemināties, novembrī nokrītot līdz 12% (oktobrī bija 13,8%). Ja mūsu prognoze izrādās pareiza, tad šis būtu pirmais gadījums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad novembrī ir fiksēta mēneša deflācija," pastāstīja AS "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.

Pēc Vaikuļa teiktā, novembra inflācijas aprēķinos galvenā loma bija degvielas cenas faktoram. Kā liecina "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas novērojumi, šā gada novembrī degviela kļuva par aptuveni 11% lētāka, savukārt pērn šajā pašā mēnesī degviela sadārdzinājās par 5,4% - šī atšķirība tad arī galvenokārt noteica gada inflācijas straujo kritumu. Kopš jūlija rekordiem benzīna un dīzeļa cenas ir kritušās par aptuveni ceturto daļu.

Šā gada novembrī valdīja nepierasts, bet patīkams klusums komunālo tarifu jomā - līdz šim teju katru mēnesi kaut kur Latvijā tika pacelts siltuma, ūdens vai kāds cits tarifs, bet šoreiz tāda informācija nebija atrodama, atzīmēja eksperts.

Tomēr grūtāk kvantificējamais faktors, kas jau ilgstoši strādā cenu spiediena pazeminājuma virzienā, ir iekšējā patēriņa atdzišana. Ņemot vērā vietējo negatīvo fonu - ziņas par darbinieku atlaišanas gadījumiem, satracinājumi banku sektorā - patēriņa temperatūra novembrī turpinājusi pazemināties, kā rezultātā šur tur Ziemassvētku atlaižu sezona šogad ir atnākusi agrāk un, iespējams, uz palikšanu, vērtēja Vaikulis.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs ekonomists Andris Strazds atzina, ka gada inflācija šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, varētu būt nedaudz zem 12%. Pēc viņa teiktā, tā varētu būt tādā pašā līmenī kā iepriekšējā gada novembrī - 11,8%. Galvenais iemesls inflācijas samazinājumam ir pieprasījuma straujais kritums, akcentēja Strazds.

Kā norādīja ekonomists Roberts Remess, gada inflācija turpinās samazināties un šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, sasniegs 12,2%-12,4%. "Ja tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji ātrāk reaģētu uz situāciju, tas ir, ļoti būtisku pieprasījuma kritumu visās jomās, tad droši vien inflācija samazinātos vēl straujāk," skaidroja ekonomists.

Remess prognozēja tālāku inflācijas krišanos, kā arī norādīja, ka šis kritums turpmāk varētu būt vēl straujāks.

Centrālā statistikas pārvalde šodien informēs par patēriņa cenu pārmaiņām novembrī.