Rūpniecības produkcijas apjoma indekss, izņemot tvaika un ūdens apgādi, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzinot šā gada septembri ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājies par 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā samazinājums bija par 8,6%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 14,4%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 4,4%.

Rūpniecības produkcijas izlaides samazinājumu galvenokārt ietekmēja apjomu kritums mēbeļu ražošanā - par 27,7%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 14,3%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 15,3% un pārtikas produktu un dzērienu ražošanā - par 4,7%.

Savukārt šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu rūpniecības produkcijas apjoma indekss, izņemot tvaika un ūdens apgādi, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1,8%.

Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pieaugums bija par 9,1%, apstrādes rūpniecībā - par 0,4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 5%.

Ražošanas apjoma pieaugumu galvenokārt ietekmēja apjomu palielinājums gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, - par 8%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā - par 4%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, - par 1,1%.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide, izņemot tvaika un ūdens apgādi, samazinājās par 1,8%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 3,3%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 2,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 1,7%.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide, izņemot tvaika un ūdens apgādi, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem samazinājās par 7,6%, apstrādes rūpniecībā - par 9,8%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 0,7%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 8,7%.

Rūpniecības produkcijas izlaide šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, samazinājās par 4,3%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā samazinājums bija par 6,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 3,9%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 2,3%.

Lielākie apjomu kritumi bija mēbeļu ražošanā - par 30,3%, apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā - par 17,3%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 12,5%.

Savukārt pieaugums bija citu transportlīdzekļu ražošanā - kuģu būve un remonts, sliežu transportlīdzekļu ražošana un atjaunošana - par 42,9%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, - par 11,4%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 8,5%.

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts par rūpniecības izlaidi

Koksnes produktu izlaide gada laikā samazinājusies par 18.5%, un mēbeļu ražošana par 30.1%. Arī pārtikas rūpniecības izlaides samazinājumu par 4.7% daļēji izskaidro eksporta pieprasījuma samazinājums, tomēr šajā gadījumā iekšzemes pieprasījums ir salīdzinoši svarīgāks.

Par laimi, ne visās nozarēs eksporta pieprasījums samazinājās, metālu ražošana pieauga par 16.1%, pateicoties to eksporta potenciālam.

Domāju, ka atlikušajos mēnešos rūpniecība vēl nespēs pārvarēt kritumu un panākt izaugsmi. Arvien mazāku devumu dos tās rūpniecības nozares, kuru produkti tieši konkurē ar Āzijas ražotājiem, piemēram, plaša patēriņa tekstilizstrādājumi. Tomēr Latvijas ražotāju eksporta potenciāls ir ļoti labs, proti, Latvijas īpatsvars galveno tirdzniecības partneru importā saglabājās vai pat pieauga, par spīti pieaugošām darbaspēka izmaksām. Latvijas rūpniecība varētu sākt atkopties līdz nākamā gada vidum, kad pasaules ekonomika būs atguvusies no kredītu deficīta akūtākajām izpausmēm.