TVNET jautā: Kā vērtējat patēriņa cenu pārmaiņas šā gada septembrī ? Atbild: Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šī gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 14.9%. 2008. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 1.1% (smagi pieviļ izmaksu pieaugums par apģērbiem, apaviem un izglītību).
Inflācijas gada rādītāja kārtējā pazemināšanās atkal bija gaidīts notikums. Tomēr pagaidām ir bažas, ka septembris šogad būs pēdējais mēnesis ar būtisku gada inflācijas rādītāja pazemināšanos. Vēl jo vairāk šīs bažas pastiprina septembra cenu pieaugums mēneša laikā. Septembrī straujāks cenu kāpums par šogad piedzīvoto bijis vienīgi pagājušajā un 2005. gados.
Četrus mēnešus ilgušo skaisto cenu pieauguma samazināšanās tendenci oktobrī noteikti negatīvi ietekmēs gāzes un apkures izmaksu sadārdzinājums un šī sadārdzinājuma ietekme uz tiem produktiem un pakalpojumiem, kuros gāze vai apkure ir būtiska izmaksu sastāvdaļa. Zemāk pievienotajā grafikā skaidri redzam, ka sezonalitātes ietekme uz inflāciju turpinās arī šogad. Tā ir normāla parādība.
Ja lūkojamies tālāk par šo rudeni un ziemu, ir skaidri redzams, ka Latvijā inflācijas spiediens samazinās un tad, kad izzudīs septembra un oktobra sezonālā un fiksēto tarifu paaugstināšanas ietekme, inflācijas gada rādītājs dosies viencipara virzienā. Šādu scenāriju ļauj zīmēt arī pagājušajā nedēļā publicētie augusta mazumtirdzniecības dati. Krītot patēriņam arvien nopietnāk nāksies domāt par izmaksu samazināšanu un produktivitātes uzlabošanu Latvijā. Noturēt pašreizējo cenu līmeni un izdzīvot daudzās sfērās pie šādām patēriņa tendencēm nebūs iespējams. Attiecībā uz gāzes un siltuma izmaksu pieaugumu, mums atliek vien cerēt uz saulainu un siltu ziemu (piedodiet, ziemas prieku fani).

Kā ziņots, inflācijas kāpums apstājās vasaras sākumā. Augusta gada inflācija bija 15,7%. Septembris ir jau ceturtais mēnesis, kurā inflācijas rādītājs uzrāda kritumu.

Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar šā gada augustu, palielinājās par 1,1%.

Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem - par 1,7%.

Pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,9%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām septembrī bija cenu kāpumam apaviem un apģērbam, izglītības un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam degvielai.

Izpārdošanas akciju noslēgšanās un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā noteica cenu kāpumu apaviem - par 18,2%, apģērbam - par 6,1%. Apģērbu un apavu cenu svārstības ir cikliskas, un to cenu pieauguma tendence ir līdzīga kā pagājušā gada septembrī.

Sākoties mācību gadam, vidēji par 18,8% dārgāki kļuva izglītības pakalpojumi, tai skaitā augstākajās mācību iestādēs - par 25,9%.

Degvielas cenu vidējais līmenis kritās par 1,8%, straujāk cena samazinājās dīzeļdegvielai.

Noslēdzoties akcijām, dārgāka kļuva gaļa un gaļas izstrādājumi - par 1,4%, kā arī maize un graudaugu izstrādājumi - par 1,1%. Cenas pieauga sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem - par 3,3%, zivīm un zivju izstrādājumiem - par 1,2%, dārzeņiem - par 1,4%, bet lētāki kļuva augļi - par 4,4%, kartupeļi - par 12,2% un cukurs - par 2%.

Akciju ietekmē cenas kritās atsevišķiem piena produktiem - par 0,9%, kafijai un tējai - par 0,8%. Akcijas noteica arī cenu kritumu tabakas izstrādājumiem - par 0,4%.

Sadārdzinājās ūdens piegāde un citi ar mājokli saistītie pakalpojumi - par 1,4% un siltumenerģija - par 0,8%.

Ēdināšanas pakalpojumi kļuva par 1,9% dārgāki. Cenas pieauga pasažieru sauszemes transporta pakalpojumiem, atpūtas, kultūras, sporta un finanšu pakalpojumiem, kā arī grāmatām un personīgās aprūpes precēm.

Lētāka kļuva TV, audio un video tehnika, mobilie telefoni, datu apstrādes iekārtas, skaņas un attēla ieraksta līdzekļi. Cenas kritās lietotām automašīnām, kā arī apdrošināšanas pakalpojumiem.

Patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps septembrī samazinājās.

Visvairāk - par 0,39% - to veicināja pārtikas produkti, kam cenu pieaugums šā gada septembrī bija ievērojami mazāks nekā pirms gada.

12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 15,9%.

AS "Latvijas Krājbanka" galvenā analītiķe Olga Ertuganova sacīja: "Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju pasaulē un Latvijā, varam runāt par cenu pieauguma tempu palēninājuma tendenci. Neapšaubāmi, oktobrī un novembrī savu negatīvu ietekmi uz inflāciju atstās jauno tarifu stāšanās spēkā, tomēr, runājot par tuvākā gada perspektīvu, varam cerēt uz viencipara inflāciju."

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ierobežos cenu kāpumu, ir degvielas cenu kritums. Līdz ar naftas cenu rekordu šī gada vidū būtiski sadārdzinājās arī degviela Latvijā. Tomēr kopš jūlija naftas kotējumi jau ir krituši par 40%, kas varētu ne tik lielā mērā, bet tomēr atspoguļoties arī degvielas cenās Latvijā.

Tuvākā gada laikā patēriņš Latvijā turpinās būt vājš, kas arī kalpos par faktoru, kādēļ samazinās inflācija. Lai ierobežotu pārdošanas apjomu kritumu, uzņēmējiem nāksies pārskatīt savu preču un pakalpojumu cenu veidošanas politiku.

"Neapšaubāmi, atsevišķos mazumtirdzniecības sektoros, piemēram, pārtikas vai apģērbu un apavu pārdošanā, uzcenojumi ir vēl joprojām nepamatoti augsti. Esošos tirgus apstākļos uzņēmējiem jābūt elastīgiem: ja pastāv cenu samazinājuma iespējas, kas varētu izraisīt lielāku pieprasījumu un tādējādi neļaut uzņēmuma finanšu rādītājiem būtiski pasliktināties, tad tās noteikti jāizmanto," skaidroja Ertuganova.

AS "Swedbank" ekonomiste Ivonna Slapiņa prognozēja, ka nākamajos mēnešos gada inflācija turpinās samazināties. Oktobrī gaidāmais siltumenerģijas un gāzes tarifu kāpums palielinās inflāciju, taču tas nemainīs gada inflācijas samazināšanās tendenci - gada beigās inflācija noslīdēs līdz 12%-13%.

Viņa uzsvēra, ka daļēji gada inflācijas samazināšanās ir saistīta ar augsto salīdzināmo bāzi, taču arvien vairāk iezīmējas citi faktori, kas veicinās inflācijas mazināšanos turpmāk. Pirmkārt, pēdējā laikā ievērojami mazinājušās inflācijas gaidas, norādot uz to, ka pieprasījuma efekti turpinās vājināties, kas rezultātā arī turpmāk nozīmēs arvien zemāku inflāciju.

Otrkārt, cenu attīstību ietekmē arī pašreizējā globālā finanšu nestabilitāte, ko redzam naftas cenu samazinājumā. Nākamgad inflācija, visticamāk, kritīs straujāk, nekā gaidīts, - ekonomikas recesijas apstākļos tirgotāji būs spiesti ierobežot cenu kāpumu un atsevišķās jomās pat cenas samazināt.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks aģentūrai LETA norādīja, ka inflāciju septembrī, līdzīgi kā iepriekšējos gados, uzdzina izglītības pakalpojumu, galvenokārt augstskolas, maksu, kā arī apģērba un apavu cenas. Šīs grupas deva 0,8% pieaugumu no kopējiem 1,1%, kas bija vērojams septembrī, salīdzinot ar augustu.

"Tas ir absurdi, jo izglītības kvalitāte un izmaksas sāk jau kļūt par paradoksu, kas radīs sekas, ja nebūs vērojamas izmaiņas. Tāpat paradoksāli ir redzēt tā saucamās jaunās kolekcijas apģērbu un apavu cenas nīkulīgajā patēriņa atmosfērā. Ja nebūtu šo fenomenu, tad inflācijas līmenis būtu vismaz uz pusi mazāks un inflācijas līkne pārliecinoši virzītos uz leju, kā tam būtu jābūt šajā ekonomikas ciklā," sacīja Vilks.

Gada inflācija septembrī noslīdēja līdz 14,9%, un inflācijā arvien vairāk iezīmējas pakalpojumu cenu efekts. Arī tuvākajos mēnešos inflācija būs mazāka nekā pērn, lai arī būs vērojama būtiska ietekme no siltumenerģijas tarifiem. Gada beigās inflācija samazināsies līdz 13%, bet jau nākamā gada pavasarī tā varētu būt zem 10%, prognozēja "SEB bankas" pārstāvis.

Savukārt AS "DnB Nord banka" Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja informēja, ka Igaunijā cenu kāpums mēneša laikā bijis gandrīz divreiz lēnāks nekā Latvijā, pat neskatoties uz papildu ietekmi, ko šajā valstī radīja akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem šā gada vidū.

Galvenais šādas atšķirības iemesls saistās ar apģērbu un apavu cenu straujo kāpumu - par 9,8% pret iepriekšējo mēnesi, kopējo inflācijas rādītāju palielinot apmēram par 0,6 procentpunktiem. Lai gan cenu palielināšanās, mainoties sezonai, ir tipiska parādība, tik augsts skaitlis krītoša pieprasījuma apstākļos tomēr rada izbrīnu. Cenu pieaugums šai preču grupai septembrī ir bijis tikpat liels kā patēriņa buma apstākļos 2006. un 2007.gadā un daudz straujāks nekā kaimiņvalstīs.

Igaunijā apģērbu un apavu cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, palielinājušās par 2,9%, bet Lietuvā - par 3,8%. Tik krasas atšķirības šajā sektorā tomēr vedina domāt par problēmām konkurencē vai tirgus situācijas vērtējumā, atzīmēja Vēja.

Sekojot naftas cenu kritumam pasaules tirgū, septembrī turpināja pazemināties degvielas cenas arī Latvijā. Transporta grupas cenas Latvijā tomēr samazinājušās mazāk nekā, piemēram, Igaunijā - attiecīgi par 0,6% un 1,3%. Tas ietver arī pēdējā laikā novēroto tendenci, kad benzīna cenas kopš jūlijā sasniegtajiem augstumiem Latvijā samazinās daudz lēnāk nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Ja vidēji 27 ES valstīs kopā benzīna cena kopš jūlija maksimuma līdz septembra beigām bija kritusies apmēram par 7,5%, tad Latvijā samazinājums bijis aptuveni par diviem procentpunktiem zemāks. Zinot, ka Latvijā degvielas cenā nodokļu, tas ir, nemainīgās daļas, īpatsvars ir krietni zemāks nekā citās Eiropas valstīs, šāda situācija izskatās nedaudz dīvaina, jo šādā gadījumā cenām ir visas iespējas straujāk svārstīties, reaģējot uz izmaiņām tirgū.

Tomēr sagaidāms, ka nu jau četrus mēnešus vērojamā gada inflācijas samazināšanās tendence turpināsies arī nākamajos mēnešos, neskatoties uz gāzes un siltumenerģijas tarifu pieaugumu, kas kopējo inflācijas rādītāju palielinātu attiecīgi par apmēram 0,3 un vienu procentpunktu. Septembra dati uz inflācijas samazināšanos Latvijā tomēr liek skatīties ar lielāku piesardzību nekā līdz šim.