Lielākie informācijas tehnoloģiju (IT) vairumtirgotāji uzskata, ka, ieviešot papildu autoratlīdzības maksājumus datu nesējiem, Latvijā tiktu veicināts nelegālā tirgus uzplaukums un preču iegāde ārvalstīs, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) cenšas panākt izmaiņas datu nesēju nodokļa noteikumos, kuru mērķis būtu ieviest nodevu par datu nesējiem, par kuriem līdz šim nebija papildus jāmaksā.
AKKA/LAA redzeslokā nonākuši praktiski visi iespējamie datu nesēji: mobilie telefoni ar MP3 atskaņotāju, zibatmiņa, plaukstdatori un personālie datori u.c., kuri, pēc AKKA/LAA domām, būtu jāapliek ar nodevu no viena līdz trim latiem par vienību, lai tādējādi varētu izmaksāt autoriem pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu.
"Būtiski ir saprast, vai analoga autoratlīdzību politika tiek piekopta Latvijas kaimiņvalstīs Eiropas Savienībā - Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Ja tur šāda politika netiek īstenota vai arī atlīdzību apmēri ir ievērojami zemāki, tad, ieviešot šo autoratlīdzību, Latvijā tiks atbalstīts nelegālais tirgus, kā arī veicināta šo preču iegāde kaimiņvalstīs," laikrakstam uzsvēra Latvijas lielākā IT vairumtirgotāja AS "Elko grupa" distribūcijas direktors Ilgonis Inspēters, atzīmējot, ka īpaši jūtami tas būs precēm, kurām šī nodeva veidos pietiekoši lielu daļu no kopējās preces cenas.
"Līdzīga situācija izveidojās ar CD/DVD-R datu nesējiem, kad autoratlīdzības ieviešana veicināja nelegālā tirgus uzplaukumu un preču iegādi, piemēram, Lietuvā," brīdina Inspēters.
"Pagaidām nav skaidrs, kādu šīs autoratlīdzības iekasēšanas mehānismu ir plānots izmantot, jo atskaitīšanās un naudas piedziņas process ir sarežģīts un prasa papildu administratīvos resursus," norādīja "Elko grupas" pārstāvis, vēršot uzmanību - ja ir plānots izmantot tādu pašu iekasēšanas mehānismu kā gadījumā ar CD/DVD-R datu nesējiem, tad diemžēl ir jāatzīst, ka šis mehānisms nedarbosies.
"Pierādījums tam ir tirgus pārdale par labu pelēkajam tirgum, ko atzīst vairāki CD/DVD-R datu nesēju vairumtirgotāji," sacīja Inspēters, piebilstot, ka galvenais, kas šajā priekšlikumā nav saprotams, - kāpēc godīgam iekārtas lietotājam, kurš tās atmiņu izmanto tikai savu datu un legāli iegādātu programmatūras, mūzikas, grāmatu vai filmu glabāšanai, būtu vēlreiz jāmaksā nodoklis, kas vienreiz jau samaksāts.
Jau esošā sistēma ir sakropļojusi datu nesēju tirgu, ko pierāda lielais privātpersonu ievesto matricu īpatsvars no Lietuvas, uzskata IT vairumtirgotājs SIA "GNT Latvia".
"Tādējādi tiek iekasēta atlīdzība tikai par nelielu nesēju daļu, un Latvijas IT tirgotāji ir negodīgas konkurences situācijā. Iemesls - Latvijā nodoklis par vienu CD matricu ir aptuveni 100% apmērā, Lietuvā - 6% apmērā," laikrakstam skaidroja SIA "GNT Latvia" valdes priekšsēdētājs Juris Ducens, norādot, ka runāt par apliekamo preču klāsta paplašināšanu šādā situācijā ir bīstami, jo sekas var būt līdzīgas - tirgus kropļošana un pelēkais tirgus. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka datu nesēju klāsts un to cenas ļoti dinamiski mainās, tāpēc fiksēt lietu stāvokli vienu reizi gadā nav iespējams.
Kompānija gan atzīmē, ka runāt par atlīdzības iekasēšanas mehānisma izmaiņām var un vajag, taču bez steigas. Piemēram, lai izmaiņas tiktu veiktas no 2010.gada. "Priekšnosacījums - abas ieinteresētās puses vienojas par izmaiņu mērķiem, kas manā skatījumā būtu - maksimāla iekasēšanas mehānisma vienkāršošana, kuras apjomu nosaka abas puses vienojoties, bet kuras sadalījums un iekasēšana tiek uzticēta IT industrijas asociācijai. Tādējādi nav starpnieku un saistīto administratīvo izmaksu," uzsvēra Ducens.
Savukārt kopējā summa varētu tikt noteikta pēc vairākiem faktoriem - Latvijas kopējās ekonomikas izaugsmes, datu nesēju tirgus attīstības, blakus valstīs iekasētās atlīdzības summas, iepriekšējo gadu vēstures, autordarbu kopēšanas biežuma un izmaiņām šo darbu izplatīšanā, citiem autoratlīdzības tirgus izmaiņas nosacījumiem, kā arī izmaiņām Eiropas Savienības direktīvās.
AKKA/LAA priekšlikumi ir neadekvāti tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu lietošanas būtībai, uzskata IT vairumtirgotājs SIA "TD Baltic". Piedāvātais atlīdzības apmērs ir nepamatots, piemēram, zibatmiņu cenas tirgū ir samērā zemas un šāda atlīdzība būtiski ietekmēs galalietotāju cenu, laikrakstam uzsvēra uzņēmumā.
Rezultātā tiks radīti apstākļi neveselīgai konkurencei starp Latvijas un citu valstu tirgotājiem. Iepirkumu apjomi Latvijā samazināsies, precedents tam jau ir CD un DVD matriču tirgū, uzskata SIA "TD Baltic", paskaidrojot, ka cenu pieaugumi liks patērētājam izvēlēties šo preču iegādi mazumtirdzniecības tīklos Lietuvā, Igaunijā vai citur. Izskatot šādus priekšlikumus, ir nopietni jāizvērtē, vai visi datu nesēji tiek izmantoti Autortiesību likumā noteikto darbu reproducēšanai.
Kā ziņots, Kultūras ministrijā notikusi darba grupas sanāksme, kuras laikā tika skatīts jautājums par iespējamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par atlīdzību aprēķināšanu tukšajiem nesējiem un reproducēšanas iekārtām, aģentūru LETA informēja AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše.
Sanāksmē darba grupas pārstāvji tikās, lai diskusiju ceļā ar ieinteresētajām pusēm nonāktu pie tāda Ministru kabineta noteikumu grozījumu varianta, kas būtu izdevīgs visām iesaistītajām pusēm - gan autoriem, gan ražotājiem, importētājiem un pircējiem.
Lai nodrošinātu efektīvu autoru tiesību aizsardzību atbilstoši pašreizējai tehnoloģiju attīstībai un to izmantošanai, AKKA/LAA jau pagājušā gada 11.maijā, kā arī atkārtoti šā gada 23.septembrī vērsās Kultūras ministrijā ar ierosinājumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka atlīdzības lielumu un iekasēšanas kārtību par tukšajiem materiālajiem nesējiem un reproducēšanas iekārtām, norādīja Kārše.
Tehnoloģijas ir nozare, kas attīstās ļoti strauji, tādēļ ir būtiski nemitīgi sekot līdzi tam, lai normatīvie akti, kas attiecas uz tehnoloģijām un to lietošanu, atbilstu reālajai situācijai. Šā iemesla dēļ AKKA/LAA vērsās Kultūras ministrijā ar ierosinājumu par Ministru kabineta noteikumu "Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" grozīšanu un papildināšanu ar jauniem datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu veidiem.
Grozījumi noteikumos ir nepieciešami, jo šobrīd spēkā esošie noteikumi tika pieņemti pirms vairāk nekā trim gadiem un šajā laikā ir būtiski mainījušās un attīstījušās gan reproducēšanas iekārtas, gan datu nesēji.
Noteikumos ir noteikta atlīdzība, kas ir piemērojama tajā laikā populārākajām iekārtām un datu nesējiem - diskiem un kasetēm, CD, DVD rakstītājiem, video un audio kasešu magnetofoniem ar ieraksta funkciju - iekārtām, kas tika plaši lietotas tajā laikā, bet šajos noteikumos nav minēta atlīdzība par iekārtām un datu nesējiem, kas 2003.gadā vēl nebija pieejamas vai netika lietotas, taču šobrīd tiek plaši lietotas dažādu autoru darbu reproducēšanā.
Grozījumi noteikumos attiektos uz to, ka jāiekasē nesēja atlīdzība par tādiem mūsdienīgiem tukšajiem nesējiem kā atmiņas kartes un visu veidu zibatmiņām, kā arī par dažādām reproducēšanai izmantojamām iekārtām - mobilie telefoni ar MP3, MP4 ar atmiņu, iekārtas ar iebūvētām zibatmiņām, datoru cietie diski, videokameras, personālie un piezīmju datori un plaukstdatori.
Samaksu autoriem par kopēšanu jeb darbu reproducēšanu personiskai lietošanai paredz Eiropas Savienības direktīvas.
Kārše informēja, ka aizvakar notikušās sanāksmes laikā darba grupa diskusiju rezultātā nonāca pie vairākiem iespējamajiem atlīdzību lieluma aprēķināšanas variantiem, kurus tālāk izskatīs iesaistītās puses. Pirmkārt, tā varētu būt fiksēta maksa par katru iekārtu un tukšo nesēju, kā tas ir šobrīd. Tāpat tā varētu būt noteikta summa, par kuru iekārtu un nesēju importētāji un ražotāji vienojas ar tiesību īpašniekiem un ko katru gadu ražotāji un importētāji samaksā tiesību īpašniekiem.
Tāpat tiek piedāvāts variants, kurā Latvija varētu atgriezties pie tādas atlīdzību aprēķināšanas kārtības, kāda tā bija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, nosakot atlīdzības lielumu 3% apmērā no reproducēšanas iekārtu cenas un 6% no tukšo nesēju cenas.
Darba grupā tika nolemts, ka līdz nākamajai sanāksmei, kuras datumu noteiks Kultūras ministrija, visām iesaistītajām institūcijām ir jāvienojas, kurš no atlīdzības aprēķināšanas veidiem būtu piemērotākais institūcijas pārstāvētajai auditorijai, lai nākamās sanāksmes laikā institūcijas savstarpēji vienotos par visām pusēm piemērotākajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem. Sarunas par konkrētiem atlīdzību lielumiem tiks sāktas tikai tad, kad starp visām pusēm būs panākta konceptuāla vienošanās par turpmāko atlīdzības maksāšanas kārtību.
Kārše informēja, ka atlīdzība par tukšajiem materiālajiem nesējiem un reproducēšanai izmantojamajām iekārtām ir taisnīga atlīdzība autortiesību īpašniekiem - autoriem, producentiem, izpildītājiem par viņu darbu reproducēšanu tukšajos nesējos ar reproducēšanas iekārtu palīdzību.
Šīs taisnīgās atlīdzības apmērs ir noteikts Ministru kabineta noteikumos, un AKKA/LAA veic šis atlīdzības iekasēšanu no nesēju un reproducēšanas iekārtu izgatavotājiem un importētājiem. Iekasētā atlīdzība tiek sadalīta un izmaksāta autoriem, izpildītāju un producentu organizācijām - biedrībai "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība", Latvijas Kinoproducentu asociācijai, Latvijas Profesionālo aktieru apvienībai.










