TVNET jautā: Kā jūs vērtējat IKP izmaiņas šā gada otrajā ceturksnī? Atbild: Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenā analītiķe Olga Ertuganova Šodien ir publiskoti precizētie dati par IKP izmaiņām šī gada otrajā ceturksnī, kas liecina, ka IKP gada pieaugums ir bijis tikai 0,1%.
Neapšaubāmi, šādi dati nav nekāds pārsteigums, jo ikdienā ir jūtams, ka ekonomika vairs neattīstās ar tādiem tempiem, kā iepriekš. Vairāki sektori uzrāda pat attīstības tempu kritumu. Straujš patēriņa kritums smagi ietekmējis mazumtirdzniecību, kura pēc divciparu pieauguma šogad pieredz tempu kritumu. Procentuāli mazāks, bet kritums ir novērojams arī lauksaimniecībā.
Ekonomisko tempu kritumu Latvijā ietekmē arī ārējie faktori. Kā rāda pēdējie dati, Latvijas galveno tirdzniecības partneru ekonomiskā attīstība uzrāda palēnināšanas pazīmes. Neapšaubāmi, nelabvēlīgā situācija Eiropas ekonomikā un aktivitātes samazinājums NVS valstīs atstājuši negatīvu ietekmi uz Latvijā ražotajām un eksportētajām precēm.
Nevaram neatzīmēt situāciju būvniecībā: pēc spēcīga pieauguma dzīvojamo un tirdzniecības ēku būvniecības apjomi strauji krīt. Tomēr , pateicoties šoseju, ceļu un rūpniecības ēku būvniecībai, sektors vēl joprojām uzrāda ievērojamo izaugsmi.
Šādi dati apliecina mūsu prognozes, ka atsevišķos ceturkšņos Latvija ekonomika var pieredzēt pat negatīvu pieaugumu. Tajā pašā laikā mums vēl ir pāragri secināt, ka Latvijas ekonomika atrodas smagā krīzē. No vienas puses, ekonomisko tempu palēninājums ir ļoti sāpīgs process, kas tiek pavadīts arī ar uzņēmumu bankrotu un peļņas kritumu. No otras puses, Latvijas ekonomika pēdējos gados ir attīstījusies ļoti nesabalansēti, un bija skaidrs, ka šāds scenārijs nevar ilgt mūžīgi. Tomēr - bez ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, ko novērojam šogad, būtu grūti sekmēt būtiskas izmaiņas ekonomikas struktūrā. Šodienas izaicinājumi ir instruments efektīvai ekonomikas attīstībai ilgtermiņā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2008. gada augustā, salīdzinot ar 2008. gada jūliju, samazinājās par 0,4%. Precēm tas saruka par 0,9%, bet pakalpojumiem – pieauga par 0,7%. 2007. gada augustā, salīdzinot ar 2007. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4%.

Patēriņa grupu cenu pārmaiņas 2008. gada augustā, salīdzinot ar 2008. gada jūliju

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām augustā bija cenu kritumam dārzeņiem un degvielai, kā arī cenu kāpumam apģērbiem, ēdināšanas pakalpojumiem un mājokļa īres maksai.

Pārtikas cenas augustā samazinājās par 2,2%, ko visvairāk ietekmēja sezonas cenu kritums dārzeņiem (-27,6%) un augļiem (-3,6%). Akciju iespaidā lētāka kļuva maize (-0,7%), piena produkti (-0,4%) un siers (-0,3%).

Degvielas cenu vidējais līmenis kritās par 4,3%. Straujāk cena samazinājās dīzeļdegvielai (-6,7%). Augustā lētāka kļuva arī autotransporta iegāde (-1,6%), galvenokārt jaunas vieglās automašīnas.

Palielinoties piedāvājumam, lētāki kļuva mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi. Tāpat cenas samazinājās viesnīcu un sanatoriju pakalpojumiem. Akciju ietekmē cenas kritās īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm, personīgās aprūpes precēm, velosipēdiem, sporta un atpūtas piederumiem. Lētākas kļuva datu apstrādes iekārtas, aviobiļetes, mēbeles un mājokļa iekārtas, paklāji un grīdas segumi.

Sadārdzinājās mājokļa īre (+5,9%), galvenokārt pašvaldību dzīvokļos. Dārgāka kļuva atkritumu savākšana (+1,1%) un citi mājokļa uzturēšanas pakalpojumi (+1,8%). Par 12,9% dārgāka kļuva sašķidrinātā gāze.

Cenas pieauga alkoholiskajiem dzērieniem, graudaugu izstrādājumiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, zivīm un zivju produktiem, olām, eļļai un taukiem, cukuram, saldumiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Apģērbu cenas palielinājās par 2,2%, to noteica atlaižu beigas un jaunās kolekcijas apģērbu nonākšana tirdzniecībā. Dārgākas kļuva grāmatas un mācību palīglīdzekļi, tekstilizstrādājumi un mājturības piederumi.

Sadārdzinājās, ēdināšanas, finanšu, ambulatorie, kā arī atpūtas un sporta pakalpojumi. Pieauga maksa par bērnudārza apmeklēšanu.

Šā gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas pieauga par 15,7%, tai skaitā precēm – par 15,3%, bet pakalpojumiem – par 16,8%.

Patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps augustā turpināja samazināties, tas vērojams gan pārtikas, gan nepārtikas, gan pakalpojumu segmentos. Tāpat kā jūlijā, visvairāk tempa samazināšanos veicināja tabakas izstrādājumi, kuru cenu pieaugums bija lēnāks nekā iepriekš. Par 0,25 procentpunktiem vidējo cenu līmeni pazemināja degviela. Pieauguma tempa samazināšanos veicināja ēdināšanas, mājokļa remonta, veselības, kultūras, apdrošināšanas u.c. pakalpojumi, jo to cenas pieauga lēnāk nekā pērn vai arī tās bija stabilas.

12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 15,6%.

Vienlaicīgi CSP statistiķi noskaidrojuši, ka šā gada pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 1,6%.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni, IKP palielinājies par 0,1%.

Jau ziņots, IKP pieaugums šā gada sākumā ir būtiski samazinājies pēc vairāku gadu straujas izaugsmes.

Pirmajā ceturksnī IKP apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 3,3%.

IKP izmaiņas veicināja apjomu kāpums šādās nozarēs: transporta un sakaru nozarē (īpatsvars IKP struktūrā - 11,2%) - par 2%, būvniecībā (9%) - par 5,7%.

Savukārt rūpniecībā, kuras īpatsvars IKP struktūrā ir 12,8%, tirdzniecībā (17%) un lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (3%) ir vērojams samazinājums attiecīgi par 4,6%, 5,9% un 0,5%.

Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni faktiskajās cenās privātā galapatēriņa lielākās izdevumu grupas bija: pārtika - īpatsvars privātā galapatēriņa struktūrā 26%, kas pieaugusi par 16,5%, mājokļa uzturēšana (12%), kas veidoja kāpumu par 42,2%, kā arī kultūra un atpūta (8,7%), kur apjomi palielinājās par 13,7%.

Savukārt izdevumiem apģērbiem un apaviem, kuru īpatsvars ir 14,3%, bija vērojams kritums par 1,6%.

Kritumu salīdzināmajās cenās privātajā galapatēriņā izraisīja cenu pieaugums, bet bruto pamatkapitāla veidošanu ietekmēja nefinanšu investīciju samazinājums par 7%.

Preču un pakalpojumu eksporta kopējo pieaugumu ir ietekmējis preču eksporta - 63,2% no kopējā eksporta - palielinājums par 3,8%, kā arī pakalpojumu eksporta kāpums par 0,4%.

Preču un pakalpojumu importa kopējais apjoms ir krities, kas skaidrojams ar preču importa - 79,8% no kopējā importa - samazinājumu par 10,7%, lai gan par 3,3% ir pieaudzis pakalpojumu imports.

Hansabankas vecākais ekonomists Dainis Stikuts norādā, ka augustā inflācija samazinājās tieši tā kā mēs gaidījām. Augustā nebija īpašu ārēju vai administratīvu faktoru, kas varētu veicināt patēriņa cenu kāpumu, bet inflāciju mazināja augustam raksturīgais cenu samazinājums sezonālu faktoru ietekmē, kā arī pieprasījuma kritums. Augustā bija vērojams apģērba cenu pieaugums, taču tas ir skaidrojams ar jaunu preču sortimenta parādīšanos – tieši krītoša pieprasījuma dēļ apģērbu tirdzniecības atlaižu sezona sākās mēnesi ātrāk nekā citus gadus, proti, maijā un beidzās jūlijā. Toties citās preču kategorijās cenas būtiski samazinājās. Pārtikas cenu samazinājums bija lielāks, nekā iepriekšējos gados, kā arī zemāka autotransporta iegādes cena liecina par to, ka cenas seko pieprasījuma samazinājumam. Arī ārējo faktoru dēļ samazinājās sašķidrinātās gāzes un auto degvielas cenas.

Saskaņā ar mūsu prognozi šajā gadā vidējā inflācija būs aptuveni 16%. Mēs sagaidām, ka iekšzemes pieprasījuma samazinājums arvien spēcīgāk mazinās inflāciju, jo tirgotāji būs spiesti samazināt uzcenojumu. Viencipara inflāciju mēs varētu ieraudzīt jau nākamgad otrajā ceturksnī. Inflāciju neveicinās arī tas, ka elektrības tarifi nepieaugs šīs apkures sezonas laikā. Pastāv arī iespēja, ka atbilstoši gaidāmajiem gāzes un siltuma tarifu noteikšanas „režģiem”, samazinoties pasaules energoresursu cenām, gala tarifi Latvijā varētu samazināties, norāda Stikuts.

Tāpat Hansabankas vecākais ekonomists norāda, ka precizētie IKP dati nav pārsteigums – Latvijas ekonomika ir uz recesijas sliekšņa, jau ilgstoši mazinājās mazumtirdzniecība apgrozījums, bet rūpniecības attīstība sen jau ir apstājusies neatbalstošas valsts politikas nu tās radītās nelabvēlīgās makroekonomiskās vides dēļ, kas ļāva pārāk daudz resursiem aizplūst uz iekšzemes orientētiem sektoriem, atstājot eksporta sektorus pabērnu lomā. Tagad ir pienācis laiks kredītu atdošanai, proti strauji ir jākāpina ieņēmumi no eksporta, bet to pašlaik Latvija nespēj, vājās rūpniecības un krītoša ārvalstu pieprasījuma dēļ. Tāpēc likumsakarīgi, ka privātais patēriņš ir samazinājies. Iedzīvotāji ir kļuvuši apdomīgāki un racionālāki, kā arī cenšas atbrīvoties no parādsaistībām.

Diemžēl vēl nav datu par nefinanšu investīciju sadalījumu pa sektoriem. Tomēr investīciju pamatkapitālā samazinājums liecina, ka ekonomikas potenciāls nepieaug tik strauji, kā varētu vēlēties. Visdrīzāk tas ir ar tirdzniecību un būvniecību saistīto sektoru dēļ. Ir jāpaiet laikam, kamēr gan kapitāls, gan liekais darbaspēks pāries no iekšzemes uz eksporta sektoriem, jo, kā jau minēju, samazinājusies ir gan Latvijas eksporta spēja, gan ārvalstu pieprasījums, par ko liecina ļoti mērens eksporta pieaugums.

Tādēļ mēs esam spiesti pārskatīt un samazināt mūsu pavasara prognozi šim un nākamajam gadam, un visdrīzāk nākamgad būs negatīvs pieaugums, uzsver Stikuts.

Situācija neuzlabosies tāpat vien – jāturpina celt efektivitāte un jāiekaro tirgus ar jauniem produktiem, kas balstīti uz specializētām zināšanām. To pierāda statistika – šobrīd pieaug sarežģītāku produktu, piemēram, kokrūpniecībā finiera lokšņu, saplākšņa, līmēto, skaidu, šķiedru un citu paneļu un plātņu, izlaide. To pašu var arī teikt par metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanu (izņemot mašīnas un iekārtas) – to izlaide ir būtiski pieaugusi kopš gada sākuma. Savukārt valdībai ir jākāpina valsts aparāta efektivitāte, lai ražotājiem nerastos lieki izdevumi, un varētu sabalansēt valsts budžetu.