Kaltē pašlaik raujos melnu muti, - klausulē noskandina arī vilzēnietis Dainis Kreišmanis, un viņam nav pretenziju publiski padalīties šī gada sezonas aktualitātēs. Aptuveni pēc stundas Dainis jau ir savā nomas laukā Brīvzemnieku pagastā, Dikļu ceļa malā, kur piektdien tika vākti pēdējie labākie rudzi. Pēc tam tādas astītes vien palikšot, zemnieks nosmej - kūtspakaļas. Faktiski rudzu novākšana z.s. Apsītes šobrīd pabeigta. Iztraucēju viņu automašīnas piekabē, kas pildās nokultajiem graudiem. Dainim rokās mitruma mērītājs. Zinot, ka pieļaujamā norma pārtikas graudiem ir 22% mitruma, viņš ir domīgs, jo mērījumi liecina - 21%. Vidzemes agroekonomiskā kooperatīva līdzīpašnieks graudus nodod Valmierā. Pateicoties tam, ka kult sācis jau pirms pāris nedēļām, pirmās 100 t aizgājušas pārtikai, un viņš ļoti cer, ka arī šī krava nebūs lopbarībai, jo cenu starpība būs liela. - Sākām kult ar 26% mitrumu. Ilgāk kavēties un gaidīt uz sausumu nebija jēgas, jo krišanas skaitlis rudziem nupat ir cauri. Valmierā ik dienu pieņem ļoti daudz kravu, un klāt jau arī 20. augusts. Zemgaliešiem viss tuvojas beigām, mēs - knapi ieskrējušies, - Dainis stāsta, kā ir. Slapjākos graudus no mežmalām un lauku malām izlaiž caur savu kalti, bet sausākos - piekabē, pats sēstas kravas mašīnai pie stūres un spolē uz Valmieru.

Z.s. Apsītes nomas laukā strādā arī Daiņa labs draugs un sabiedrotais Uldis Melderis no z.s. Zvaigznes. Abiem tik cieša kooperācija, ka visus sezonas darbus viņi plāno un dara kopīgi, arī ražošana līdzīga, pat tehnika kopā gādāta. Par abiem jāuztur ganāmpulks ar 100 govīm, tāpēc kāda daļa graudu audzēti arī lopbarībai. Šosezon kopā abām saimniecībām vācami vairāk par 500 ha graudaugu, tāpēc situāciju atvieglo nesen Somijā iegādātais kombains Claas. Pirms 5 gadiem Dainis ar projekta līdzfinansējumu nopirka jaunu Sampo, bet pagājušajā vasarā, pašā karstākajā ražas laikā, tas nobrucis uz veselu nedēļu. Tāpēc šogad sastiķējuši kapeiciņas. Ja nopietni, tad Claas viņiem šajā sezonā aiztaupa daudz sirdēstu, jo laiks ir tāds, kāds ir, un pirkums bijis veiksmīgs. - Kāda jēga pirkt pilnīgi jaunu kombainu, mēs taču līdz savai pensijai to nevarētu atpelnīt? - sarunā iesaistās Uldis, bet Dainis saka to, kas viņam kremt. Polijas zemnieki par katru iegādāto lietoto tehnikas vienību dabū atpakaļ 40%. Kad mūsējie Zemkopības ministrijā atjēgsies? Jautājums izskan kā saucēja balss tuksnesī… Pateicoties labiem kontaktiem ar somiem, viņi tur pirkuši arī kalti. Vilzēnu muižā uzstādītā kalpo trešo sezonu un tādos laika apstākļos kā šovasar ir liela priekšrocība. Pirmajā sezonā mācījušies, pērn kalte jau darbināta uz pilnu klapi un labi kalpo arī šogad. Tomēr, ja raža jāizžāvē līdz 13% mitruma, bail rēķināt, kā sadārdzinās graudu pašizmaksa. Par ievākumu zemnieki nesūkstās. Līdz šim novāktajos laukos nav gluži rekordraža, bet birums ir labs, aptuveni 3 - 4 t/ha.

Tas gan nav jaunums, taču arī šoruden Dainis uzskata, ka viņus lielā mērā glābj līdzdalība Vidzemes agroekonomiskajā kooperatīvā. Par laimi, viņš savulaik bijis tik tālredzīgs un tajā iestājies. Tagad nav jāskrien pa pasauli, meklējot, kam pārdos graudus. Sistēma ir iedibināta, cilvēki Valmierā katrs ir savā vietā un dara iespējami labāk. Šobrīd graudi pārtikai tiek iepirkti par bāzes cenu - 90 latiem. Kad tos pārdos, veiks pārrēķinu. Diemžēl tirgus nav kustīgs. Pircēji grib kā lētāk, pārdevēji arī nevēlas palikt jaņos. Kooperatīvam ir kur uzglabāt graudus, un labi, ka tā, jo varēs gaidīt uz devīgāku pircēju. Dainis ar graudiem norēķināsies par pavasarī pirktajiem minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem. Ja tos nebūtu lietojis, šajā lietus vasarā būtu sarežģīti. Nupat komplekso minerālmēslojumu par 450 Ls/t viņš iegādājies arī ziemājiem. Esot dzirdējis, ka vienubrīd biržā par tonnu jau prasīti Ls 700. Tas bijis šoks, un zemnieks brīnās, kāpēc par nesamērīgo cenu kāpumu lauksaimnieki neceļ traci. Dainis būtu ar mieru skandināt visas bazūnes, jo pieckārtīgam cenas pieaugumam, viņaprāt, nav nekāda pamatojuma. Noskurinājies viņš sarūgtināts turpina, ka Somijā pārliecinājies - tur zemnieki masveidā atsakās no graudu audzēšanas. - Varbūt tas labi, kāda niša tirgū paliks brīvāka, - bikli ievaicājos, taču vilzēniešos tāds minējums nevieš optimismu. - Nē, mēs ar laika nobīdi parasti sekojam viņu pēdās. Cik maksā Ukrainas rudzi Rīgas ostā? Man ir ziņas, ka 105 Ls/t. Tad kāpēc "Dzirnavniekam" pirkt mūsu slapjos graudus, ja Ukrainā saule un Dieviņš izkaltējis labu labos?! Tik vien tā darba, kā piebērt kuģi un atvest... - domīgi prāto Dainis. Tomēr panikā viņš nekrīt. Lai noturētos virs ūdens, Zemkopības ministrijas ierēdņu ieteikumus - specializēties vienā jomā - laidis pār galvu. Pa šiem gadiem zemnieku nervi tik bieži deldēti, ka paļauties uz vienu jomu lauksaimnieks Latvijā nevarot. Ganāmpulks, graudaugi, tirdzniecība, servisa pakalpojumi - kad viss Apsītēm piederošais sanāk kopā, naudas plūsma tomēr līdzsvarojas.

Neesmu vēl nomaksājis aizdevumu par "Sampo", trīs jaunkundzes man skolojamas, - lauksaimnieks apsver lielākos izdevumus, tomēr nosmej - katrs rudens nāk ar savu kreņķi, tāpēc savā ziņā pie tiem pierasts, jo ienākumus vienmēr gribas lielākus… Rudzi abiem ar Uldi parasti padodas labi, šonedēļ kuls tritikāli, pēc tam auzas, miežus. Rudens arumu ziemājiem viņi jau veikuši, dažviet zemes apstrādei izmantojuši diskus.

Kamēr Uldis sarunas mirkli izmanto, lai pārlūkotu, vai kombainam viss kārtībā, Dainis norāda uz rugaini. Nopļauti tikai vārpu gali. Viņam, inženierim mehāniķim, liekas absurdi, ka mūsu valsts gudrās galvas neprātīgas summas tērē enerģētikai, bet labu resursu - salmus - zemnieki kā sākuši, tā turpina ieart zemē. Kur labas programmas, kur finansējums tam, lai salmi nebūtu jāizpūš gaisā un jāiear?

Atgādinu par Umurgas pagastā būvēt iecerēto papīra rūpnīcu. Tikai īsti nezinu, ko teikt - projekts ir norakts vai tomēr taps, jo, ik pa laikam uzrunāti, ieceres autori arvien pārbīda termiņus un bilst, ka ziņām presē vēl nav īstais laiks.