Par pēdējo tiek runāts arvien vairāk, jo valsts, ņemot vērā ekonomisko perspektīvu, atbalsta kvalitatīvas izejvielas iegūšanu. Pēc mūsu valstī lielākā bioetanola ražotāja SIA Jaunpagasts Plus ierosinājuma un Zemkopības ministrijas (ZM) pasūtījuma pērn Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts sāka projektu Tehnoloģiskie risinājumi graudkopības nozares attīstībai Latvijā. Tā uzdevums ir atrast un selekcionēt no Eiropas Savienībā (ES) pieejamām labības šķirnēm mūsu klimatiskajiem apstākļiem atbilstošākos kviešus un tritikāli bioetanola ražošanai. Projekts ilgs līdz nākamā gada rudenim, un tajā piedalās arī Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs un Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs.

Nākotnē izmantos arī salmus

Bioetanolu raudzēšanas ceļā iegūst no biomasas, un tā ražošanai var izmantot dažādas bioloģiskās izcelsmes izejvielas. Atkarībā no sastāva tās var sadalīt trīs grupās. Cukuru saturošās ir cukurbietes, vīnogas, topinambūri, cukurniedres u.c. Ciete ir kviešos, tritikālē, rudzos, kukurūzā, kartupeļos, bet celuloze – salmos un koksnē. Visvienkāršāk spirta ražošanai ir izmantot cukuru saturošās izejvielas, jo cukurs tieši tiek pārveidots etanolā. Spirta ražošanai no otrās un trešās grupas izejvielām ir divi posmi. Pirmajā ciete vai celuloze fermentu klātbūtnē tiek sadalīta cukurā un pēc tam raudzēta. Šobrīd Latvijā tāpat kā pasaulē bioetanola ražošanai visvairāk izmanto graudus. Modernās tehnoloģijas ļauj pārstrādāt šim nolūkam dažādas laukaugu sugas, piemēram, ES un Kanādā visbiežāk tie ir kvieši un mieži, Vācijā un Polijā – rudzi, ASV – kukurūza, Francijā – cukurbietes, Brazīlijā – cukurniedres. Tā kā graudi kā izejviela ir diezgan dārgs produkts, salīdzinot ar citiem, nākotnē tiek plānots bioetanola ražošanai kā galveno izejvielu izmantot celulozi, tai skaitā arī no salmiem. Pagaidām šis process arī ir vēl pārāk dārgs, tāpēc jāmeklē iespējas to veidot efektīvāku un lētāku.

Zemas ražošanas izmaksas

Kā stāsta Stendes institūta direktore Sanita Zute, pasaulē bioenerģijas un pārtikas lopbarības ražotāji savstarpēji konkurē izejvielu iegādē. Bet dažās valstīs bieži vien problēmas rada graudu pārprodukcija. Eiropas Komisijas eksperti aprēķinājuši, ka pērn no kopējā graudu daudzuma, 275 milj. tonnu, bioetanola ražošanai izmantoja tikai 1,8 %. Speciāliste norāda, ka graudu izmantošanai pluss ir tas, ka līdz pat 40 % pārstrādes procesā iegūto blakusproduktu var izmantot lopbarībai. Nenoliedzami, Latvijā šobrīd populārāka ir pārtikas graudu ražošana, jo kviešu un tritikāles šķirnes, ko visefektīvāk var izmantot tieši bioetanola iegūšanai, vēl tikai tiek pārbaudītas. Tradicionālajai graudkopībai ir ļoti senas saknes, un daudz nosaka cenas tirgū. Vērtējot šīs nozares perspektīvas, speciālisti atzīst, ka tās galvenokārt noteiks pieprasījums un arī zemākas ražošanas izmaksas.

Vēl ir brīva zeme

Pēc ZM ziņām Latvijā pēdējo trīs gadu laikā graudaugu platības ir strauji palielinājušās. Vairāk nekā 522 000 ha iegūst ap pusotru miljonu tonnu graudu. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm mums vēl ir brīvas zemes, ko nākotnē varētu izmantot dažādas labības audzēšanai. Ieviešot modernas tehnoloģijas, var arī paaugstināt sējumu ražību. Iepriekšējo gadu dati rāda, ka Latvijas iekšējam patēriņam ir vajadzīgs miljons tonnu graudu: pusi izlieto lopbarībai, 30% – pārtikas produktiem, 15% – sēklai, bet 5 –10% rūpnieciskai pārstrādei, tajā skaitā bioetanola un spirta ražošanai. Liela daļa graudu tiek realizēta ārpus valsts. Tāpēc tautsaimnieciski daudz nozīmīgāk būtu attīstīt graudu pārstrādi tepat, radot gan jaunus pārtikas, gan nepārtikas produktus ar augstu pievienoto vērtību. Šajā ziņā alternatīva ir arī bioetanola ražošana.

Atšķirīgi apstākļi

Īstenojot šo projektu, Stendes selekcionāri vienlaikus veic pētījumu par agrotehniskiem paņēmieniem, lai iegūtu kvalitatīvus graudus. Šobrīd aktuāls ir ne tikai jautājums, kādas kviešu vai tritikāles šķirnes labi aug Latvijā, bet kuras pārstrādes procesā dod vislielāko iznākumu. Pētījumā iekļautas 11 ziemas kviešu un deviņas tritikāles šķirnes no ES. Speciālisti pēta arī, kāda ir optimālā slāpekļa mēslojuma norma ekonomiski pamatotas ražas ieguvei un kuras izvēlētās graudaugu sugas un šķirnes ir piemērotākās Kurzemē, Vidzemē un Latgalē. Kā atzīst institūta selekcijas daļas vadītāja Vija Strazdiņa, valsts nav liela, taču klimatiskie apstākļi, augsnes sastāvs ne tikai novados, bet arī rajonos ir atšķirīgs. Dižstende, kur atrodas institūts un iekārtoti izmēģinājumu lauciņi, atrodas Talsu rajonā. Šeit kvalitāti ietekmē jūras tuvums, ko tik ļoti neizjūt Kuldīgas rajonā. Zemniekiem noteikti būs izdevīgi pievērsties bioetanola kviešu audzēšanai, piebilda V.Strazdiņa.

Par agru spriest

Līdz šim Latvijā audzēto kviešu šķirnes lielākoties domātas pārtikas graudu ražošanai, jo tajās ir liels proteīna un lipekļa daudzums. Savukārt bioetanola ražošanai ir citi standarti – maz proteīna, bet daudz cietes. Līdz ar to audzētāji tradicionālajā kviešu audzēšanā vairākkārt lieto slāpekļa mēslojumu. Kvalitātes prasības bioetanola kviešiem ir augstas, lai iegūtu ekonomiski pamatotu graudu ražību, bet pēc pārstrādes pienācīgu galaproduktu, jāaudzē atbilstošas šķirnes. Svarīgi, lai tās būtu pietiekami ziemcietīgas, kā arī izturīgas pret veldri un slimībām. Viens eksperimenta gads vēl nedod objektīvu vērtējumu par to, kādas šķirnes Latvijas klimatiskajos apstākļos ir tās labākās. Turklāt, lai jaunradīto vai krustoto šķirni iekļautu Augu šķirņu katalogā, vajadzīgi vairāk nekā desmit gadi. Jau pirms šī projekta institūta zinātnieki pētīja kviešu piemērotību, un, ņemot vērā iestrādes, lēš, ka pēc trim četriem gadiem viņiem būs izdevies selekcionēt jaunas, tieši bioetanola ražošanai piemērotas, augstvērtīgas šķirnes.

Ārzemnieki pieprasa vairāk

SIA Jaunpagasts Plus ir Latvijā lielākā bioetanola ražotāja. Valdes priekšsēža padomnieks Armands Gūtmanis stāsta, ka produkciju uzņēmums eksportē uz Vāciju, Beļģiju un Baltijas valstīm. Liels pieprasījums ir Zviedrijā – tā gatava iepirkt pat simtreiz vairāk, nekā Jaunpagasts Plus spēj saražot. Diemžēl Latvijā paliek pavisam necila daļa, jo vienkārši nav pieprasījuma. Par šo biodegvielu interesējies vienīgi uzņēmums Statoil un arī par nelielu daudzumu, jo ir tikai viena degvielas stacija Rīgā, kur piedāvā biodegvielu, kuras sastāvā ir 85% metanola un 15% naftas produktu piemaisījuma.

Gādājot par vidi

Nav šaubu, ka biodegviela ir labvēlīgāka videi, to mazāk piesārņojot. Turklāt tās patēriņa pieaugums ir arī ES prasība – atjaunojamo nefosilo enerģijas resursu izmantošanas stratēģija ir noteikta vairākos dokumentos. Tuvākais mērķis ir dubultot šo resursu izmantošanu līdz 2010. gadam, sasniedzot 12% kopējā apjoma. Jau pagājušajā gadā ZM solīja, ka zemniekiem par enerģētisko kultūru audzēšanu būs subsīdijas. Tas sekmējis rapša sējumu palielināšanos, jo no tā tiek ražots biodīzelis, ko arvien plašāk izmanto lauksaimniecībā. Taču bioetanola noiets Latvijā ir ļoti zems, jo degvielas tirgotāji nav ieinteresēti, lai gan šim produktam nav akcīzes nodokļa. Tas tiek skaidrots ar to, ka vietējie ražotāji vēl nestrādā ar tik lielu jaudu, lai varētu nodrošināt nepārtrauktu degvielas piegādi. Tirgotāji vēlas ilgtermiņa sadarbību, lai tirdzniecības vietas pārbūvē investētie līdzekļi neradītu zaudējumus un darbība būtu rentabla. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze teic, ka situācija drīz mainīšoties, jo rudenī Ekonomikas ministrija piedāvās grozījumus degvielas likumā un Ministru kabineta noteikumos. Tajos paredzēta daudzās ES valstīs jau ieviestā norma par 5% biodegvielas piemaisījumu fosilajai enerģijai. Tiesa gan, pat, ja valdība nekavēsies pieņemt izmaiņas, dzīvē tās uzreiz nenotiks, bet būs noteikts termiņš pārejai no tīra benzīna uz tādu, kam piejaukts bioetanols.