Lai novērstu šīs nepilnības un normatīvos aktus saskaņotu ar Eiropas Savienības direktīvām, jau vairākus gadus tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta (MK) Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu. Šā gada 26. maijā šo noteikumu projektu izskatīja MK komitejas sēdē, taču gala redakcija netika apstiprināta. Strīdīgie punkti ir trīs. Pirmais – par gada procentu likmes aprēķināšanu, otrais – par kompensācijām bankām kredītu priekšlaicīgas atmaksāšanas gadījumā, trešais – par kārtību, kā reklamēt kreditēšanas pakalpojumus. Pret pirmā strīdīgā punkta pieņemšanu asi iestājās Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), kas uzskata, ka MK noteikumos ietvertās prasības faktiski nevar izpildīt.

Bez augstākās matemātikas zināšanām neiztikt

Kādas tad ir šīs neizpildāmās prasības? Kā norāda LKA prezidents Teodors Tverijons, problēmas sakne ir prasība uzrādīt gada procentu likmi (GPL) pilnīgi visiem kreditēšanas veidiem, tai skaitā norēķinu kontu pārsnieguma jeb overdrafta līgumiem un ilgtermiņa hipotekārajiem kredītiem ar mainīgu procentu likmi. Šeit jāpaskaidro, ka termins "gada procentu likme" saskaņā ar ES direktīvām atšķiras no mums ierastās aizdevuma procentu likmes. GPL ir ne tikai aizdevuma procentu likme, bet arī visas papildu izmaksas (komisijas maksa un citi maksājumi), kuras jāiekļauj GPL aprēķinos.

Praksē tas izskatās šādi: ja tiek piešķirts aizdevums ar likmi 5% gadā, tad, iekļaujot visas papildu izmaksas, GPL būs lielāka par šiem 5%. Šī prasība tiek pamatota ar patērētāju aizstāvību, jo, neuzrādot galīgo GPL, patērētājs var tikt maldināts. Aizdevumu procentu likme var būt maza, bet augstas komisijas maksas vai kādi citi papildu maksājumi var galīgo kredīta summu ievērojami palielināt, ko grūti izvērtēt patērētājam. Lai šādas neskaidrības novērstu, ir ieviests termins GPL. Taču, kā uzsver Tverijons, šī it kā pamatotā prasība faktiski nav izpildāma overdrafta līgumos. Tiesa, ir izstrādāta formula, kura savas sarežģītības dēļ nekādu skaidrību neievieš, tieši otrādi – vēl vairāk samudžina šo jautājumu, jo faktiski liedz klientam bez augstākās matemātikas zināšanām ar šo formulu tikt galā pašam.

Nepieciešamību pēc GPL aprēķināšanas itin visos kreditēšanas līgumos nosaka "jaunā" direktīva par patēriņa kreditēšanas līgumiem (Direktīva Nr. 2008/48/EK), kura atšķirībā no iepriekšējās ir "pilnīgas harmonizācijas direktīva", tāpēc dalībvalstu nacionālajā likumdošanā ieviešama bez īpašām atkāpēm no tās noteikumiem. Kaut arī Direktīvas ieviešanas termiņš ir divi gadi, tomēr tika uzskatīts par nepieciešamu atsevišķus tās regulējumus pārņemt jau šobrīd topošajos MK noteikumos. Tāpēc īsi pirms projekta iesniegšanas apstiprināšanai MK noteikumu teksts tika papildināts ar vairākām jaunām, iepriekš ar LKA neapspriestām normām, tai skaitā – pienākums GPL norādīt arī kredītu līgumos, kas paredz piešķirt kredītu kā konta pārtēriņu (overdraftu) vai maksājumu kartes kredītlimitu. Ņemot vērā, ka šai gadījumā GPL aprēķinā izmantojami nevis reāli konkrēta līguma noteikumi, bet vienīgi pieņēmumi, pēc LKA domām, tiem ir jābūt korekti un nepārprotami formulētiem, kā arī vienveidīgi piemērojamiem attiecībā uz visiem līdzīgiem kreditēšanas produktiem. Pretējā gadījumā pastāv nopietns kļūdīšanās risks, ar ko ir pietiekami, lai iestātos MK noteikumu projekta 28. punktā norādītās finansiālās sankcijas, proti – patērētājs ir tiesīgs maksāt tikai likumiskos procentus. Ņemot vērā, ka, konstatējot nepareizu informāciju par GPL norādīšanu vienā atsevišķā ar konkrētu klientu noslēgtā kreditēšanas līgumā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saskaņā ar tam piešķirtajām pilnvarām ir tiesīgs savu lēmumu attiecināt uz visiem vienveidīgajiem attiecīgā kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja noslēgtajiem līgumiem, maksājumu karšu kredītu gadījumā tas nozīmē milzīgu darījumu apjomu un attiecīgi – ievērojamus zaudējumus.

Kompensācijas nebūs jāmaksā

Taču, ja GPL var uzskatīt par tehnisku problēmu, tad jautājums par kompensācijām priekšlaicīgas kredītu atmaksas gadījumā jau skar tieši banku saimniecisko darbību. Tverijons iespējas saņemt šādas kompensācijas pamato ar tēlainu salīdzinājumu: "Ja kāds pasūta, lai viņam no ārzemēm piegādā kādu preci, teiksim, traktoru, un pēc tam pasaka – man to tomēr nevajag, tad piegādātājam ir tiesības prasīt preces piegādes izdevumus. Arī kredītu piesaistei tiek izmantota pārsvarā nauda no ārzemēm, un šai piesaistei ir zināmas izmaksas. Pilnīgi loģiski ir saņemt kompensāciju par to, ka klients atsakās no piegādātās preces, šajā gadījumā – kredīta." Viņš atzīmē klientu plašas migrācijas risku, kas jau notiek, tiem vienkārši pārkreditējoties no vienas bankas uz citu. Pašreizējā projekta redakcijas 27. pantā teikts, ka kredīta devējam nav tiesību prasīt kompensāciju par kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā termiņa.

Kā norāda LKA Juridiskās komitejas vadītāja Sandra Štokenberga, vēl 2007. gada 11. oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā MK noteikumu projekta redakcija paredzēja kreditora tiesības pieprasīt kompensāciju gadījumos, kad klients pirms termiņa izpilda hipotekārā kredīta līguma saistības, ja līgumā noteikta fiksēta procentu likme par aizdevuma izmantošanu. No banku viedokļa – šāda prasība bija ekonomiski pamatota, tā pilnībā saskanēja ar starptautiskajos tiesību aktos un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem "atbildīgas aizņemšanās" un "izmaksu taisnīgas samazināšanas" principiem un pilnībā atbilda šobrīd apstiprinātās EK Direktīvas Nr. 2008/48/EK nostādnēm attiecīgajā jautājumā. Tagadējā projekta redakcijā šīs tiesības ir svītrotas, tās aizstājot ar iespējām pieprasīt "pamatotu un samērīgu maksu par pakalpojuma administratīvajiem izdevumiem".

PTAC pozīcija ir tāda, ka tiesību akti līdz šim neparedz nekādus līgumsodus par kredītu saistību priekšlaicīgu izpildi, tāpēc jebkādas kompensācijas pasliktina pašreizējo patērētāju aizsardzības līmeni. Kā norāda Štokenberga, pašreizējā attiecīgās normas redakcija sevī a priori ietver strīdīgus, dažādi traktējamus momentus, kas eventuāli prasa kreditētājam katrā atsevišķā gadījumā pierādīt savus izdevumus. Viņasprāt, nav veiksmīgs arī termina "administratīvie izdevumi" lietojums: "Vai kreditors varēs prasīt atmaksāt tikai izdevumus, kas saistās ar notāra pakalpojumiem, Zemesgrāmatās veikto grozījumu apmaksu, vai tomēr arī ņemt vērā savu darbinieku izlietotā, apmaksātā darba laika un citu savu resursu patēriņu?"

Bankas grib visām kredītiestādēm vienādus noteikumus

Tomēr ne visas bankas pilnībā piekrīt LKA iebildēm. SEB bankas Patēriņa kreditēšanas attīstības vadītājs Mārtiņš Gineitis uzskata, ka projektā ietvertie nosacījumi Latvijas lielāko banku praksē jau šobrīd lielākoties ir ieviesti. Viņš daudz lielāku nozīmi piešķir tam, lai šie nosacījumi būtu saistoši gan bankām, gan kredītu birojiem (nebanku kreditoriem). Tādā gadījumā šāds normatīvs būtu pirmais solis, lai visi tirgus dalībnieki darbotos uz līdzvērtīgiem nosacījumiem. Viņš nedaudz skeptiski runā par projektā pausto vēlmi ierobežot reklāmu, jo "jāapzinās, ka terminu kopa "veicināt bezatbildīgu aizņemšanos" nav izmērāma un šāda panta interpretācija ir ļoti plaša. Retorisks jautājums: kas analizēs reklāmu saturu un noteiks, vai tiek pārkāpti MK noteikumi vai ne? "Domāju, ka lielāks darbs ir jāuzņemas gan valsts pārvaldes institūcijām, gan NVO, kas aktīvāk skaidrotu par atbildīgu un pārdomātu aizņemšanos." Kā galveno nākotnes uzdevumu Gineitis uzskata, ka visiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar finanšu starpniecību, jābūt izstrādātiem vienotiem normatīviem – ietverot arī lombardus, naudas aizdevēju birojus u.tml.

Līdzīgu viedokli pauž GE Money Bank Juridiskās pārvaldes direktors Renārs Bulgakovs. Viņš uzskata, ka valsts ekonomikas stabilizēšanai ir nepieciešama Latvijas finanšu tirgus sakārtošana kopumā – visiem kredītu sniedzējiem, ne tikai bankām, jābūt vienlīdzīgiem darbības noteikumiem. Tāpēc nepieciešams sakārtot arī nebanku finanšu tirgu – šādas sakārtošanas rezultātā Latvijas finanšu tirgus kļūs caurspīdīgāks, uzlabosies patērētāju tiesību ievērošana, vienots kredītņēmēju reģistrs palīdzēs apzināt kopējo kreditēšanas tirgus apjomu, kas nepieciešams valsts ekonomikas stabilizēšanai, kā arī tādējādi parādīsies iespēja Latvijā attīstīties atbildīgai kredītu ņemšanas kultūrai.

Bulgakovs arī atzīmē, ka GPL norādīšana arī overdrafta un kredītkaršu līgumos, no vienas puses, nāk par labu patērētājiem, taču tas varētu radīt papildu problēmas bankām, kam nepieciešams veikt izmaiņas IT sistēmās. Kā projekta nepilnība ir tā, ka bankām tiek liegta iespēja ieturēt komisijas maksu par hipotekāro kredītu pirms termiņa dzēšanas. Jebkurš normatīvais akts būtu jāvērtē pēc tā, vai tas kalpo savam mērķim – šajā gadījumā MK noteikumiem būtu jāaizsargā patērētājs un jāveicina kreditēšanas tirgus sakārtošana.

Nordea bankas patērētāju kreditēšanas speciāliste Ginta Grandāne, kaut ar iebildēm, projektu atbalsta: "Šāds lēmumprojekts ir atbalstāms – tas harmonizē tirgu un padara daudz skaidrākus spēles noteikumus visām iesaistītajām pusēm. Nenoliedzami, galvenie ieguvēji būs patērētāji, jo pēc šo noteikumu ieviešanas gada procentu likmes būs jāiekļauj arī karšu overdrafta un patēriņa kredītu līgumos. Tomēr jāatzīst, ka šie noteikumi tagad tiek ieviesti sasteigti. Bankas jau pirms diviem gadiem iesniedza savus priekšlikumus, bet tie nav iekļauti lēmumprojekta dokumentā. Tas liek apšaubīt, vai visus noteikumus varēs pietiekami efektīvi iedzīvināt praksē."

Lai gan Gradāne it kā atbalsta piedāvāto lēmumprojektu, viņa tomēr piebilst, ka ES Direktīva ir daudz plašāka, tā regulē ne tikai patērētāju, bet arī banku tiesības. Piemēram, to, ka bankas var pieprasīt no patērētāja reālus un pierādāmus zaudējumus, tātad nodrošina caurspīdīgu, taisnīgu un samērīgu maksu iekasēšanu. Tas gan it kā ir ietverts arī jau minētā projekta 27. pantā, taču šā panta esošā redakcija sašaurina banku tiesības. Viņa arī norāda, ka ES Direktīva neregulē hipotekāro kreditēšanu, kas Latvijas gadījumā ir galvenais kredīta veids, par kuru ir runa saistībā ar kompensāciju pieprasīšanu.

Viņa kā pilnīgi nepieciešamu uzskata pārejas periodu, kurā bankas varētu mainīt līgumus, sagatavot reklāmas atbilstoši noteikumu prasībām, jo šābrīža reklāmas būs pretrunā ar noteikumiem. Gradāne uzsver nepieciešamību uzlabot procesu, kādā klienti bankām iesniedz VID izziņas: "Jau gadu kopš šo noteikumu darbošanās nekas procesa optimizācijā nav uzlabots – izziņas ir papīra formā, tās ir viegli viltojamas, neatspoguļo visus ienākumus (māmiņalgas, pensijas, pabalsti), ienākumi nav viegli analizējami, jo tie ir bruto skaitļi, nav atdalīti neapliekamie ienākumi, elektroniskā saņemšana nav iespējama. Tāpēc klientu ērtībai un laika ekonomijai ar steigu vajadzētu nodrošināt iespēju bankām pieprasīt un saņemt izziņas klientu vārdā no VID un uzlabot to kvalitāti. Ja jau varam pētīt Latvijas Bankas reģistros klienta saistības un parādus, saņemot atļauju par to no klienta, tad ar ko VID reģistrs ekskluzīvāks?"

Reklāmām jāveicina apdomīga aizņemšanās

Bulgakovs sevišķi uzsver nepieciešamību iestrādāt nozari regulējošos normatīvajos aktos noteikumu, ka reklāmām ir jāpievieno brīdinoši saukļi, lai veicinātu apdomīgu aizņemšanos. Viņš gan izsaka nožēlu, ka noteikumu izveide ir ievilkusies, jo "pašlaik ir grūti ir spriest, vai šo noteikumu izstrāde ātrākā termiņā kaut kādā veidā uzlabotu pašreizējo situāciju, kad atsevišķai kredītņēmēju grupai ir radušies sarežģījumi ar kredītiem. Šādi saukļi ir tikai viena daļa no patērētāju izglītošanas procesa un kredītu kultūras veidošanas valstī." Viņš norāda, ka normatīvo aktu izstrādes procesā ir būtiski izsvērt to lietderību un ietekmi uz nozari kopumā, tos nevar arī sasteigt.

Šādu noteikumu nepieciešamību nosaka, pirmkārt, tas, ka Latvijā nav pietiekami izveidojusies kredītu kultūra un ka cilvēki bieži vien nepārzina vai neiedziļinās savās kā patērētāju tiesībās un līgumu noteikumos; otrkārt – arī valsts ekonomiskā situācija: pašlaik ir svarīgi, lai iedzīvotāji plānotu budžetu un lēmums par kredīta ņemšanu būtu izsvērts. Pašreizējie noteikumi ir izstrādāti tā, lai paredzētu, kas ir nepieciešams un kredītiestādēm ir jādara, taču netiek noteikta forma, kā to darīt, piemēram, noteikumos teikts, ka reklāmā ir jāietver informācija, kas brīdina patērētāju par nepieciešamību aizņemties un izvērtēt spēju atmaksāt kredītu, taču netiek norādīts veids, kā tas ir jādara, kas nozīmē, ka finanšu iestāde pati var izvēlēties formu, vēstījumu, dizainu u.tml.

Savukārt Grandānei ir skeptiska attieksme pret domu noteikt kārtību, kā reklamēt kreditēšanas pakalpojumus: "Jāuzsver, ka mēs iepriekš esam pauduši viedokli, ka neredzam reālu ieguvumu no tā, ka kredītu reklāmās ievietos brīdinājumu, ko varētu pārfrāzēt kā "aizņemtie kredīti ir kaitīgi". Mēs kredītus vienmēr esam izsnieguši sociāli atbildīgi un pārdomāti, rūpīgi izvērtējot katra klienta maksātspēju, regulāros ienākumus, citas kredītsaistības un tamlīdzīgi. Iekrītot pārmērībās un rīkojoties nesaprātīgi, var sev nodarīt pāri ar praktiski jebkura produkta izmantošanu." Viņa piebilst, ka reklamēšanas noteikumi ir iekļauti Negodīgas komercprakses likumā, kas jau nosaka reklamētāju atbildību pret patērētājiem.

Latvijas Krājbankas viceprezidente kreditēšanas jautājumos Sanda Ābola uzskata, ka noteikumi neapšaubāmi palīdzētu pilnveidot kreditēšanas procesu. Galvenokārt tie orientēti uz patērētāju aizsardzību, tāpēc lielākais ieguvējs ar šo noteikumu pieņemšanu ir klients, pakalpojuma saņēmējs. Pozitīvi vērtējams fakts, ka tiek domāts par vairāku klientam svarīgu sfēru sakārtošanu – tiek precizēts patērētājam norādāmās informācijas apjoms līgumos dažādiem patēriņa kredīta veidiem, noteiktas augstākas prasības patērētāju informēšanai ar reklāmu starpniecību.

Lai arī Ābola lēmumprojekta izstrādi vērtē pozitīvi, tomēr atzīmē, ka pašreizējā stadijā tas vēl ir pilnveidojams. Viņa arī uzskata, ka, runājot par vispārējo finanšu sektora klimatu un tā attīstību, valstij ir jānodefinē sava attieksme pret finanšu sektoru. Jābūt skaidrai nostājai, vai valsts akceptē finanšu jomu kā stratēģisku nozari valsts turpmākajā attīstībā. Ja atbilde ir apstiprinoša, nepieciešams uzzīmēt ekonomikas stratēģisko karti, kurā redzams, kā Latvija iekļaujama starptautiskajā biznesa vidē, un šis redzējums jāimplementē, tajā skaitā ar atbilstošiem likumdošanas un normatīvajiem aktiem. Ja atbilde ir noraidoša, tad aizmirstam šīs vēlmes un centienus, jo tirgus un daba lietas sakārtos pēc saviem likumiem.