Pērn Latvijā bija trīs biodīzeļdegvielas ražotāji, kuru jauda, salīdzinot ar 2006.gadu, 2007.gadā ir palielinājusies vidēji par 50%. Prognozes liecina, ka šogad uzņēmumu ražošanas jauda turpinās pieaugt un darbu Latvijā sāks trīs jauni biodīzeļdegvielas ražotāji.

ZM ziņojumā apkopojusi informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai veicinātu nepieciešamo izejvielu nodrošinājumu biodegvielas ražošanai, kā arī biodegvielas ražošanu un nodrošinātu valsts atbalstu atbilstoši programmai "Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā no 2003.gada līdz 2010.gadam".

Savukārt no 2008.gada plānots atbildību par šīs programmas īstenošanu deleģēt Ekonomikas ministrijai.

Bioetanola ražošana Latvijā ir sākusi attīstīties, par to liecina ražošanas jaudu palielinājums. Uzņēmums SIA "Jaunpagasts Plus" pērn paplašinājis savu darbību. Salīdzinot ar 2006.gadu, 2007.gadā uzņēmums savu bioetanola ražošanas jaudu ir palielinājis par 67%.

Savukārt 2008.gadā uzņēmums plāno ražošanas jaudu palielināt par 11%. Šogad bioetanola ražošanu plāno uzsākt SIA "BioDegviela", un tās plānotā maksimālā bioetanola ražošanas jauda būs 5000 tonnas bioetanola gadā.

Kā biodegvielu var izmantot arī tīru rapša eļļu, kuru Latvijā galvenokārt izmanto kā izejvielu biodīzeļdegvielas ražošanā. Latvijā pieredzes bagātākais eļļas ražotājs ir SIA "Iecavnieks", kas papildus pārtikas eļļas ražošanai ražo arī rapšu eļļu pašu tehniskajām vajadzībām.

2006.gadā SIA "Iecavnieks" savā transportā izmantoja 200 000 litru pašu ražotās eļļas, bet 2007.gadā, ņemot vērā pieprasījumu, ražošanas jauda aizvien tika palielināta.

Pēc Latvijas Biodegvielas asociācijas datiem, uzņēmumi turpmākajos gados plāno rapša eļļas ražošanas jaudas palielināt par 34%.

Pēdējā laikā straujais energoresursu cenu kāpums ir padarījis biogāzi par vienu no visperspektīvākajiem energoresursu veidiem. Biogāzes ražošanas tālākai attīstībai Vides ministrija ir izstrādājusi "Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programmu 2007.-2011.gadam".

Programmas mērķis ir attīstīt biogāzes kā atjaunojamās enerģijas avota ražošanu un izmantošanu Latvijā, vienlaicīgi risinot ražošanas, apstrādes un pārstrādes procesu radīto bioloģiski noārdāmo blakusproduktu apsaimniekošanas jautājumus un mazinot augsnes, ūdeņu un gaisa piesārņojuma risku.

Lai saražotu biodegvielu, Latvijā pieejami vairāki atbalsta veidi. Izejvielu audzētājiem no 2007.gada pieejams Eiropas Savienības (ES) enerģētisko kultūraugu atbalsts, bet biogāzes ražotņu celtniecībai paredzēts finansējums no Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.-2013.gadam. Savukārt biodegvielas ražotājiem pieejams valsts atbalsts par saražoto biodegvielu.

2007.gadā biodegvielas ražošanai ir bijušas daudzas atbalsta aktivitātes. Piemēram, izmaksāti 5,9 miljoni latu biodegvielas ražotājiem, sākta arī jaunas atbalsta shēmas veidošana biodegvielas izejvielu audzētājiem - atbalsts enerģijas kultūraugu audzētājiem.

Tāpat paredzēts arī no LAP līdzekļiem atbalsts biogāzes ražotņu celtniecībai, kā arī, lai izglītotu biodegvielas ražotājus un citus interesentus, tika organizēta starptautiska konference "Atjaunojamā enerģija - nākotnes perspektīva Baltijas reģionā", kas sniedza plašu ieskatu Baltijas valstīs notiekošajās aktivitātēs biodegvielas nozarē.

Latvijā liels potenciāls ir lauksaimniecībā neizmantotajai zemei - aptuveni 400 000 hektāru platībā, kas varētu nākotnē kalpot par izejvielu nodrošinājuma iespēju.

Šobrīd Latvija nevar nodrošināt 2008.gadā plānotās biodegvielas ražošanas jaudas apgādāt ar izejvielām svārstīgās ražības un izveduma dēļ. Lai nodrošinātu, piemēram, biodīzeļdegvielas ražotājus 2008.gadā plānotās jaudas 157,9 tūkstošu tonnu apmērā, nepieciešams aptuveni 480 tūkstoši tonnu rapšu sēklu.

Biodegvielas patērēšanu veicina likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktās samazinātās akcīzes nodokļa likmes fosilajai degvielai, kurai ir pievienota biodegviela. Savukārt biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapša sēklu eļļas, akcīzes nodokli pagaidām nepiemēro. Var secināt, ka Latvijā vērojama liela uzņēmumu interese par biodegvielas ražošanas iespēju un perspektīvām, par ko liecina jaunu uzņēmumu iesaistīšanās nozarē.

Izstrādātie priekšnosacījumi nozares attīstībai veicina biodegvielas ražošanu. Taču valstī biodegvielas patēriņš ir neliels, tāpēc vairāk uzmanības jāpievērš tā palielināšanai, ko varētu veicināt biodegvielas lietotāju izglītošanas pasākumi un motivācija to lietot. Pēc Biodegvielas asociācijas datiem, 2007.gadā biodegviela bija pieejama 34 degvielas uzpildes stacijās.

Biodegviela ir šķidrā vai gāzveida degviela transporta līdzekļu iekšdedzes dzinējiem, ko iegūst no lauksaimniecības produktu - graudu, eļļas augu sēklu un galvenokārt no rapšu sēklu - biomasas. Savukārt biogāzi iegūst no lauksaimniecības blakusproduktiem, kā arī atkritumu bioloģiski noārdāmās frakcijas un attīrīšanas iekārtu dūņām.

Biodegvielas ražošanas mērķis ir samazināt enerģētisko atkarību no fosilās degvielas, palielinot un veicinot bioloģiskās izcelsmes degvielu kā atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī mazināt klimata pārmaiņas, samazinot ogļskābās gāzes CO2 emisiju no transporta sektora.

Bioetanols ir etanola (etilspirta) veids, ko raudzēšanas ceļā iegūst no biomasas, lai izmantotu kā biodegvielu. Bioetanolu Latvijā iegūst no graudiem, taču straujā graudu iepirkumu cenu palielināšanās liek rast citas alternatīvas bioetanola ražošanas tehnoloģijām.