TVNET jautā: Vai ir jūtama inflācijas samazināšanas plāna ietekme un kas mūs sagaida nākotnē? Atbild: Finanšu ministrs Atis Slakteris Finanšu ministrs Atis Slakteris uzsver cenu pieauguma tendences kritumu un norāda, ka tā ir inflācijas samazināšanas plāna pozitīvā ietekme. Kā zināms, Finanšu ministrijas vadībā izstrādātais inflācijas samazināšanas plāns valdībā tika apstiprināts 2007.gada 6.martā, un Finanšu ministrija prognozēja, ka tā pozitīvā ietekme būs jūtama aptuveni pēc pusgada-gada.
„Finanšu ministrija un valdība strauji un konsekventi īstenoja pretinflācijas plāna pasākumus budžeta, nodokļu un kreditēšanas ierobežošanas jomā. Pasākumu ietekme jau ir tieši jūtama – ir samazinājies kreditēšanas pieauguma temps, ir apturēts straujais cenu burbulis nekustamā īpašuma tirgū, tāpat arī valdība ir centusies samazināt iekšējo patēriņu, pabeidzot 2007.gadu ar budžeta proficītu jeb pārpalikumu un sastādot arī 2008.gada valsts budžetu ar proficītu,” akcentē finanšu ministrs Atis Slakteris.
Taču ministrs arī norāda uz trim nozīmīgām lietām nākotnē:
„Pirmkārt, valdībai ir iespējami tuvākā laikā jāapstiprina un konsekventi jāsāk realizēt ekonomikas stabilizācijas plāns, kas ir vēl plašāks par pretinflācijas plānu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības „mīkstās piezemēšanās” scenāriju un novērstu iespējamas krīzes situācijas.
Otrkārt, gan valdībai, gan katram Latvijas iedzīvotājam ir jārēķinās, ka straujais ekonomikas izaugsmes laiks ir aiz muguras un tuvākajā laikā vairs nav sagaidāmas tikai labas dienas. Valsts budžets ir sastādīts ar pārpalikumu, un valdībai būs jāsaimnieko ekonomiski un efektīvi, lai šis pārpalikums darbotos iedzīvotāju labā. No otras puses - valdības pūles bez ikkatra iedzīvotāja atbalsta šiem centieniem nenesīs augļus – ikvienam ir taupīgi jāplāno savi izdevumi, jārēķinās ar grūtākiem laikiem jau šogad.
Treškārt, Finanšu ministrija rūpīgi sekos visiem ekonomikas procesiem un to ietekmei uz valsts budžeta ieņēmumiem, kā arī veidos iespējamos negatīvas attīstības scenārijus, lai mēs būtu gatavi jebkuriem notikumiem nākotnē.”

2006.gadā patēriņa cenas palielinājās par 6,8%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu 2007.gadā bija pārtikas preču un ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpumam. Vidējais pārtikas preču cenu līmenis gada laikā paaugstinājās par 19,9%.

Strauji pieauga maizes - par 38%, graudaugu izstrādājumu - par 37,4%, konditorejas izstrādājumu - par 19,4%, piena produktu - par 27,8%, siera - par 42,9%, olu - par 24,6%, gaļas un gaļas izstrādājumu - par 15,1%, eļļas un tauku - par 18,5%, augļu - par 28,7% un bezalkoholisko atspirdzinošo dzērienu - par 14,9% cenas.

Mērenāk cenas pieauga zivīm un zivju izstrādājumiem - par 8,8%, saldumiem - par 10,6%, cukuram - par 9,9%, tējai un kafijai - par 9,2%.

Lētāki gada laikā kļuva kartupeļi, kuru cenas samazinājušās par 13,9%.

Pērn turpināja sadārdzināties visi ar mājokli saistītie pakalpojumi un preces. Dārgāka kļuva siltumenerģija - par 27,4%, ūdensapgāde - par 29,3%, kanalizācijas pakalpojumi - par 28,9%, atkritumu savākšana - par 19,6%, īres maksa - par 21,5% un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi - par 33,3%. Cenas pieauga cietajam kurināmajam - par 29,6%, sašķidrinātajai gāzei - par 17,2% un elektroenerģijai - par 6,3%.

Pieaugot nodokļu likmēm, pērn par 37,8% sadārdzinājās tabakas izstrādājumi, bet degviela gada laikā kļuva dārgāka par 21,6%.

2007.gadā cenas strauji pieauga lielākajai daļai pakalpojumu, īpaši mājas aprūpes, izglītības, apdrošināšanas, apģērbu tīrīšanas un apavu labošanas, frizētavu un personīgās aprūpes iestāžu, ēdināšanas, medicīnas, transporta uzturēšanas un remonta, pasažieru pārvadājumu, atpūtas un kultūras pakalpojumiem.

Lielākā pazeminošā ietekme uz vidējo cenu līmeni bija telekomunikāciju pakalpojumiem, kas gada laikā kļuva lētāki vidēji par 6%. Visbūtiskāk samazinājās mobilo sakaru priekšapmaksas karšu sarunu tarifi. Cenas kritās TV, audio un video tehnikai - par 16%, datortehnikai cenas samazinājās par 12,5%, fototehnikai - par 12,8%, sadzīves aprīkojumam - par 4,4%, telefoniem - par 15,3%, sporta un atpūtas piederumiem - par 10,1%.

Pērn cenas būtiski nav mainījušās apģērbiem un apaviem, apģērbu šūšanas materiāliem, vieglajām automašīnām, velosipēdiem, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, traukiem, citiem mājturības piederumiem un darbarīkiem, kā arī viesnīcu un pasta pakalpojumiem un lidmašīnu biļetēm.

Administratīvi regulējamās cenas 2007.gadā pieauga par 16,5%.

Gada laikā ievērojami pieaugušas gandrīz visu pārtikas preču cenas. Īpaši strauji sadārdzinājās maize, graudaugu izstrādājumi, piena produkti, siers un olas, kad dažu mēnešu laikā atsevišķiem produktiem cenas pieauga par 20% līdz 30%.

Lielāko ietekmi uz vidējo cenu līmeni mājokļu grupā noteica administratīvi regulējamo cenu pieaugums siltumenerģijai, ūdens piegādei, atkritumu savākšanai un kanalizācijas pakalpojumiem, kas pērn bija ievērojami lielāks nekā 2006.gadā. Dārgāka kļuva īres maksa un privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanas maksa.

Transporta nozarē pretstatā cenu kritumam 2006.gadā pērn gan benzīna, gan dīzeļdegvielas, gan autogāzes cenas ievērojami pieauga, veidojot lielāko ietekmi uz vidējo cenu līmeni patēriņa grupā. Dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumu pakalpojumi ar vilcienu, tramvaju un autobusu. Cenas pieauga ar privāttransporta ekspluatāciju saistītiem pakalpojumiem, kā auto remonts un apkope, auto stāvvietas, auto vadīšanas kursi, administratīvie maksājumi u.tml.

Alkohola un tabakas segmentā pērn janvārī un jūlijā tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem. Pēc pirmās nodokļu paaugstināšanas vidējais tabakas izstrādājumu cenu līmenis būtiski nemainījās, turpretī jūlijā un augustā tika reģistrēts lēcienveidīgs cenu kāpums attiecīgi par 14% un 9,8%.

Līdzīgi kā lielākajai daļai pakalpojumu, darbaspēka izmaksu un resursu sadārdzināšanās ietekmē arī viesnīcu un restorānu sektoru - ēdināšanas pakalpojumi gada laikā ir kļuvuši ievērojami dārgāki. Straujāk cenas pieauga skolu, iestāžu un uzņēmumu ēdnīcās, kā arī kafejnīcās. Viesnīcu pakalpojumu cenas gada laikā nav ievērojami pieaugušas un to ietekme uz vidējo cenu līmeni ir nenozīmīga.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas pieauga par 0,7%, tostarp precēm - par 0,6%, bet pakalpojumiem - par 0,9%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kāpumam pārtikas produktiem un siltumenerģijai, kā arī cenu kritumam apaviem un apģērbiem.

Maizei un graudaugu izstrādājumiem cenas pieauga par 2,6%, pienam un piena produktiem - par 3,3%, sieram - par 8,4%, olām - par 3,1%. Par 1% pieauga ēdināšanas pakalpojumu cenas. Siltumenerģija sadārdzinājās vidēji par 2,1%.

Cenas pieauga mājokļa uzturēšanai un ar to saistītiem pakalpojumiem, mājas aprūpei, ar personisko transportlīdzekļu ekspluatāciju saistītiem pakalpojumiem, kā arī atpūtas, sporta, kultūras, tūrisma, medicīnas un personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumiem.

Sezonas atlaižu ietekmē cenas samazinājās apaviem - par 7% un apģērbiem - par 1,9%.

Dažādas akcijas noteica cenu samazināšanos telekomunikāciju pakalpojumiem - par 1,4%. Atlaižu ietekmē lētāks kļuva sadzīves aprīkojums - par 2,6%. Turpināja samazināties cenas telefona aparātiem, foto un datortehnikai, kā arī viesnīcu pakalpojumiem.

Jau ziņojām, ka patēriņa cenas Latvijā 2006.gadā pieauga par 6,8%, bet 2005.gadā inflācija bija 7%.

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2006.gada novembri, patēriņa cenas auga par 13,7%, tai skaitā precēm - par 12,8%, bet pakalpojumiem - par 16%.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda uz trim nozīmīgām lietām nākotnē: „Pirmkārt, valdībai ir iespējami tuvākā laikā jāapstiprina un konsekventi jāsāk realizēt ekonomikas stabilizācijas plāns, kas ir vēl plašāks par pretinflācijas plānu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības „mīkstās piezemēšanās” scenāriju un novērstu iespējamas krīzes situācijas.

Otrkārt, gan valdībai, gan katram Latvijas iedzīvotājam ir jārēķinās, ka straujais ekonomikas izaugsmes laiks ir aiz muguras un tuvākajā laikā vairs nav sagaidāmas tikai labas dienas. Valsts budžets ir sastādīts ar pārpalikumu, un valdībai būs jāsaimnieko ekonomiski un efektīvi, lai šis pārpalikums darbotos iedzīvotāju labā. No otras puses - valdības pūles bez ikkatra iedzīvotāja atbalsta šiem centieniem nenesīs augļus – ikvienam ir taupīgi jāplāno savi izdevumi, jārēķinās ar grūtākiem laikiem jau šogad.

Treškārt, Finanšu ministrija rūpīgi sekos visiem ekonomikas procesiem un to ietekmei uz valsts budžeta ieņēmumiem, kā arī veidos iespējamos negatīvas attīstības scenārijus, lai mēs būtu gatavi jebkuriem notikumiem nākotnē.”