Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs atzina, ka patlaban savu darbību atjaunojusi valdības starpvalstu komisija. Rindu samazināšanu uz Latvijas-Krievijas robežas tā pasludinājusi par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem. Pozitīvs ir jau pats fakts, ka komisija pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma atsākusi darbu, savukārt līdz galīgai rindu problēmas atrisināšanai, pēc Židkova domām, varētu paiet vairāki gadi.

Sanktpēterburgas Ziemeļrietumu informatīvi analītiskā transporta loģistikas centra direktors Mihails Pimoņenko sacīja, ka patlaban starpvalstu līmenī panākta vienošanās par vēl viena jauna robežšķērsošanas punkta izveidi uz Latvijas-Krievijas robežas. Šā projekta realizācija varētu aizņemt vairākus gadus. Taču jau pašlaik rindas uz kaimiņvalstu robežām varētu samazināt, samazinot robežas šķērsošanas laiku. Kā argumentu teiktajam Pimaņenko minēja Krievijas-Somijas robežu, kuru smagās automašīnas šķērsojot divas reizes īsākā laika posmā. Pēc viņa domām, tas notiekot tādēļ, ka savulaik uz Somijas-Krievijas robežas izveidots tā saucamais zaļais koridors, kā arī ieviesta elektroniskā kravu deklarēšana.

Gan Latvijas, gan arī Krievijas pierobežas pašvaldību vadītāji atzina, ka pašvaldības saviem spēkiem nespēs atrisināt jautājumus, kas saistīti ar automašīnu rindām pie valstu robežām, bet ar aktīvu darbību var sekmēt šā jautājuma risināšanu starpvalstu līmenī.

Židkovs atzina, ka projektā "Jaunā telpiskās attīstības zona Latvijas un Krievijas pierobežu reģionos - apvienojot divu valstu potenciālu" veiktā pētījuma rezultāti ļaus ministrijai labāk apzināt situāciju un problēmas. Pētījuma rezultāti palīdzēs ministrijai pētīt kravu plūsmas pierobežā un tās tendences, kā arī prognozēt iespējamo notikumu attīstību.

LRAA vadītājs Māris Bozovičs aģentūrai LETA atzina, ka projekta galvenie mērķi bija izvērtēt transporta un cilvēku plūsmas, izanalizēt situāciju un izprast, kādu labumu, izmantojot transporta plūsmas, var gūt vietējās pašvaldības.

Projekta gaitā sagatavots arī ieskats pierobežas pašvaldību sadarbībai turpmākajiem pieciem līdz septiņiem gadiem. Kā iespējamos sadarbības projektus Bozovičs minēja pārrobežas volejbola vai futbola čempionātu sarīkošanu, kuru laikā tiktu rīkoti ne vien kopīgi sporta pasākumi, bet arī piesaistīti līdzekļi sporta zāļu un sporta laukumu rekonstrukcijai.

Sadarbības plāns paredz veicināt pierobežas rajonos arī biznesa attīstību - organizēt tikšanās starp kaimiņvalstu uzņēmējiem, tādā veidā nodrošinot apmaiņu ar informāciju, idejām un veicinot kopīgu uzņēmumu dibināšanu.

Latgales attīstības padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods pauda pārliecību, ka projekta realizācija sekmēs ne vien pierobežas pašvaldību, bet arī Latvijas un Krievijas turpmāko sadarbību kopumā.

Ar projekta rezultātiem plānots iepazīstināt visdažādākās interesentu grupas. Informācija par projekta rezultātiem būs pieejama arī mājaslapā "www.latgale.lv".