Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, šā gada trešajā ceturksnī samazinājies gan darba meklētāju skaits, gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū.

Darba meklētāju - vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī trešajā ceturksnī bija augstāks nekā sievietēm, veidojot 6,4% un 5,3%. 20,5% darba meklētāju bija ilgstošie darba meklētāji.

70,2% darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. Pētījumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, tad viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.

44% darba meklētāju kā būtiskāko bezdarba iemeslu minēja dažādus personīgos vai ģimenes apstākļus - šo iemeslu kā galveno uzrādīja 47,5% vīriešu un 39,8% sieviešu.

Kā otrs svarīgākais iemesls norādīts atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu - to minēja 26%. Trešo lielāko grupu - 8,7% - veidoja darba meklētāji, kuriem saskaņā ar darba līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku.

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku, - tie ir ekonomiski neaktīvi. Trešajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 602 200 cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir samazinājies par 2,4%.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Pētījuma rezultāti liecina, ka trešajā ceturksnī valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 21 700 jeb 3,6% no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem. To skaits, salīdzinot ar 2006.gada trešo ceturksni, nav mainījies.

Trešajā ceturksnī 40,6% no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, 28,4% bija skolēni vai studenti, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, 9,6% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju sevi uzskatīja par mājsaimniekiem, savukārt 8% bija ilgstoši slimojoši iedzīvotāji vai invalīdi.