Vai valsts joprojām domā, ka izglītība maksā 150 latus?


NRA

07:32, 7. februārī, 2007

150 latu ir summa, kas, pēc valsts ieskatiem, būtu attaisnojama izglītības iegūšanai un medicīnas pakalpojumiem gadā un no kuras būtu pārrēķināms un atmaksājams 25 procentu apmērā noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.


  • Citos portālos

Vismaz jau piecus gadus šī summa ne tuvu nelīdzinās skaitlim, kas reāli maksājams par šādiem pakalpojumiem Latvijā.

Pirms 14 gadiem Latvijas Saeima lēma, ka maksa par studijām, par kvalifikācijas celšanu vai specialitātes iegūšanu nebūtu apliekama ar iedzīvotāju ienākumu nodokli – maksājot par šiem pakalpojumiem, persona iegulda ne tikai sevī, bet arī darba tirgus kvalitātē, faktiski visā sabiedrībā. 1993. gadā, kad, piemēram, studijas Latvijas Universitātē maksāja 100–200 latu, Saeimas noteiktie attaisnoto izdevumu griesti 150 latu apmērā šķita gluži pieņemami. Un bija ne mazums cilvēku, kas šo iespēju izmantoja, pildīja joprojām stipri ķēpīgās un sarežģītās deklarācijas, lai – ar nosacījumu, ka attaisnotie izdevumi patiešām bijuši 150 latu apmērā, un nodokļi ir maksāti, – no valsts saņemtu šīs summas ceturto daļu – 37,5 latus.

Diemžēl situācija mainās, un tagad valsts noteiktie griesti attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un medicīnas pakalpojumiem raksturojami kā parodija par tematu. Piemēram, Latvijas Universitātē 2007.–2008. mācību gadā klātienes bakalaura studiju programma vidēji maksās 1100 latu. Tāpat milzīgs cenu kāpums bijis vērojams arī medicīnas pakalpojumos.

Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) piekrīt, ka attaisnoto izdevumu griesti nav piesaistīti reālajai situācijai un tēriņiem, bet arī tam, ka iedzīvotāju iesniegto deklarāciju apstrāde ir laikietilpīgs process, kas aizņem krietnu cilvēkresursu daļu, ko varētu novirzīt arī citiem mērķiem. Taču VID ir tikai izpildītājs, kas valdības un Saeimas noteikto kārtību neapspriež. Tikmēr Finanšu ministrija, kas varētu rosināt izmaiņas likumos un normatīvajos dokumentos, to šobrīd nav izvirzījusi par sava darba prioritāti un noteikumu pietuvināšanu reālajai situācijai nesola. "Grozījumi noteikumos un likumos, kas saistīti ar attaisnotajiem izdevumiem, nav prioritāte. Tiek strādāts pie tā, lai palielinātu minimālo algu, neapliekamo minimumu un iedzīvotāju labklājību uzlabotu ar citiem līdzīgiem paņēmieniem, bet attaisnoto izdevumu griestu palielināšana nav prioritārs jautājums. Piekrītam, ka kopš 1993. gada noteiktie attaisnoto izdevumu griesti nav samērojami ar esošo situāciju, bet mainīt to nav paredzēts. Savukārt jautājums, ka strādājot ar iedzīvotāju ienākumu deklarācijām VID, arī iedzīvotāji patērē lielākus resursus, nekā vēlāk tiek iegūts un faktiski nebūtu lietderīgs, nav korekts. VID darbiniekiem ir jāveic funkcijas, ko valsts tiem ir uzticējusi, un diskusiju par to, cik izdevīgi vai neizdevīgi tas ir, nav," Neatkarīgajai teica Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace.

Līdzīga nostāja ir arī VID Rīgas reģionālās iestādes Nodokļu normatīvo aktu piemērošanas daļas priekšniecei Ingai Antipovai. "Katru gadu palielinās to iedzīvotāju skaits, kas vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli. Ņemot vērā, ka ar šo gadu attaisnotos izdevumus iespējams atgūt pat par trim iepriekšējiem gadiem, to iedzīvotāju skaits, kuri pilda deklarācijas, varētu nedaudz palielināties. Un liegt cilvēkiem iespēju atgūt pārmaksāto nodokli nebūtu pareizi. Jāteic gan, ka daudziem deklarācijas veidlapu aizpildīšana joprojām šķiet sarežģīts darbs, un daudzi neiztiek bez konsultācijām pie VID amatpersonām. Turklāt esošajā kārtībā iedzīvotājiem ir jāaizpilda vairākas veidlapas, kaut arī, ņemot vērā VID datu bāzi, pietiktu tikai ar vienas aizpildi. Tas varētu procesu paātrināt un atvieglot gan iedzīvotājiem, gan arī VID personālam," skaidro I. Antipova.

Kamēr attaisnotie izdevumi nav noteikti par valstiski svarīgu un aktuālu jautājumu, grozījumi nav gaidāmi nedz attaisnoto izdevumu griestu jautājumā, nedz arī sadaļā, kas attiecināma uz pārmaksātā nodokļa saņemšanai noteiktās kārtības vienkāršošanu.

***

Uzziņai

Iedzīvotāju pieteiktie attaisnotie izdevumi, uz kuriem attiecas norma par izglītību un ārstnieciskiem pakalpojumiem:

2002. gads 16 455 300,05

2003. gads 22 156 335,52

Reklāma

2004. gads 25 007 930,92

2005. gads 26 146 079,81

Attaisnoto izdevumu summas, no kurām tiek aprēķinātas atmaksājamās Iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas*:

2002. gads 12 762 516,51

2003. gads 18 259 050,41

2004. gads 22 459 746,73

2005. gads 24 979 047,89

* Katram iedzīvotājam neatkarīgi no reālajām izmaksām par izglītības un medicīnas pakalpojumiem ir tiesības pretendēt tikai uz 150 latu lielu attaisnoto izdevumu atmaksu, kā arī uz attaisnoto izdevumu atmaksu par zobārstniecības pakalpojumiem un operācijām.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas, kas atmaksātas:

2002. gads par 2001. gada izdevumiem 3 317 268,96

2003. gads par 2002. gada izdevumiem 4 750 639,22

2004. gads par 2003. gada izdevumiem 6 818 857,45

2005. gads par 2004. gada izdevumiem 8 239 153,72

2006. gads par 2005. gada izdevumiem 9 701 835,68



  • Citos portālos

Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.



Jautā ekspertam!

Jautā ekspertam!

Tēma: Mākoņrisinājumi

Kompānijas visā pasaulē arvien biežāk izvēlas uzticēties mākoņpakalpojumiem, kas sniedz iespēju lietot modernākās programmatūras, nomājot tās, nevis pērkot. Mākoņpakalpojumu izmantošana neprasa lielas investīcijas un atbrīvo finanšu līdzekļus, ļaujot tos investēt uzņēmuma pamatbiznesā, nevis IT infrastruktūras uzturēšanā, kas īpaši svarīgi ir maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Lattelecom Biznesa daļas direktors Gusts Muzikants


Valūtas kurss & kalkulators

Lielbritānijas sterliņu mārciņa

Lielbritānijas sterliņu mārciņa

Krievijas rublis

Krievijas rublis

ASV dolārs

ASV dolārs
GBP0.8740.005000
RUB0.01780.000100
USD0.5550.005000

Sadarbības partneri

  • Lursoft