Pēc VRUA informācijas, Latvijā ir ap 680 uzņēmumiem, kas nodarbojas ar apģērbu un apģērbu detaļu ražošanu. Aptuveni 120 no šiem uzņēmumiem ir lieli, kas nosaka nozares attīstību un pārsvarā savu produkciju eksportē uz Vāciju, Dāniju, Zviedriju, Somiju, Itāliju, Lielbritāniju, arī uz Krieviju, kur pēdējā laikā ir pieprasīts Latvijā ražots apģērbs. Eksports uz šo valsti divu gadu laikā ir pieaudzis par 300%. Savukārt pārējie ir mazie un individuālās firmas, kurās strādā no viena līdz pieciem, dažās vairāk cilvēku. Līdz ar to var spriest, ka daudz apģērba šie uzņēmumi nesaražo.

Stereotips: Latvijā ražots apģērbs ir slikts

Ar to apģērbu, kas paliek Latvijā – 10% no kopējā daudzuma –, nevar apģērbties. Veselas preču grupas, piemēram, mēteļi, virsjakas, šorti, bikses, uzvalki un citi apģērba gabali, aizceļo prom. Savukārt veļa, zeķes un trikotāžas jaciņas pietiekamā daudzumā paliek Latvijā.

Bet, piemēram, tāds apģērba gabals kā cepure, pēc VRUA prezidenta teiktā, mūsu valstī praktiski netiek ražots. Tiek tikai adītas atsevišķas cepurītes, bet ne jau lielos daudzumos kā, piemēram, jakas, mēteļi, zeķes utt. Arī pirkstaiņus pie mums tikpat kā neražo, jo tam ir nepieciešama specifiska tehnoloģija.

Pēc aptaujāto uzņēmumu pārstāvju teiktā, skumīgi ir tas, ka mūsu iedzīvotājiem ir izveidojies un joprojām pastāv stereotips, ka Latvijā ražotas preces ir sliktas, tāpēc tās netiek tikpat aktīvi pirktas kā ārzemju. Protams, ir arī atsevišķi zīmoli, ko mūsu iedzīvotāji labprāt pērk – tā ir "Laumas", "New Rosmes", "Vaides" un citu ražotāju produkcija, bet pieprasījums pēc pārējo ražotāju produkcijas nav liels.

Arī Krievijai ļoti patīkot Latvijas zīmoli. "Lielvalsts ir izvirzījusi pat prasību, ka uz eksportēta apģērba etiķetes jābūt rakstītam "Ražots Latvijā", nevis "Ražots Eiropas Savienībā"," tā G. Strazds.

Bet uz jautājumu, kāpēc Latvijas ražotāji savu produkciju neizplata tepat, viņš atbild: "Viens no iemesliem ir tāds, ka Latvijas tirgotāji savlaikus neapmaksā rēķinus. Precīzāk, tie uzstāda nosacījumus, ka par saņemto produkciju apmaksu veiks pēc aptuveni 120 dienām. Tas ir pārāk ilgs termiņš."

Ķīnas preces izkonkurē latviešu ražojumus

Vēl viens iemesls, kāpēc Latvijā tik maz paliek saražoto apģērbu, ir tāds, ka tirgotājiem ir izdevīgāk iegādāties lētāku preci no ārzemēm, piemēram, Ķīnas, kur mūsu apģērbs ir dārgāks līdz pat 16 reizēm nekā Ķīnas preces.

Viena no Latvijas apakšveļas ražotājiem SIA "Loretta L" vadītāja Irina Čigauska stāsta, ka uzņēmums savu produkciju pārsvarā eksportē uz Igauniju, jo kaimiņvalstu iedzīvotāji to pieprasa vairāk nekā vietējie. "No kopējas saražotās produkcijas 70% tiek eksportēts, bet 30% paliek tepat Latvijā," teic uzņēmuma vadītāja.

"Tavol" valdes priekšsēdētāja Tatjana Afanasjeva atzīst, ka arī viņas vadītais uzņēmums 95% no saražotās produkcijas (apakšveļu, svārkus, blūzes, vīriešu un sieviešu bikses u. c.) eksportē un tikai nenozīmīga daļa – 5% – paliek Latvijā. "Latvija ir pārpildīta ar Ķīnas izstrādājumiem. Tirgotāji labāk iepērk lētāku apģērbu. Protams, ir arī tādi uzņēmumi, piemēram, "Vaide" un "Rita", kuri nozīmīgu daļu savas produkcijas atstāj Latvijā. Mums ir sadarbība ar šīm kompānijām, jo Jēkabpilī izplatām ne tikai savus, bet arī šo uzņēmumu ražojumus," stāsta T. Afanasjeva.

Runājot par pasaules tendencēm tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozarē, G. Strazds atzīmē, ka mazie apģērba ražotāji apvienojas lielākos uzņēmumos, lai varētu aizstāvēt savas intereses tirgū. Viņš piebilst, ka Latvijā pēdējos gados nekas tāds netika novērots (ja neskaita "Laumas" nonākšanu citu īpašnieku rokās). Arī tuvākajā laikā viņš neparedz apvienošanos – visdrīzāk kāds lielāks uzņēmums varētu pārpirkt mazāku. Ārzemju uzņēmumu ienākšana Latvijas tirgū, lai šeit ražotu savu produkciju, arī nav gaidāma.

"Vispār Latvijas zīmolus Rietumos neatpazīst un nav ko cerēt, ka kādreiz atpazīs. Iziet Eiropā un pasaulē, tas nav reāli. Uzņēmēji nevar ieguldīt tik daudz līdzekļu, lai uzturētu zīmolu. No tā ir atteikušies ne tikai Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmumi, bet arī citu valstu lielas un mazas firmas," stāsta G. Strazds.

Kopumā palielinās gan Latvijā ražoto preču cenas, gan arī eksporta apjomi. Daudzās preču grupās izstrādājumu cenas pieaug straujāk nekā eksporta apjomi pēc daudzuma. Tas norāda, ka uzņēmumi ražo produkciju ar augstāku pievienoto vērtību un ir spējīgi konkurēt pasaules tirgū. No visām Latvijā ražotajām un eksportētajām precēm cena nav palielinājusies vai arī ir samazinājusies tikai trīs preču kategorijās, no kurām tikai viena attiecas uz apģērbu, t. i., zeķbikses, garās zeķes, pusgarās zeķes, pēdzeķes un pārējie zeķu veidi, bet atlikušās divas uz audumiem – trikotāžas audumam no sintētiskajiem pavedieniem ar elastāna pavedienu izmantošanu un citiem audumiem.

RVUA analīzes dati liecina, ka tuvākajos piecos gados ražošanas apjomi un eksports palielināsies par 6 – 7% gadā un tiek paredzēts, ka 2007. – 2008. gadā eksporta apjoms pārsniegs 300 miljonus latu. Savukārt nozares rentabilitātes līmeni nosaka praktiski astoņu uzņēmumu panākumi vai kļūdas. "Ja kāds no uzņēmumiem strādā ar zaudējumiem, tad krasi samazinās arī nozares rentabilitāte," uzsver RVUA prezidents.

***

Uzziņa

No tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta kopējiem apjomiem piecas preču grupas 2005. gadā sastādīja galveno eksporta apjomu (Ls 207,7 milj. jeb 86,2 %) – tekstila apģērbs Ls 96,3 milj. (40,0%), trikotāžas apģērbs Ls 58,1 milj. (24,1 %), ķīmiskās šķiedras un pavedieni Ls 21,7 milj. (9%), kokvilnas dzija un audumi Ls 13,6 milj. (5,7%) un darba apģērbi Ls 18,0 milj. (7,5%).