E-paraksts būtu jāiestrādā ID kartēs

Ilgi gaidītais e-paraksts beidzot ir ieviests, taču vai pietiekams darbs ir padarīts, lai tas spētu ieinteresēt mūsu sabiedrību?

Gatis Kokins: No tehnoloģiskā viedokļa e-parakstu Latvijā beidzot esam palaiduši, un tas priecē, tomēr ir viens "bet". Lai tas iegūtu lielu popularitāti iedzīvotāju vidū, tam ir nepieciešams atrast efektīvu pielietojumu, kas ir daudz grūtāk. To redzam arī pēc citām tehnoloģijām, piemēram, izveidot bankas maksājumu karti ar mikroshēmu baņķieri jau mācēja astoņdesmitajos gados, bet pilnībā uz viedkartēm bankas pāriet tikai šobrīd – pēc 20 gadiem!

Ieviešot e-parakstu attiecībā uz klientu līgumiem, kas noslēdzami ar banku, mēs mēģinājām maksimāli vienkāršot tos rīkus, kuri nepieciešami, lai e-paraksts darbotos. Mēs esam paņēmuši standarta "Microsoft Office" programmu "InfoPath" un izmantojam standarta "Latvijas Pasta" sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja izsniegto karšu nolasīšanas aprīkojumu, lai jebkurš cilvēks arī mājās varētu izveidot dokumentu ar e-parakstu. Tomēr gala rezultātā tik un tā lietotājam ir jāveic vairākas secīgas darbības, pirms viņš nonāk līdz opcijai "parakstīt dokumentu", un tas nav pārāk vienkārši.

Tagad, kad e-parakstu mēs tehniski esam palaiduši, mēs vērosim, kā uz to reaģēs tirgus. Tomēr jāatzīst, ka esam optimistiski piesardzīgi.

Tātad viss ir atkarīgs no piedāvājuma klāsta, kurā varēs lietot e-parakstu?

Jā, bet tas ir atkarīgs arī no tā, cik vienkārši lietojami šie produkti būs, cik lielā mērā šos pakalpojumus nevarēs aizstāt ar kaut ko citu. Piemēram, ja runājam par interneta banku, tad tur šī attālinātā elektroniskā autentifikācija ir atrisināta ar citiem līdzekļiem. Klasiskajā "Parex" internetbankā lieto plastikāta kartes, uz kurām ir 36 ciparu kodi, un viens no tiem jāievada pēc tam, kad klients ir "ielogojies" ar savu lietotāja vārdu un paroli. Šī karte ar ciparu kodiem nav nekāds elektroniskais paraksts, tomēr autentifikācijas funkcijas tas pilda pietiekami droši.

Protams, ar laiku mēs plānojam izveidot internetbanku, kas atļaus lietotāju autentificēt arī ar drošu sertifikātu, kuru ir izsniedzis "Latvijas Pasts". Jautājums ir tikai, vai šī papildu drošība lietotājiem ir vajadzīga tik ļoti, lai viņi būtu gatavi par to maksāt.

Privātpersonai karte ar elektronisko parakstu uz diviem gadiem maksās 24 latus, taču par katru zīmogu papildus būs jāmaksā 35 santīmi. Vai šī maksa nav par lielu? Tas viss saistīts ar cilvēku vērtībām. Ja, piemēram, skatāmies, cik dārgus mobilos telefonus viņi iegādājas, ir skaidrs, ka 24 latus var atļauties arī e-parakstam, ja vien tas dod kādus labumus. Taču šoreiz būtība ir nevis naudā, bet gan atbildē uz jautājumu – ko cilvēks iegūs, samaksājot 24 latus? Un būsim godīgi, šobrīd ieguvums ir visai mazs. Tas ir kā burvju aplis, kas ir jāpārcērt.

Kur saredzat e-paraksta potenciālu? "Latvijas Pasts" ir uzvarējis konkursā par e-paraksta piegādi valsts ierēdņiem. Tie būs aptuveni 50 tūkstoši lietotāju, un tas jau ir pietiekami liels potenciāls. Domāju, ka pirmie partneri, kas savā starpā apmainīsies ar e-parakstītiem dokumentiem, būs valsts iestādes un komercbankas.

Es lielu potenciālu saredzu arī identifikācijas kartēs. Šobrīd ID karšu projekts Latvijā ir iestrēdzis Eiropas Savienības (ES) pieprasīto biometrisko pasu dēļ, taču cerams, ka drīzumā pasu jautājums tiks atrisināts. Un tad Pilsonības un imigrācijas departaments varēs atsākt ID karšu projektu.

ID kartēs būs mikroshēma, un, ja izplāno pareizi, tad šī mikroshēma varētu saturēt arī elektroniskā paraksta un autentifikācijas sertifikātus. Manuprāt, mēs pat varētu apsteigt mūsu kaimiņus – igauņus un somus – šajā jomā. Somijā ir brīvprātīga iespēja ID kartē par maksu ievietot e-paraksta sertifikātu, taču šo iespēju izmanto maz. Igaunijā tas vairāk ir saistīts ar banku sfēru un ir zaudējumus nesošs projekts. Mums Latvijā ir unikāla iespēja administratīvā kārtā noteikt, ka katrā ID kartē elektroniskā paraksta sertifikāts ir obligāts. Tas dotu strauju impulsu e-dokumentu izplatībā. No tā iegūtu gan valsts pārvalde, gan privātais sektors, kam būtu stimuls attīstīt ar e-parakstu saistītus pakalpojumus.

Patlaban visas komunikācijas ar iestādēm par izziņām, nodokļiem utt. notiek papīra formā, kas ir apjomīgs darbs. To visu varētu darīt arī elektroniski, no mājas datora nosūtot pieprasījumu par kādu izziņu.

Labākie piemēri pasaulē arī ir saistīti ar valsts sektoru. Piemēram, Itālijā ir banku automātiem līdzīgi kioski, kuros, izmantojot elektroniskos autentifikācijas sertifikātus, cilvēks par sevi var iegūt visu nepieciešamo informāciju, kas tiek uzglabāta valstij piederošos reģistros. Skaidrs, ka tādu kiosku tīklu Latvijā pagaidām nav vērts attīstīt, jo šobrīd mums ir tikai viens pilsonis, kam pieder e- paraksts, un tas pats ir Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Cilvēki ir pragmatiski. Pirms maksāt 24 latus, viņi jautās: "Kas man par to būs?" Un, ja valdība un uzņēmēji nespēs sniegt intriģējošu atbildi, tad e-paraksta lietošanas aktivitāte varētu būt neliela.

Likumdošanas šķēršļi Vai "Parex banka" plāno piedāvāt kādus pakalpojumus, kuros varēs pielietot e-parakstu?

Sākotnēji internetā plānojam izvietot apmēram desmit dažādus līgumus, kurus varēs noslēgt ar banku elektroniski. Šobrīd internetā iedzīvotāji var parakstīt līgumu un pieteikties "Parex American Express Blue" kredītkartes papildkartei.

Nākamais posms būs saistīts ar "Parex" internetbanku un attālināto norēķinu sistēmu DIGI::FIRMA, kur mēģināsim realizēt autentifikāciju, kas veikta ar droša sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja izdotu autentifikācijas sertifikātu, un maksājumu e-parakstīšanu, izmantojot drošu elektronisko parakstu, kas veikts ar droša sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja izdotu e-paraksta sertifikātu.

"Parex bankas" attālināto norēķinu sistēmā DIGI::FIRMA e-parakstu mēs izmantojam jau vairāk nekā četrus gadus. Bet tas nav "drošs" likumdošanas izpratnē. Proti, sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs šajā gadījumā ir "Parex banka", kas šajā aspektā nav akreditēta un auditēta atbilstoši Eiropas standartiem (tas ir ļoti dārgi). Kamēr mēs akceptējam vienīgi sevis izsniegtu sertifikātu veiktos e-parakstus, tas arī nav nepieciešams.

Plānojam, ka nākotnē maksājumu elektroniskai parakstīšanai DIGI::FIRMĀ varēs izmantot jebkuru drošu elektronisku parakstu, ko izsniedz jebkurš drošs sertifikācijas pakalpojumus sniedzējs (pašlaik Latvijā vienīgais drošais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ir "LP"). Tas DIGI::FIRMU padarīs par universālāku, drošāku un atvērtāku.

Vai par to klientiem būs jāmaksā? Nē, viņi maksās tikai par e-paraksta sertifikāta un autentifikācijas sertifikāta iegādāšanos, proti, 24 latus pēc pašreizējām "LP" cenām. Papildu maksas nebūs.

Laika zīmogu šajā situācijā izmantot nevajadzēs, jo banka elektronisko norēķinu sistēmā pati fiksē laiku, kad notikusi dokumenta elektroniska parakstīšana.

Atbilstoši likumam laika zīmogs ir ekvivalents fiziskam zīmogam. Tie dokumenti, kuriem papīra formā ir vajadzīgs paraksts un zīmogs, arī elektroniskajā pasaulē ir vajadzīgs paraksts un zīmogs, tikai šajā gadījumā tas ir e-paraksts un laika zīmogs.

Jāpiebilst, ka Latvijas likumdošana neparedz to, ka laika zīmogs ir jāizsniedz tam pašam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam, kas ir izsniedzis drošu e-paraksta sertifikātu. Līdz ar to klienti laika zīmoga nepieciešamības gadījumā var izvēlēties kādu citu pakalpojuma sniedzēju, tajā skaitā ārvalstīs, kas šo produktu piedāvā iegādāties par zemāku cenu vai pat bez maksas.

Noteikti ir arī tādi cilvēki, kuriem šķiet, ka lietot e-parakstu ir sarežģīti. Tāpēc bailes par nemācēšanu apieties ar to kādam būs šķērslis, lai izlemtu par labu e-parakstam... Tas ir tāpat kā ar mobilajiem telefoniem. Sākumā neviens nemācēja ar tiem rīkoties, bet beigu beigās izrādījās, ka pat tādas tehnoloģijas kā SMS, GPRS, MMS, WAP un 3G HSDPA lielākoties nevienam nav šķērslis.

Labā ziņa ir tā, ka virzienā uz e-parakstiem mēs neejam vieni paši. Piemēram, jaunajā operētājsistēmā "Windows Vista", kas sekos pēc "Windows XP", šī e-paraksta funkcionalitāte ir integrēta daudzās aplikācijās. Jau šobrīd, strādājot ar "Word" un nospiežot podziņu "Send" (nosūtīt), "Word" dokuments tiek pievienots e-pastam un nosūtīts uz norādīto adresi. Nākamajās "Microsoft Office Word" versijās būs arī podziņa "Sign" (parakstīt).

E-paraksts tiks integrēts plaši pielietojamās programmu paketēs. Tāpēc apmācību, kā ar to rīkoties, un reklamēšanu galvenokārt veiks informāciju tehnoloģiju (IT) firmas.

Ir acīm redzami, ka daudzi datoru ražotāji savos jaunajos modeļos ievieto arī viedkaršu lasītājus: datorā ir izveidots spraudnis, kurā var ievietot e-paraksta sertifikāta karti.

Tamdēļ es uzskatu, ka kopējā tehnoloģiju attīstība novedīs pie tā, ka lietot e-parakstu būs tikpat viegli kā bankas automātā lietot maksājuma karti. Pirmie pakalpojumi vienmēr ir sarežģītāki, taču tehnoloģijas ar laiku kļūst vienkāršākas un lietotājam draudzīgākas. Tas prasa pacietību.

Jūsuprāt, vai ir arī kādi likumdošanas šķēršļi, kas varētu zināmā mērā traucēt e-paraksta veiksmīgajai attīstībai? Ir. Patlaban, piemēram, bankas nevar piedāvāt klientiem atvērt norēķinu kontu, vien elektroniski parakstot konta atvēršanas līgumu. Pašreizējā likumdošana, cīnoties ar nelegālu naudas līdzekļu atmazgāšanu, pieprasa identificēt klientu fiziski, to satiekot vaigā. Tas nozīmē, ka pirmo reizi, atverot kādā bankā norēķinu kontu, klientam ir jāierodas personīgi. Pēc tam gan varam strādāt tikai elektroniski.

Bailēs no nezināmā Latvijas valdība izdarīja virkni izņēmumu, kur nevar lietot elektronisko parakstu. Piemēram, šobrīd elektroniski nevar piereģistrēt zemes pirkumu.

Gribu piebilst, ka, izmantojot e-parakstu, mēs varam nonākt arī līdz cita veida vēlēšanām. Kāpēc cilvēkiem būtu jāiet kaut kur, jāmet aploksnes vēlēšanu urnās, ja var apsēsties pie datora un vēlēšanu dienā nobalsot par sev tīkamu kandidātu, partiju vai pat likumprojektu.

Tādējādi varam nonākt arī pie cita veida demokrātijas. Piemēram, Šveicē likumi netiek pieņemti parlamentā, bet gan visas tautas referendumos. Un, ja deputāti nolemj aizliegt smēķēšanu kafejnīcās, tad Šveicē ir referendums un tauta dodas pie vēlēšanu urnām lemt par šo jautājumu.

Bet, izmantojot e-parakstu, ir iespējams cits risinājums: pilsonis var ieiet internetā Saeimas mājas lapā un nobalsot par kādu likumprojektu. Tādējādi ar laiku mēs varētu atļauties biežākus referendumus. Uzskatu, ka tas būtu vilinoši politiķiem un izaicinoši tautai. Taču mums jāsaprot arī tas, ka e-paraksts nav universālais kareivis, kas ir labākais risinājums visos jautājumos un atrisinās visas problēmas. Jā, e-paraksts ir spēcīgs rīks, taču ne vienmēr tas ir trūkstošais risinājums. Mums jāstrādā arī pie citām tehnoloģijām un idejām.