Ministru kabinets, apstiprinot Eiropas Savienības naudas izmantošanas stratēģiju nākamajiem septiņiem gadiem, par prioritārajām jomām izvirzīja cilvēkresursu attīstību, konkurences veicināšanu un valsts teritorijas sociālo un ekonomisko atšķirību izlīdzināšanu. Šiem mērķiem tiks tērēti 4 miljardi eiro (2,8 miljardi latu), kurus Latvija izcīnīja pērnā gada nogalē.
Tuvākajā laikā Eiropas Komisijā (EK) apstiprināšanai tiks iesniegts Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments, kas ir galvenais Latvijas līmeņa ES struktūrfondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) – un ES Kohēzijas fonda finanšu izlietojuma plānošanas dokuments. NSID sagatavots, ņemot vērā Nacionālajā attīstības plānā un Nacionālajā Lisabonas programmā nospraustos mērķus, skaidroja Saeimas ES informācijas centrs. Paredzams, ka Latvijas ES naudas izlietošanas stratēģija EK tiks apstiprināta aptuveni pusgada laikā. Par stratēģiju koordinējošo iestādi noteikta Finanšu ministrija. Savukārt pārējām ministrijām valdība uzdevusi mēneša laikā sagatavot jau konkrētus priekšlikumus par ES naudu atbalstāmajām aktivitātēm.
Sarunās ar nevalstiskajām organizācijām tika panākta vienošanās daudz vairāk ES līdzekļu ieguldīt cilvēkos, uzsvēra Saeimas ES informācijas centra speciālisti. Tas nozīmē, ka vairāk par 40 procentiem ES fondu naudas tiks novirzīti iedzīvotāju izglītībai, zinātnei, veselībai un nodarbinātības veicināšanai. Latvija vēlas veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku, tāpēc ES investīcijas tiks ieguldītas arī ekonomikas konkurētspējas uzlabošanā. Tomēr arī transportam, infrastruktūras attīstībai un citiem līdzīgiem virzieniem tiks atvēlēti lieli fondu līdzekļi.
Visvairāk finansējuma Latvijas varēs apgūt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem – 2,6 miljardus eiro. No šīs summas 17 procenti tiks novirzīti izglītībai, 11 procenti zinātnei un pētniecībai, bet 18 procenti uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai. ESF līdzekļu vadībai tiks izmantota programma Cilvēkresursi un nodarbinātība. Savukārt ERAF investīcijas vadīs ar divu programmu palīdzību: Uzņēmējdarbība un inovācijas un Infrastruktūra un pakalpojumi. 16 procentus no ERAF un ESF līdzekļiem Latvija varēs izmantot arī transportam. Transporta sistēmas sakārtošanai finansējums paredzēts arī no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Pavisam no šī fonda Latvija saņems 1,3 miljardus eiro.










