Regulatora aprēķini liecina, ka lielākajai daļai iedzīvotāju ikmēneša izdevumi elektroenerģijai palielināsies par aptuveni 25 santīmiem, bet uzņēmumu tēriņi par patērēto elektroenerģiju palielināsies par 6,3–8,5%. Tarifu paaugstināšanu galvenokārt noteikuši divi ārējie faktori – importētās elektroenerģijas un dabasgāzes cenu pieaugums. Šis tarifu pieaugums sedzot tikai mainīgās izmaksas 2004.–2005. gadā, tāpēc energokompānija līdz ar izmaksu pieaugumu izvērtēšot iespēju paaugstināt eletroenerģijas tarifus arī nākamajā gadā.

Latvenergo Korporatīvo komunikāciju departamenta ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis atzina, ka, iespējams, visi iedzīvotāji nebūs fiksējuši skaitītāju rādījumus tieši 1. martā, tomēr, ja pirmajā mēnesī parametru aprēķins nebūs gluži precīzs, tad turpmākajos mēnešos tas izlīdzināšoties. Ja nu tomēr kāds no klientiem ļaunprātīgi mēģināšot maksāt rēķinus pēc vecā, nevis jaunā tarifa, A. Siksnis brīdināja, ka "par katru klientu Latvenergo ir informācija, cik daudz elektroenerģijas viņš mēnesī vidēji patērē, tāpēc, ja būs pamatotas aizdomas par blēdīšanos, klients var gaidīt inspektora apciemojumu".

Gan Latvenergo, gan regulatora pārstāvji norādījuši, ka tarifu pieaugums neatstās būtisku ietekmi uz inflāciju valstī. Tarifu tiešā ietekme uz inflāciju nepārsniegs 0,13 līdz 0,16 procentpunktus, bet kopējā ietekme – 0,2 līdz 0,5 procentpunktus.

SPRK padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva norādījusi, ka arī pēc šī paaugstinājuma Latvijā tarifi būs zemāki nekā pārējās Baltijas valstīs. Igaunijā tie ir par 17% augstāki, bet Lietuvā – par 31% augstāki. Viņa uzsvērusi, ka jaunie tarifi nedod iespēju Latvenergo palielināt peļņu un gūt labumu sev. Lai novērstu straujāku tarifu kāpumu, kompānija budžetā esot samazinājusi vairāku savu darbību izmaksas.

Pēdējo reizi Latvenergo elektroenerģijas tarifi pieauga 2004. gada 1. janvārī, kad kāpums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija vidēji par 12,7%. Latvenergo auditētā peļņa 2004. gadā bija 24,7 miljoni latu, kas ir par 13,9 miljoniem latu vairāk nekā 2003. gadā.

Sākot ar 1. martu, Preiļos palielinājusies arī maksa par silto ūdeni, aģentūru LETA informējusi Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Paegle. Dzīvojamajās mājās ar karstā ūdens sistēmu bez cirkulācijas maksa par silto ūdeni tagad ir 1,63 lati par kubikmetru, bet aukstais ūdens maksā 0,51 latu kubikmetrā. Līdz ar to kopējā maksa par karsto ūdeni ir 2,14 lati par kubikmetru. Dzīvojamajās mājās ar karstā ūdens sistēmu ar cirkulāciju maksa par ūdens uzsildīšanu ir 2,05 lati par kubikmetru, bet aukstais ūdens maksā 0,51 latu kubikmetrā. Līdz ar to kopējā maksa par karsto ūdeni ir 2,56 lati par kubikmetru. Šādas izmaiņas saistītas ar to, ka 2006. gada 25. janvārī Daugavpils reģionālais sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprināja jauno siltumenerģijas tarifu, kas ir 28,04 lati par megavatstundu.