Pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas pēc ES direktīvām no 1. janvāra nosaka alus akcīzes pārrēķinu atbilstoši lata un eiro kursa svārstībām. Šoreiz tas nozīmē nelielu nodokļa likmes latos celšanos. Patlaban nodokļa likme ir 1,22 lati par katru absolūtā alkohola tilpumprocentu 100 litros alus, bet, lai sasniegtu ES pieprasīto minimālo akcīzes likmi eiro, Saeimai nodokli nāksies palielināt līdz 1,30 latiem par katru spirta procentpunktu 100 litros alus.

Lai gan nodokļa palielinājums ir samērā neliels, alus ražotāji ir sacēluši pamatīgu traci. A/s "Aldaris" valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels aģentūrai LETA izteicies, ka alus darītāji tagad tiks nostādīti vēl nevienlīdzīgākā situācijā pret stiprā alkohola ražotājiem, kuriem likuma grozījumi nodokli neparedz palielināt. Pēc H. Fogeļa prognozēm, nodokļa pieaugums "Aldara" produkciju sadārdzinās par apmēram 1 santīmu un uzņēmums gadā nodokļos papildus maksās 300 000 latu.

Savukārt a/s "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone stāstīja, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, stipro alkoholisko dzērienu un alkoholisko kokteiļu pārdošanas apjomi palielinājušies par apmēram 30%, kamēr alus pārdošanas apjomi – par 5%. Šis rādītājs, domājams, tiek piesaukts, lai radītu satraukumu par nācijas veselības stāvokli atbildīgajās amatpersonās, jo Latvijā pērn bija vislielākais stiprā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ES – 8,1 litrs gadā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati tomēr liecina, ka alkohola lietošanas paradumi pamazām mainās arī mūsu valstī. 1998. gadā katrs Latvijas iedzīvotājs izdzēra vidēji 11,4 litrus degvīna un stipro liķieru, taču 2004. gadā jau vairs tikai 8,3 litrus. Savukārt alus patēriņš ir strauji audzis – no 32,6 litriem uz iedzīvotāju 1998. gadā līdz 60,3 litriem pērn. Pēdējā gada laikā, alus cenām ceļoties inflācijas un ES prasību ietekmē, alus patēriņš gan ir nedaudz krities – 2003. gadā katrs Latvijas iedzīvotājs izdzēra 63,6 litrus alus.

Rosina sadārdzināt stipros dzērienus

Partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcija sabiedrības satraukumu par to, ka likumdevējs netieši veicina stiprā alkohola, nevis alus lietošanu, tomēr nav palaidis garām. Kā vakar RB atzina frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis, frakcija ir sagatavojusi savus grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz akcīzes likmi stiprajiem dzērieniem (virs 22% alkohola), celt vēl par 100 latiem uz katriem 100 litriem absolūtā alkohola. Šobrīd akcīzes likme stiprajam alkoholam ir 550 latu par katriem 100 litriem spirta tā sastāvā.

K. Šadurskis uzsvēra, ka "Jauno laiku" satraucot fakts, ka Latvijā ir viszemākais nodoklis stiprajiem dzērieniem ES, tādēļ to nolemts pielīdzināt vismaz Lietuvai. "Varam viegli prognozēt, ka tūlīt sāksies kliegšana, ka mēs lobējam [nelegālā alkohola] "točkas". Bet, ja iekšlietu sistēma valstī ir nevarīga, tas nenozīmē, ka jānodzirda tauta," teica "Jaunā laika" frakcijas priekšsēdis.

Otras lielākās Saeimas frakcijas - Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš personiski pauda atbalstu akcīzes palielināšanai stiprajam alkoholam. Ar būtisku piebildi - ja eksperti atzīs, ka tādā veidā varētu ierobežot alkohola patēriņu un palielināt valsts budžeta ieņēmumus. TP frakcija "Jaunā laika" ierosinājumu vēl nav skatījusi, bet tas noteikti drīzumā notiks, pieaicinot Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un citus ekspertus.

"Mums ir jāprognozē šāda soļa fiskālās sekas, kā arī tas, vai netiks veicināta kontrabanda, kandžas tecināšana un citas nelikumības," klāstīja J. Lagzdiņš, uzsverot, ka "lēmumu nedrīkst pieņemt steigā un populistiski". Akcīzes nodokļa likuma grozījumu pieņemšana otrajā lasījumā (likumam ir piešķirta steidzamība - aut.) paredzēta jau pēc divām nedēļām, līdz ar to, vadoties no J. Lagzdiņa teiktā, varam prognozēt, ka TP frakcija, visticamāk, nebalsos par "Jaunā laika" priekšlikumu. Tas gan vēl nenozīmē tā izgāšanu, jo Saeimas opozīcijas pārstāvji iepriekš presei ir pozitīvi izteikušies par akcīzes celšanu stiprajam alkoholam.

Narkologs: šņabis daudz kaitīgāks

"No veselības viedokļa starp alu un šņabi ir būtiska atšķirība. Stiprie dzērieni daudz ātrāk rada atkarību. Protams, no nekvalitatīva alus vai vīna piemaisījumu dēļ otrajā dienā cilvēkam var būt ļoti slikti, bet tie ir jādzer ļoti lielos daudzumos, lai rastos pieradums. Savukārt, dzerot degvīnu, cilvēks ātri pierod pie alkohola, to nepieciešams dzert aizvien vairāk un vairāk, un aiziet - sākas nopietnas problēmas," RB stāstīja narkologs, Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības Jānis Strazdiņš. Tādēļ deputāts stingri atbalsta akcīzes palielināšanu stiprajam alkoholam, atzīstot, ka Latvija uz citu ES valstu fona šobrīd izskatās kā valsts, kura apzināti veicina "alkohola tūrismu".

RB veica nelielu aprēķinu, par cik "Jaunā laika" priekšlikuma pieņemšanas rezultātā varētu pieaugt cena "klasiskai" 0,7 litru šņabja pudelei, kas šobrīd veikalā maksā 3,50 latus (piemēram, "Latvijas balzama" degvīni "LB" vai "Moskovskaja"). Iznāca, ka pudele varētu maksāt par aptuveni 30-35 santīmiem dārgāk atkarībā no tā, vai absolūtā alkohola daudzums tajā ir tuvāk 40% vai 50%. Jāņem gan vērā, ka mazumtirdzniecības cenu kāpums parasti nav precīzi atbilstošs uzcenojuma kāpumam, ko varētu radīt nodokļu pieaugums, jo ražotāji daļu pieaugušo izmaksu uzņemas uz saviem pleciem.

***

FAKTI

Šābrīža akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem

alum (par 100 litriem) - 1,22 latu par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 2 lati par 100 litriem alus;

vīnam (par 100 litriem) - 30 latu;

raudzētajiem dzērieniem (par 100 litriem) - 30 latu;

starpproduktiem (par 100 litriem):

ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem (ieskaitot) - 42 lati,

ar absolūtā spirta saturu no 15 tilpumprocentiem līdz 22 tilpumprocentiem (ieskaitot) - 70 latu;

pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem absolūtā spirta) - 550 latu.

Avots: likums "Par akcīzes nodokli"