Uzņēmumiem, kas apkurei izmanto gāzi, tās cena veido gandrīz 80% no siltuma tarifa. Pēc Akermaņa teiktā, uzņēmumi paši nespēs segt gāzes cenu pieaugumu, jo tiem nav tik daudz rezervju. "Tā nu ir realitāte," piebilda LSUA izpilddirektors. Viņš pauda viedokli, ka Latvijā attiecībā uz gāzes cenām vajadzētu sekot Eiropas valstu piemēram, kur lielāka nozīme ir gāzes piegādes izmaksām. Piemēram, mazajiem lietotājiem piegādes izmaksas, kas attiecas uz cauruļu diametru vai tīklu garumu, ir ievērojamas, taču tās Latvijā netiek pietiekami ņemtas vērā. Arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzskata, ka siltumuzņēmumi, lai saglabātu siltumapgādes kvalitāti un drošumu iepriekšējā līmenī, būs spiesti paaugstināt cenas. Vienlaikus viņš uzskata, ka gāzes tarifu paaugstināšana būs signāls, kas liks aizdomāties par Latvijas enerģētikas bilanci. "Vai tiešām paliksim tik atkarīgi no gāzes? Kādēļ mēs eksportējam tik milzum daudz koksnes kā enerģijas?" - šādiem jautājumiem, pēc eksperta domām, vajadzētu rasties kārtējā gāzes cenu kāpuma dēļ. Pēc Ozoliņa domām, valdībai būtu jāveicina atjaunojamo, kā arī vietējo resursu izmantošana neatkarīgi no tā, kas notiek ar gāzes cenām. To nosaka arī Eiropas Savienības direktīvas. Eksperts norādīja, ka līdz ar izmaksu pieaugumu jāmainās arī patērētāju uzvedībai. Viņš uzskata, ka būs cilvēki, kas turpinās izmantot gāzi un maksāt par to, taču jārēķinās, ka cenas kāps vēl. Ozoliņš piebilda, ka Krievijas gāzes koncernam "Gazprom" nav vajadzības pārdot gāzi lētāk. Savukārt Akermanis, runājot par iespējamo pārorientēšanos uz citu enerģijas avotu, ko varētu izraisīt gāzes cenu kāpums, norādīja, ka Latvijā nav lielas izvēles. Pēc viņa domām, mazajos ciematos ir "plašs darbības lauks", bet lielajās pilsētās pārorientēšanās nav iespējama. Viņaprāt, Latviju nav iespējams nodrošināt ar koksni kā ar alternatīvu enerģijas avotu. Kā ziņots, pēc ekonomistes Raitas Karnītes domām, LG vēlme pakāpeniski paaugstināt gāzes tarifus var atstāt nopietnas negatīvas sekas valsts tautsaimniecībā. Viņa norāda, ka cenu pieaugums gāzei aizsāks jaunu inflācijas līmeņa kāpumu, kā arī radīs daudz plašākas sekas visai tautsaimniecībai kopumā. Pēc ekonomistes domām, jautājums par iespējamo tarifu pieaugumu regulatoram būtu jāizvērtē īpaši rūpīgi, skatot situāciju jau daudz plašākā valsts attīstības kontekstā. Jau ziņots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir saņēmusi divus LG iesniegumus par dabasgāzes realizācijas gala tarifu koriģēšanu, kuros pakāpeniski līdz 2006.gadam plānots pieaugums par 13,7%-20,3%. Atbilstoši pirmajam LG iesniegumam tarifu pieaugums no šā gada 1.maija plānots par 4,8%-7,4%. Tarifs būs atkarīgs no patēriņa apjoma gadā. Piemēram, iedzīvotājiem, kas izmanto gāzi sadzīves vajadzībām, pieaugums plānots par 4,8%, bet, ja gāzi izmanto apkurei, - par 5,2%. No 2005.gada 1.jūlija LG lūdz paaugstināt tarifus par 5,8%-12,5%, salīdzinot ar patlaban spēkā esošo tarifu atkarībā no patēriņa apjoma gadā. Savukārt otrais iesniegums paredz tarifu pieaugumu no 2006.gada janvāra. Plānots, ka salīdzinājumā ar patlaban spēkā esošajiem tarifiem tie nākamgad pieaugs par 13,7%-20,3% atkarībā no patēriņa apjoma gadā. Iedzīvotājiem, kas izmanto gāzi sadzīves vajadzībām, pieaugums plānots par 16%, bet apkurei - par 20,3%. Jau ziņots, ka LG lūgumu paaugstināt gāzes cenas pamato ar to, ka 1.janvārī gāzes piegādes cena no Krievijas kompānijas "Gazprom" pieauga par 16%. LG uzskata, ka arī patērētāju cenu pieaugumam jābūt līdzvērtīgam, lai uzņēmums varētu gūt līdzekļus, kas nepieciešami investīcijām.