FM pārstāvji norādīja, ka institūcijām ES fondu apguvei budžetā ir paredzēta nauda, bet lielākā problēma ir tā, ka tirgū nav kvalificētu darbinieku, kas varētu darboties ar fondu apgūšanas jautājumiem. Saeimas Publisko lietu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Aigars Pētersons (JL) atgādināja, ka šogad, lai veiksmīgi apgūtu ES līdzekļus, darbā bija jāpieņem 469 ierēdņi. Deputāts interesējās, vai ir izdevies pieņemt nepieciešamo darbinieku skaitu. FM pārstāvji norādīja, ka gandrīz visās valsts pārvaldes institūcijās joprojām trūkst cilvēku. Viņš pastāstīja, ka budžetā vidējais atalgojums šiem darbiniekiem ir paredzēts Ls 450, bet realitāte ir tāda, ka vecākais referents "uz rokas" saņem tikai 200 latus: "Tas nav atalgojums, ar kādu mēs varam konkurēt ar privāto sektoru." Arī valsts kontrolieris Raits Černajs uzsvēra, ka daudzi darbinieki tieši zemā atalgojuma dēļ dodas strādāt privātajās struktūrās, konsultējot uzņēmējus par ES struktūrfondiem. "Mēs to labi apzināmies, bet tajā pašā laikā finansiālie jautājumi netiek risināti," sacīja Černajs. Viņš informēja, ka nākamgad Valsts kontrole visā valsts pārvaldes struktūrā veiks funkcionālo auditu, lai varētu noskaidrot atalgojumu valsts pārvaldē. Deputāts Alberts Krūmiņš (JL) savukārt uzsvēra, ka Valsts administrācijas skola negatavo nepieciešamos speciālistus. Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Oskars Kastēns (LPP) interesējās, vai, ņemot vērā lielo interesi par ES naudu, sākot pieteikumu saņemšanu, pietiks budžeta līdzekļu valsts līdzfinansējumam. FM uzskata, ka nauda pietiks, jo uzņēmēji projektu īsteno ātrā tempā un tiek prognozēts, ka vairums no tiem tiks noslēgti jau nākamajā gadā, savukārt publisko infrastruktūru objekti tiek saskaņoti ilgāk, tāpēc tiem finansējums galvenokārt tiks paredzēts 2007.gadā. "Tādējādi budžeta slogs tiks izlīdzināts," skaidroja FM valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis. FM pārstāvis apliecināja, ka Lauku atbalsta dienests pieteikumus Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) līdzekļu saņemšanai vairs nepieņem, jo iesniegtajos pieteikumos prasītā summa trīs reizes pārsniedz paredzēto finansējumu 49,3 miljonu apmērā. Kopš konkursu izsludināšanas četru mēnešu laikā LAD ir saņēmis 1584 pieteikumus par kopējo summu 174 823 324 lati. Ūbelis atzina, ka ir visai maz iespēju, ka varētu tikt atjaunota pieteikumu pieņemšana lauku atbalstam. "Tā būtu ļoti smaga politiskā izšķiršanās gan Latvijai, gan ES," sacīja Ūbelis, norādot, ka tādējādi nauda tiktu atņemta citai nozarei. Papildu finansējumu līdz 2007.gadam no ES nevarēs dabūt, ir pārliecināts ierēdnis, tāpēc vienīgā iespēja ir atbalsta sniegšana lauksaimniekiem no valsts budžeta. Šāda izšķiršanās gan būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, piebilda Ūbelis.