Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs vakar preses konferencē atzina, ka 8,8% IKP pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bijis neprognozēti augsts. Strauja izaugsme bijusi vērojama gandrīz visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs - rūpniecībā, tirdzniecībā un būvniecībā. Pēc augstajiem pirmā ceturkšņa rādītājiem un otrā ceturkšņa operatīvajiem datiem Latvijas Banka šā gada IKP pieauguma prognozi paaugstinājusi no 7% līdz 7,5%. Tai pašā laikā centrālā banka uzskata, ka normāls tautsaimniecības attīstības temps būtu, ja IKP pieaugtu robežās no 6 līdz 7%. "Svarīgi, lai izaugsme ir sabalansēta un kontrolējama," uzsvēra Rimšēvičs, norādot, ka šādos pieauguma tempos nekādi ārējie faktori nevarētu "izaugsmi izsist no sliedēm". Runājot par inflācijas attīstību, Latvijas Bankas vadītājs norādīja, ka pēc šā gada maija rekorda, kad patēriņa cenu gada izmaiņas sasniedza 6,2%, jūnijā inflācijas līmenis samazinājās līdz 6,1%. Tas neesot būtisks kritums. Latvijas Banka paredz, ka arī nākamajos mēnešos inflācijas līmenis, visticamāk, nepārsniegs maijā novēroto. Centrālā banka prognozē, ka kopumā šā gada inflācija būs 4,5%. Pieaudzis ir arī maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas vairāk nekā divkāršojies, sasniedzot 9,5% no IKP. Šādu pieaugumu izraisījis straujais importa kāpums, kas daļēji tiek skaidrots ar tobrīd gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un ar to saistītajām neskaidrībām un importa tarifu izmaiņām.