Kas pašreiz tiek piedāvāts Latvijas uzņēmējiem kredītrisku samazināšanai? M. Andrjuščenko: – Visā pasaulē pastāv kredītrisks, un tas ir jāvada un jāsamazina. Latvijā parasti kredītriska menedžmenta kompānijas piedāvā kredītinformāciju un parādu atgūšanu. Tādā starptautiskā kompānijā kā Coface, kurai ir filiāles 136 valstīs, uzņēmējs var saņemt visu pakalpojumu klāstu – bez jau minētajiem pakalpojumiem pašreiz arī t. s. monitoringu jeb pastāvīgu sadarbības partnera kontroli noteiktā laika posmā un, cerams, 2005. gadā, kad Latvijas likumi kredītmenedžmenta jomā jau būs sakārtoti atbilstoši ES prasībām, – arī kredītrisku apdrošināšanu. Pašlaik kredītrisku apdrošināšanu vietējā tirgū piedāvā pāris apdrošināšanas firmu. Pirmais solis – kredītinformācija Piemēram, ja kāda Latvijas zāģmateriālu ražošanas firma ir vienojusies par savas produkcijas pārdošanu Lielbritānijā par 150 tūkstošiem eiro, bet pircēji vēlas par preci samaksāt ne uzreiz, bet vēlāk, teiksim, divas nedēļas pēc preces saņemšanas, automātiski rodas risks, ka pircējs rēķinu var pilnībā nesamaksāt. Šādā situācijā pastāv vairāki risinājumi, kā minimizēt risku. Pirmkārt, kredītinformācijas iegūšana. Šajā gadījumā kredītriska menedžmenta firma saņem informāciju no kolēģiem Lielbritānijā par pircēja maksātspēju, finanšu rādītāju dinamiku utt., izvērtē risku pašreizējā brīdī un iesaka Latvijas firmai noslēgt darījumu, kurā īstermiņa kredīts nepārsniedz, piemēram, 100 tūkstošu eiro. Latvijas firma var rīkoties dažādi. Pirmkārt, pateikt pircējam, ka iesākumā pārdos preci tikai par 10 tūkstošiem un pārējo vēlāk. Otrkārt, atteikties no darījuma, jo nav izslēgts, ka pircēja nostāja būs nelokāma – visu vai neko. Treškārt, tomēr riskēt un piegādāt preci par 150 tūkstošiem eiro. Mūsuprāt, trešais variants nav pareizs. Klientam labāk vienoties par 120 tūkstošu eiro vērtu darījumu ar nosacījumu, ka kredīts jāsamaksā ļoti īsā laikā. Turklāt pastāv vēl viena iespēja paprasīt garantijas, teiksim, no pircēja firmas īpašnieka, akcionāriem. Kredītinformācija par potenciālo sadarbības partneri Eiropā, kurā norādīta maksimālā summa, ar kuru var riskēt, un attiecīgās firmas kredītreitings Latvijas firmai varētu izmaksāt 40–70 latu bez PVN. Turklāt klients tiek brīdināts, ka tas ir tikai ekspertu viedoklis, nevis kredītriska apdrošināšana, par kuru neveiksmes gadījumā var saņemt kompensāciju. Darījuma partnera uzraudzīšana Otrkārt, būtu vajadzīgs t. s. monitorings. Tas ir moderns un nepieciešams, bet Latvijā diemžēl reti lietots sadarbības partnera kontroles veids, jo pozitīvs ziņojums par pašreizējo klienta stāvokli nav pamats, lai atslābinātos un akli paļautos, ka ar klientu turpmāk nekas nenotiks. Monitorings ir pastāvīga klienta kontrole uz noteiktu laiku pēc konkrētiem rādītājiem. Teiksim, zāģmateriāli Vācijas firmai ir piegādāti, bet abas puses vienojušās, ka rēķins tiks samaksāts pēc trim mēnešiem. Tā var gadīties, ja pircējam ir svarīgi līdzekļus pirmām kārtām ieguldīt rekonstrukcijā, reklāmas akcijā u. tml. Trīs mēneši ir ilgs laiks ne tikai tāpēc, ka nauda pārdevēja kasē neienāk, bet arī tāpēc, ka pa šo laiku ar pircēju, pat ja tas ir pastāvīgs sadarbības partneris, daudz kas var notikt. Monitoringa režīmā netiek analizēta firmas dzīve visos sīkumos, bet gan principiāli fakti, kas var pasliktināt firmas stāvokli un kredītreitingu: problēmas ar rēķinu nomaksu, tiesu darbi, finanšu rādītāju dinamika. Monitoringa laikā informāciju un rekomendācijas sadarbībai ar partneri iespējams saņemt arī online režīmā. Monitorings var izmaksāt, augstākais, vairākus desmitus latu gadā. Parādu piedziņa vai riska apdrošināšana Trešo pakalpojumu – tiesu vai parādu piedziņu – firmai jāizmanto, ja pircējs nav tai samaksājis. Kredītmenedžmenta kompānija var palīdzēt izvērtēt, kas ir izdevīgāk: tiesāties vai piedzīt parādu no debitora. Ceturtais pakalpojums ir kredītrisku apdrošināšana. Piemēram, Coface tuvākajā laikā plāno piedāvāt Latvijas firmām apdrošināt kredītriskus ne tikai vietējā tirgū un citur Eiropā, bet arī ASV un Ķīnā. Attiecībā uz Krieviju šo pakalpojumu varētu piedāvāt tālākā nākotnē. Kurās nozarēs, slēdzot darījumus, risks ir vislielākais? M. Andrjuščenko: – Vislielākie riski un problēmas ir tur, kur ir vislielākais apgrozījums. Latvijā tas attiecas uz tām nozarēm, kas dominē eksporta un importa struktūrā, piemēram, uz kokapstrādi, vieglo rūpniecību, mašīnbūvi. Piekļuvei sarakstiem jābūt ierobežotai Kā jūs vērtējat Creditreform datu bāzes publiskošanu? G. Seržante: – Vairumā ES valstu likumdošana neparedz parādnieku sarakstu publiskošanu atklātā sarakstā. Viena lieta ir slēgta sistēma, kura pēc līguma ir pieejama kreditoram: bankām, līzinga kompānijām u. c., kas izsniedz kredītus. Cita lieta, ka šo informāciju var saņemt anonīma persona, kas to var izmantot dažādiem nolūkiem. Baltijā gan pašlaik radusies situācija, ka praktiski visos publiski pieejamos avotos publicē parādnieku sarakstus. ES nav tādas prakses. Ziņas par fiziskajām personām tiek uzskatītas par katra pilsoņa privātu lietu, un privātpersonas reputācija tiek cienīta. Ir skaidrs, ka, no vienas puses, mēs cīnāmies par kreditoru tiesībām, bet, no otras puses, arī debitoru tiesības ir jāievēro. Jāatrod zelta vidusceļš. Latvijā tika radīta īpaša datu bāzu aizsardzības komisija, kuras uzdevums bija uzraudzīt, lai datu bāzes tiktu aizsargātas un netiktu publiski izpaustas. Un man šķiet savādi, ka šis saraksts ir publiskots, jo jebkura firma, kas ir šajā sarakstā, var sūdzēties tiesā par nodarīto morālo kaitējumu. Līdzīga situācija jau bijusi Austrumeiropā, piemēram, Čehijā un Slovākijā, kur publisko parādnieku sarakstu veidotāji bankrotēja, jo bija debitori, kas viņus iesūdzēja tiesā, vinnēja prāvas un saņēma lielas kompensācijas. Šāda veida konflikti grauj inkaso un informācijas firmu reputāciju sabiedrības acīs. Kādas izmaiņas jūsu biznesā Latvijas tirgū ienesīs 1. maijs? G. Seržante: – Protams, izmaiņas nenotiks no 1. maija, būs kāds pārejas periods. Pirmkārt, pašlaik bankas, izsniedzot kredītus juridiskajām personām, balstās tikai uz savu ekspertu slēdzienu. Pēc Latvijas iestāšanās ES kredītiestādēm būs jāprasa arī trešo personu jeb neatkarīgo ekspertu viedoklis. Tās ir reitingu kompānijas ar tiesībām veikt juridisku personu kredītriska novērtējumu. Cita starpā šī prasība attieksies ne tikai uz ES valstīm, bet arī visām Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm. Latvijā šo normu varētu ieviest pāris gados. Neatkarīgā eksperta lomā varēs būt firmas, kas tiks sertificētas pēc Basel II (Eiropas komisija banku likumdošanā) standartiem. Šiem mērķiem Coface ir izstrādājusi un ieviesusi reitingu B2F, kas jau tiek izmantots Francijā un Vācijā. Coface plāno nepieciešamo sertifikātu saņemt līdz šā gada beigām. Jaunajai prasībai noteikti vajadzētu sekmēt mūsu biznesu. Otrkārt, mums par labu mainīsies arī likumdošana, kas regulē parādu piedziņu. Proti, ar parādu piedziņu saistītos izdevumus segs debitors, nevis kā tagad – kreditors. Vairāk investīciju, vairāk pasūtījumu Treškārt, Latvijas kļūšana par ES dalībvalsti nozīmēs arī investīciju pieplūdumu, jo daudzas Rietumu firmas gaida tieši 1. maiju, kad spēles noteikumi Latvijā būs tādi paši kā Rietumos. Tas ir svarīgs faktors tiem, kas līdz šim baidījās riskēt un ienākt Latvijā. Protams, tie, kas bija gatavi riskēt, Latvijas tirgū jau ir, un tās galvenokārt ir lielās firmas. Patlaban Baltiju uzlūko pirmām kārtām vidējais un mazais vācu uzņēmējs. Ja šīs firmas ienāks vietējā tirgū, mūsu darba apjoms attiecīgi pieaugs, jo palielināsies šo firmu apdrošināšanas apjoms mītnes zemēs, mēs savukārt saņemsim vairāk apdrošinātāju pieprasījumu. Turklāt šīm firmām šajā tirgū būs vajadzīgs juridiskais atbalsts un konsultācijas. Jāuzmanās no vieglas peļņas tīkotājiem M. Andrjuščenko: – Sakarā ar brīvu kapitāla, resursu, darbaspēka, jaunu kontaktu, pakalpojumu plūsmu pēc 1. maija daļēji var atkārtoties tā pati vēsture, kas bija pēc tā sauktā dzelzs priekškara atvēršanas, proti, vietējā tirgū var parādīties Rietumeiropas vai Austrumeiropas firmas, kas uz mūsu kapitālu raugās kā vieglas peļņas avotu. Nav teikts, ka tām jābūt kriminālām struktūrām, tās var būt arī firmas ar vāju finansiālo nodrošinājumu un ne īpaši lielu atbildību saistību izpildē. Un mūsu firmas var iekrist, teiksim, piedāvājot kredītus, izmaksājot avansus. Uzņēmējiem ir jāapzinās, ka arī ES saime ir dažāda, un labāk ir pašam vai ar aģentūras starpniecību pārliecināties par sava darījuma partnera uzticamību, nekā akli tam uzticēties. G. Seržante: – Mūsu bizness ir vajadzīgs gan tad, kad ekonomikā ir pieaugums, gan tad, ja tajā ir kritums. Pieaug apjomi, un pieaug problēmas. Teiksim, Vācijā ir milzīgs bankrotu vilnis. Coface pat pazemināja Vācijas reitingu. Diemžēl ES kopējā tendence liecina par situācijas pasliktināšanos, nevis uzlabošanos. Un tās nebūt nav negodīgas kompānijas, kas bankrotē, vienkārši daudzas neiztur konkurenci. Vajag nopietni sekot līdzi notiekošajiem procesiem, nevis paļauties uz to, ka darījuma partneri, kas līdz šim visu nomaksājis laikus, problēmas nekad neskars. Tas ļaus laikus reaģēt uz partnera problēmām un pašiem nenonākt kļūmīgā situācijā – parādos. Ne jau velti Rietumu firmas tik lielas summas tērē apdrošināšanai. Tas nav lēts prieks, turklāt firmas apdrošina biznesu, kas noslēgts ar pastāvīgiem darījuma partneriem, jo saprot, ka situācija tirgū mainās un partneri var arī bankrotēt. Vai prognozējat jaunu spēlētāju ienākšanu vietējā kredītmenedžmenta tirgū? G. Seržante: – Nē, jo visas starptautiskās kompānijas Latvijā jau ir. Pašreiz daudzas mazās vietējās kompānijas, cerot uz vieglu peļņu, sāk piedāvāt savus pakalpojumus šajā jomā un bojā tirgu ar dempinga cenām. Patlaban tirgū spēlētāju ir par daudz, jo tik mazā tirgū kā Latvija normāli strādāt var, teiksim, trīs firmas. Tāpēc es neredzu lielu nākotni šīm mazajām vietējām kompānijām. Līdzīga situācija bija Igaunijā, kur ar laiku mazās firmas apvienojās vai bankrotēja. Jārūpējas par savu kredītreitingu Kāds Coface IGK BALT bijis pagājušais gads un kādu prognozējat šo gadu? G. Seržante: – Pērn mūsu eksporta apgrozījums, t. i., ārvalstu kompāniju pasūtījums pieauga par 9–10%, savukārt apgrozījums vietējā tirgū vidēji par 30–40%, bet, piemēram, parādu piedziņas jomā – pat par 60 procentiem. Šogad eksporta apgrozījums varētu augt vismaz par 25%, bet apgrozījums vietējā tirgū – vidēji par 40–50 procentiem. Kādu prognozējat šo gadu Latvijas biznesam? G. Seržante: – Domāju, ka uz ES paplašināšanas rēķina šogad iekšzemes kopprodukts pieaugs vismaz par 6%. Turklāt tam pieaugs arī preču imports un eksports. Arī jaunās ES grāmatvedības normas un nodokļi tikai sekmēs vietējā biznesa attīstību, jo būs vieglāk strādāt un konkurēt tirgū. Diemžēl jārēķinās arī ar to, ka daļa firmu nespēs izturēt konkurenci, taču domāju, ka Latvijas ekonomiku kopumā tas būtiski neietekmēs. Bankroti notiktu tik un tā, vienīgi bez Latvijas iestāšanās ES šis process varbūt būtu daudz maigāks un lēnāks. Arī nākotnē varētu saglabāties pašreiz vērojamā tendence: ja kāda vietējā firma labi strādā, to drīzumā nopērk kāda liela ārzemju firma. Domāju, ka augs mazais bizness, kas ir jebkuras ekonomikas pamats. M. Andrjuščenko: – Latvijā ik mēnesi tiek reģistrētas vidēji 600 jaunas firmas. Lai sekmīgi darbotos ES tirgū, vietējām firmām kredītmenedžmentā vajadzētu izmantot visus resursus, kā to dara ES firmas. Un tas neprasa milzu investīcijas, jo datu bāzes jau ir un sev piemērotu kredītrisku uzraudzības politiku var izraudzīties gan lielas, gan mazas firmas. Turklāt nevajadzētu aizmirst arī par savas firmas kredītreitingu. Uzņēmuma vadītājam jāzina, uz ko viņa firma šajā pasaulē var cerēt, meklējot investoru vai sadarbības partneri. Ir slikti, ja sevi pārvērtē, un arī tad, ja nenovērtē, tāpēc ir svarīgi zināt, kā uzlabot savu reitingu un tādējādi palielināt konkurētspēju.