Līdz šim lielākais tūristu skaita pieaugums bijis vērojams 2002.gadā, kad, salīdzinot ar 2001.gadu, laukus apmeklēja par 11,5% ceļotāju vairāk, taču paredzams, ka pērnā gada rezultāti šo skaitli pārspēs. Precīzus datus Ziemele gan pagaidām nenosauca. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns žurnālistiem atzina, ka "šis gads ir iezīmējies ar lielām un dinamiskām pārmaiņām lauku tūrsimā", un pauda cerību, ka tā būs ne tikai ekonomikas nozare, bet arī sava veida Latvijas vizītkarte Eiropā un ārpus tās. "Ne tikai svešos dārzos ir labi, bet arī savējā, un padomāsim ne tikai, kā "aizšaut" kaut kur ārpus robežas, bet arī kā atpūsties tepat," aicināja Lujāns, atgādinot, ka liela daļa lauku tūristu ir ne tikai ārvalstnieki, bet arī Latvijas iedzīvotāji. Lai attīstītu lauku tūrismu, pašlaik tiek veicināta arī aktīvāka informācijas tehnoloģiju lietošana, piemēram, šobrīd ar PHARE programmas atbalstu tiek izstrādāta tiešā rezervācijas programma, kas sāks darboties augustā, bet tiks papildināta vēl līdz pat gada beigām, pastāstīja Ziemele. Ar šo programmu tūristi internetā varēs rezervēt viesu mītnes visā Latvijā. Šogad plānots izdot arī daudz vairāk poligrāfisku materiālu, turklāt 14 dažādās valodās. Lujāns norādīja, ka Latvijas lauku tūrismam nozīmīgi ir arī tas, ka pērn Latvijai izdevies kļūt par Pasaules Tūrisma organizācijas dalībvalsti, kurā šobrīd ir aptuveni 190 valstu. Šis gads saistās ar vairākām iecerēm, piemēram, jūnijā paredzēta starptautiska konference par lauku tūrismu, kurā piedalīsies speciālisti no lauku tūrisma organizācijām, un pasākumu, iespējams, atklās Pasaules tūrisma organizācijas ģenerālsekretārs. Šogad no valsts budžeta tūrismam atvēlēti 2,5 reizes vairāk līdzekļu nekā iepriekš - 1,041 miljons latu. No tiem 63% paredzēti mārketinga pasākumiem, kam līdz šim tika atvēlēti aptuveni 30%. Kā prioritārs tūrisma infrastruktūras uzlabojums šogad plānots ceļazīmju uzstādīšana, jo par to trūkumu bieži sūdzas gan tūrisma firmas, gan ceļotāji. Šogad paredzēts uzstādīt 600 līdz 700 zīmju. To uzstādīšanu plānots sākt maijā. Kopumā asociācijā "Lauku ceļotājs" ir reģistrētas 275 lauku naktsmītnes, to vidū lauku, brīvdienu un viesu mājas, viesnīcas, kempingi, pilis un muižas. Ik gadu lauku naktsmītņu skaits pieaug - salīdzinājumā ar 2002.gadu to ir par 13% vairāk. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums Latvijas lauku naktsmītnēs pērn vietējo tūristu vidū bijis 1,22 diennaktis, taču ārvalstu tūristi vidēji lauku mājās uzturējušies 3,42 diennaktis. Provizoriskie dati liecina, ka pērn par nakšņošanu Latvijas lauku naktsmītnēs iztērēti aptuveni 1,8 miljoni latu, kas ir 60% no kopējās tūristu atstātās summas Latvijas lauku teritorijās. Savukārt Eiropā kopumā šobrīd reģistrēti aptuveni 200 000 lauku naktsmītņu.