"SEB Wealth Management" pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds norāda, ka situācija valsts budžetā ir dramatiska.

"Tiem cilvēki, kuri pārtiek no pensijām un pabalstiem, klājas ļoti grūti. Ja viņu bērni dažus gadus uzkrās mazāk savām vecumdienām, tā nebūs milzu problēma, taču ir svarīgi pēc diviem vai trim gadiem, kad valsts ekonomika sāks atkopties no krīzes, atgriezties pie augstākām iemaksām otrajā pensiju līmenī," uzsver Rozenfelds.

Kā skaidro Rozenfelds, valsts demogrāfiskā situācija radīs apstākļus, ka bez otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem nebūs iespējams nodrošināt adekvātas pensijas šodienas trīsdesmit un četrdesmit gadus vecajai paaudzei, jo nebūs pietiekami daudz strādājošo, kas maksātu pietiekami lielus sociālos nodokļus.

"Ja iemaksas otrajā pensiju līmenī tiek samazinātas, tam ir jābūt pagaidu risinājumam uz noteiktu laiku, un jau tagad ir jānosaka, kad atgriezīsimies pie augstākām iemaksām," norāda Rozenfelds.

AS "Parex Asset Management" prezidents Roberts Idelsons uzskata, ka, mainot pensiju sistēmu, tiks upurēta ilgtermiņa attīstības perspektīva un tikai īslaicīgi atrisināta budžeta deficīta problēma.

"Nezinot, līdz kādam līmenim palielināsies budžeta deficīts, būtu pareizāk mēģināt saglabāt cilvēkiem ticību pensiju reformai, būtiski nemainot iemaksu apjomu otrajā pensiju līmenī. Iemaksu apjoma samazinājums otrajā pensiju līmenī ir līdzvērtīgs sociālā nodokļa palielināšanai, palielinot nodokļus, cilvēkiem zudīs motivācija tos maksāt," skaidro Idelsons.

Idelsons norāda, ka sociālajā budžetā uzkrāta rezerve 1 miljarda latu apjomā un labāk izmantot šo uzkrāto rezervi, nevis samazināt iemaksas valsts fondēto pensiju sistēmā.

Latvijas ekonomikai ir svarīgs ilgtermiņa finansējums, ko var nodrošināt ar valsts fondēto pensiju plānu starpniecību. Savukārt, samazinot iemaksu apjomu, tiks panākts īstermiņa budžeta deficīta samazināšanas efekts, kamēr Latvijas ekonomikai zudīs nopietns finansējuma avots, kas var kalpot kā vidēja un ilgtermiņa faktors ekonomikas atveseļošanai, uzskata Idelsons.

"Pašreizējos apstākļos sabiedrībai svarīgāk saglabāt ekonomikas dzīvotspēju ilgtermiņā, nevis upurēt to, daļēji atrisinot īstermiņa budžeta problēmas," uzsver "PAM" prezidents, piebilstot, "nodokļu maksātāju naudu jāmēģina investēt, nevis iztērēt".

Idelsons akcentē, ka uzkrājumi valsts fondēto pensiju sistēmā lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir vienīgais viņu rīcībā esošais uzkrājums - tā samazināšana palielinās šo cilvēku sociālās problēmas nākotnē.

Kā uzsver "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs, pensiju sistēma veidota daudzu desmitu gadu funkcionēšanai. "Latvijā ir izveidota laba trīs līmeņu pensiju sistēma, kas tikai tagad sākusi funkcionēt - tai ir pieci gadi -, uzticības saglabāšana tai ir svarīga," norāda Švarcs.

Švarcs skaidro, ka straujā lejupslīde rada nepieciešamību radikāliem īstermiņa risinājumiem, kas nepieļautu smagas sociālas problēmas. "Pašreizējā situācijā īstermiņa atskaitījumu procentuālā īpatsvara samazinājums pensiju otrajam līmenim ir saprotams," uzskata Švarcs.

Viņš akcentē, ka vienlaikus jāskatās arī vienu soli uz priekšu un skaidri jānosaka laiks un parametri, kad šis īpatsvars atkal tiks palielināts, lai saglabātu pēctecību un minimāli ietekmētu pensiju uzkrājumus nākotnē.

Kā skaidroja AS "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "LKB Krājfondi"" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Makijenko, ja valsts budžetā trūkst naudas līdzekļu sociālo jautājumu apmierināšanai jeb pensiju un pabalstu izmaksai, tad pagaidu atskaitījumu samazinājums pensiju otrajā līmenī šķiet loģisks.

Makijenko uzskata, ka, valdībai sedzot valsts budžeta deficītu, var rasties situācija, kad topošajiem pensionāriem, kam pensionēšanās vecums pienāks jau 2014.gadā, nāksies piedzīvot situāciju, kad valstij nebūs pietiekami daudz līdzekļu, ko izmaksāt pensijās.

Makijenko akcentē, ka, ievērojami pārdalot naudu starp pensiju pirmo un otro līmeni, valsts riskē, mēģinot risināt problēmas sociālajā sfērā šodien, nonākt vēl lielākās grūtībās nākotnē.

"Hipotēku bankas" ieguldījumu sabiedrības "Hipo Fondi" aktīvu pārvaldnieks Sandis Kapitonovs uzskata, ka valdības lēmums samazināt sociālās iemaksas otrajā pensiju līmenī vērtējams kā ļoti tuvredzīgs un nepārdomāts.

Samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī no 8% uz 2%, tās samazināsies par 75% jeb par 100 miljoniem latu, norāda aptaujātie eksperti.

Kā ziņots, Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par pensijām", kas paredz 2009.gadā neveikt pensiju indeksāciju.

Likuma grozījumi arī paredz, ka turpmāk valsts pensijas apmērs būs pārskatāms reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, turklāt, ja indekss būs mazāks par ciparu 1, kas nozīmē, ka attiecīgajā periodā nav novērots patēriņa cenu kāpums, tad valsts pensijas pārskatītas netiks.

Jau ziņots, ka Ministru prezidenta amata kandidāta Valda Dombrovska (JL) valdības deklarācijā teikts, ka uz laiku tikšot samazināta sociālo iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā no 8% līdz 2%.

Solot nepasliktināt esošo finansiālo situāciju pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, deklarācijā norādīts, ka pensiju indeksācija uz laiku tomēr tiks atcelta, bet tiks precizēta pensiju indeksācijas turpmākā kārtība.

Ja šā gada aprīļa indeksācija netiktu atcelta, tad ar indeksu 1,0479 tiktu indeksētas visas tās pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 135 latus, informēja Labklājības ministrijā. Indeksācijas veikšanai būtu nepieciešami 11,5 miljoni latu.

Kā ziņots, koalīcijas partijas, veidojot jauno valdību, vienojās par budžeta deficīta samazināšanai veicamajiem pasākumiem. Tostarp vairāk nekā 100 miljoni latu tiks ietaupīti, samazinot līdzekļu iemaksu apjomu valsts fondēto pensiju shēmā.