Kooperatīvās sabiedrības "Piena ceļš" vadītāja llze Aizsilniece uzsvēra, ka kooperatīvi ir nepieciešami lielajiem un mazajiem zemniekiem, turklāt tie darbojas ar vienādiem nosacījumiem kā lielajiem, tā mazajiem ražotājiem. "Manā kooperatīvā mazākajā saimniecībā ir 11 slaucamas govis, bet lielākajā - 630 govis. Galvenais nosacījums ir piena kvalitāte, lai tā atbilstu noteiktajām prasībām," sacīja Aizsilniece.

Viņa arī norādīja, ka kooperācija ir īpaša uzņēmējdarbības forma un tiek atbalstīta arī citās ES dalībvalstīs. Turklāt atšķirībā no pārstrādes uzņēmumiem kooperatīvu darbībā nepastāv risks, ka attīstībā ieguldītie līdzekļi nonāk ārvalstnieku rokās īpašnieku maiņas rezultātā.

Aizsilniece atzina, ka ne vienmēr svarīgākās ir iepirkuma cenas. "Biznesa attiecībās jābūt savstarpējai cieņai, taču no piena pārstrādātāju puses to neizjūtam, tādēļ arī grūti sadarboties. Pēc pagājušās nedēļas sižeta televīzijās zemnieki man zvanīja un teica, ka šādiem pārstrādātājiem nepārdos ne kilogramu piena," stāsta "Piena ceļš" vadītāja.

"Zemnieku saeimas" (ZSA) valdes loceklis Uldis Krievārs kategoriski noraidīja pārstrādātāju "demagoģiskos minējumus" par slikto piena kvalitāti, kas esot kooperatīvu izvestajam pienam.

"Mūsu produkcija tika vairākus mēnešus pastiprināti kontrolēta, un nav bijis pamata tādiem apgalvojumiem. Mēs aicinām visu pienu pārbaudīt neatkarīgās laboratorijās, jo šobrīd pārstrādātāji savas analīzes veic savās laboratorijās. Mūsu piena kvalitāti vērtē daudz stingrāk," apgalvoja Krievārs.

Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretāre Solveiga Smiltene norādīja, ka visiem ražotājiem ir vienādas prasības piena kvalitātei. "Mūsu uzdevums ir rūpēties, lai pie patērētāja nonāk tikai un vienīgi labas kvalitātes piens, ko mēs arī darām. Patlaban piens tiek pastiprināti kontrolēts, lai gan jāatzīst, ka mazajiem piena ražotājiem ir grūtāk nodrošināt labu piena kvalitāti, bet tas nebūt nenozīmē, ka kādam ir atlaides," uzsvēra Smiltene.

Piena kooperatīvās sabiedrības "Jaunais piens" valdes priekšsēdētājs Andrejs Kārklis atgādināja, ka Latvija atrodas vienotajā ES tirgū, kas nozīmē, ka katrs savu produkciju drīkst pārdot tur, kur tiek piedāvāti izdevīgāki tirdzniecības nosacījumi.

"Turklāt nav pamata mums pārmest, ka graujam Latvijas piena sektoru - kam gan nozare rūp vairāk, ja ne pašiem piena ražotājiem. Taču jāatceras, ka visa pamatā ir izejviela. Var par Eiropas naudu sacelt pārstrādes rūpnīcas, taču, ja nebūs izejvielas, no tām nebūs nekādas jēgas. Mēs attīstāmies un nu esam reāls konkurents šiem trim pārstrādes uzņēmumiem, taču viņi gribētu, lai zemnieks paliek pie govs ar gumijas zābakiem kājās un mēslu dakšām rokās," teica Kārklis.

Preses konferencē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un ZSA pārstāvji informēja par atbalsta apjomiem, ko saņēmušas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un pārstrādes uzņēmumi.

Ja salīdzina izmaksāto SAPARD atbalstu no programmas sākuma līdz 2006.gada 15.novembrim un apmaksātos struktūrfondu līgumus līdz 2007.gada 13.aprīlim lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un pārstrādes uzņēmumiem, var secināt, ka kooperatīvu saņemtais atbalsts ir aptuveni 29 reizes mazāks, apgalvo LLKA un ZSA.

"Informācija, ko AS "Preiļu siers", AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens" sagatavojis un nosūtījis vēstulē premjeram Aigaram Kalvītim (TP) par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību saņemto finansējumu, ir melīga, jo, piemēram, uz iepriekšējā plānošanas perioda Lauku attīstības plāna pasākumu "Standartu sasniegšana" kooperatīvi nemaz nevarēja pretendēt," uzsvēra Krievārs.

"Acīmredzot ar 29 miljoniem atbalsta pārstrādes uzņēmumiem nav pieticis. Agrākos gados būvētas viesnīcas, muzeji, uzturētas profesionālas volejbola komandas, un tad nav, ko par pienu samaksāt. Taču nu ar kooperatīvu attīstību vairs nav iespējams vienu zemnieku pret otru izspēlēt," norādīja preses konferences organizatori.

Kooperatīvu pārstāvji skaidroja piena cenu veidošanos Baltijā. "Latvijā nebūt nav lielākā jēlpiena cena, salīdzinot ar pārējām ES valstīm, taču pārstrādātās produkcijas cenas ir vienas no augstākajām. Diez vai zemnieki ir vainojami piena produktu cenu pieaugumā," uzsvēra lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Laura" valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss.

Viņi izteica cerību, ka Zemkopības ministrijai pietiks spēka un enerģijas aizstāvēt lauksaimnieku intereses un nepakļauties lielo uzņēmumu spiedienam.

Jau ziņots, ka zemnieki ir sašutuši par 8.novembrī AS ''''Rīgas piena kombināts'''', AS ''''Valmieras piens'''' un AS ''''Preiļu siers'''' organizētajā preses konferencē izteiktajiem pārmetumiem lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, vainojot tās piena tirgus krīzē Latvijā un cenu pieaugumā.

"Jāuzsver, ka, kaut arī šo trīs piena pārstrādes uzņēmumu patiesais nolūks ir panākt, ka piena kooperatīvi pārdod tiem jēlpienu par mazāku cenu, nekā tie spēj saņemt citur, ar šādu demagoģisku apvainojumu izplatīšanu tie tikai padziļina uzticības krīzi un neveicina zemnieku vēlmi ar tiem sadarboties," saka LLKA izpilddirektore Linda Bille.