Kā jau ziņots, organizācijas paziņojušas, ka 22 projekti vairākās valstīs, tostarp arī Latvijā, viņuprāt, ir "videi bīstami, ekonomiski neapmierinoši vai sociāli pretrunīgi". Šo 22 projektu izmaksas sasniedz sešus miljardus eiro (4,2 miljardus latu).

Vides aizstāvji uzsver, ka 19 no šiem projektiem vēl ir plānošanas stadijā un tos var apturēt.

Saistībā ar Latviju Eiropas Savienības (ES) investīciju "melnajā sarakstā" minēts "Via Baltica" Ziemeļu koridora projekts. Tā kopējās izmaksas ir aptuveni 650 miljoni eiro (456 miljoni latu).

Vides aizstāvji norāda, ka plānotais Rīgas un "Via Baltica" savienojuma maršruts ies tieši blakus "Natura 2000" teritorijai pilsētas nomalē, apdraudot tādu retu putnu sugu kā griezes.

Organizācijas uzsver, ka projektēšanas laikā nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Kā uzskata organizāciju pārstāvji, no vispārējas autoceļa ietekmes uz vidi un cilvēku veselību novērtēšanas izdevies izvairīties, sadalot projektu vairākās daļās.

SM valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs, komentējot šos paziņojumus, aģentūrai LETA pauda šaubas, vai tie aizkavēs projekta realizāciju. Pēc viņa domām, organizāciju skatījums ir paviršs, bet secinājumi - vispārēji.

Viņš uzsvēra, ka "Via Baltica" nav jauns projekts, jo autoceļš šajā vietā eksistē jau daudzus gadus. Patlaban tikai tiek veikta tā nestspējas palielināšana, satiksmes drošības uzlabošana, kā arī tiek būvēti pilsētu apvedceļi, kas ļaus samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. Attīstot prāmju satiksmi un realizējot ātrgaitas vilciena "Rail Baltica" projektu, tiks samazināta satiksme uz "Via Baltica".

Turklāt projekti to realizācijas gaitā tiek saskaņoti ar reģionālajām vides pārvaldēm, līdz ar to, pēc Židkova teiktā, iebildumi attiecībā uz "Natura 2000" teritorijām, nav pamatoti. "Process tiek kontrolēts, un nekādu pārkāpumu nav," sacīja SM pārstāvis.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas Ziemeļu koridors būs aptuveni 21 kilometru garš, un tas tiks sadalīts trijos posmos: Brīvības ielas dublieris, Daugavas Ziemeļu šķērsojums un Rietumu pievedceļi.

Vairāku pētījumu veikšanai ir piešķirts ES finansējums no Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) programmas.

Paredzēts, ka Rīgas Ziemeļu koridora būvniecību varētu sākt 2007.gadā, bet projektu plānots pabeigt 2016.gadā.