Valsts konsolidētā kopbudžeta izpilde šā gada pirmajā pusē ir 12 reizes labāka nekā deficīta līmenis, kas tika prognozēts un ko valdība bija apņēmusies ievērot ekonomiskās sadarbības memorandā ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), informēja Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace.
Valsts konsolidētajā kopbudžetā, kuru veido valsts pamatbudžets, valsts speciālie budžeti un pašvaldību budžeti, kopējais fiskālais deficīts pēc pirmajiem sešiem mēnešiem ir tikai 3,82 miljoni latu, liecina Valsts kases oficiālais pārskats. Šo deficītu veidojis tikai pašvaldību finansu deficīts, jo valsts budžetā pusgadā ir 2,25 miljonu latu fiskālais pārpalikums, savukārt pašvaldību budžetos - 8,9 miljonu latu deficīts. Turklāt pamatā tas ir veidojies tikai no Rīgas budžeta deficīta, kas gada pirmajā pusē sasniedzis 13 miljonus latu. Valsts kopbudžeta bruto ieņēmumi šā gada pirmajā pusē ir 1,007 miljardi latu, kas ir par 96 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā. Kopbudžeta izdevumi bijuši 1,029 miljoni latu. Jūnijā ieņēmumi kopbudžetā bijuši 188,4 miljoni latu, kas ir par 20,4 miljoniem latu vairāk nekā 2001.gada jūlijā. Kopbudžeta jūnija izdevumi bijuši 187,4 miljoni latu, un ir veidojies fiskālais pārpalikums - 6,4 miljoni latu. Lielākus līdzekļus nekā plānots saņēmuši vairāki nozīmīgi valsts speciālie budžeti. Tā veselības speciālajā budžetā pirmajā pusgadā ieskaitīti 79,1 miljons latu, kas ir par 500 000 latu vairāk, nekā bija plānots, un par 10 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Sociālās apdrošināšanas budžets pirmajos sešos mēnešos šogad saņēmis 259,8 miljonus latu, kas ir par 10 miljoniem vairāk, nekā bija plānots, un par 20 miljoniem latu vairāk nekā pērn. Turklāt sociālajā budžetā pirmajā pusgadā veidojies tikai 872 000 latu liels fiskālais deficīts, kas liecina, ka veiksmīgi ieņēmumi jau gandrīz nodrošina sabalansētu sociālo budžetu. Autoceļu fonds šogad jau saņēmis 34,7 miljonus latu, kas ir par 1,2 miljoniem vairāk nekā plānots un par 10 miljoniem latu jeb par trešdaļu vairāk nekā pērn. Finansu ministrs Gundars Bērziņš ir iepriecināts par budžeta rādītājiem. "Budžeta izpilde ir ļoti laba. Tā ļauj ar paļāvību raudzīties uz valsts ekonomikas attīstību un arī uz budžeta likuma gada izpildi," sacījis ministrs. Bērziņš uzsvēris, ka atzinību ir pelnījuši daudzie Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, kas godprātīgi pilda savus pienākumus un ir spējuši nodrošināt nodokļu iekasēšanu un cīnīties ar kontrabandu. Pirmajā pusgadā budžeta ieņēmumi gandrīz par 100 miljoniem pārsniedz pērnā gada līmeni. "Taču mani uztrauc jau pērn sākusies negatīva tendence budžetā, kas turpinās arī šogad - viena Latvijas pilsēta, Rīga, veido lielāku budžeta deficītu nekā visa pārējā valsts kopā, tādējādi gan samazinot pārējo pašvaldību iespējas aizņemties līdzekļus attīstībai, gan arī pasliktinot kopējos budžeta rādītājus," sacījis finansu ministrs. Pašvaldību budžeta likuma grozījumi, kas sakārtotu šo situāciju un veicinātu pašvaldību aizņemšanās pārraudzību, tikuši noraidīti, neraugoties uz Finansu ministrijas un Saeimas argumentiem. "Rīgas deficīts rāda mums šādas rīcības sekas," norāda finansu ministrs.










