Pēc tikšanās ar Mongolijas prezidentu Nacagijnu Bagabandi (Natsangyn Bagabandi) prezidente žurnālistiem kā piemēru minēja VEF radio tehniku. "Tas būtu izaicinājums Latvijas uzņēmējiem," sacīja Vīķe-Freiberga. Viņa uzsvēra, ka Latvijas produktu atpazīstamība Mongolijā liecina par to, ka savulaik Latvijai bijušas labas tirdzniecības attiecības ar šo valsti. Mongolijas prezidents savukārt apliecināja, ka Mongolija turpinās uzturēt labas attiecības ar Latviju ne tikai tirdzniecības, bet arī politikas, kultūras un citās sfērās. Viņš pavēstīja, ka Mongolijā īpaši populāri ir Latvijas mikroautobusi un tāpat arī Mongolija no Latvijas importē automobiļu rezerves daļas. Savukārt Latvijas konservi ir ikdienas prece mongoliešu virtuvē. Tāpat Mongolijas prezidents pastāstīja, ka VEF radio tehniku Mongolijā pieskatīja tāpat kā zirgus un bērnus. Vīķe-Freiberga pauda prieku Latvijā uzņemt tik tālu viesi, kas ieradies no tālas pasaules daļas, ar kuru "mums ir ļoti draudzīgas un savstarpēji atbalstošas attiecības". "Impozantā un svarīgā" valsts delegācija apliecina Mongolijas vēlmi padziļināt attiecības ar Latviju gan pašā augstākajā līmenī, gan arī saimnieciskajā, ekonomiskajā un kultūras jomā, norādīja prezidente. Viņa kā vizītes svarīguma apliecinājumu minēja Latvijas un Mongolijas līgumu par sadarbību izglītībā, kultūrā un zinātnē parakstīšanu, kas būs "likumisks ietvars tālākajai nozīmīgajai sadarbībai". Mongolijas prezidents savā un delegācijas vārdā pateicās par uzaicinājumu un draudzīgo sadarbību. Viņš norādīja, ka šī ir pirmā Mongolijas prezidenta vizīte "suverēnā, brīvā un atjaunotā Latvijā". Viņš arī atgādināja, ka Mongolija bija pirmā no Āzijas valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību. Kā Latvijas panākumus viņš atzīmēja Latvijas veiksmi attīstītas sabiedrības veidošanā virzībā uz EiropasSavienību un NATO, kā arī reputācijas veidošanā starptautiskajā mērogā. "Lai arī mūsu valstis šķir liels attālums, Mongolija vienmēr paturēs sirds siltumu pret Latvijas tautas un cilvēku sasniegumiem." Mongolijas prezidents arī uzsvēra, ka daudzi Mongolijas studenti ir beiguši Latvijas Universitāti, savukārt Latvijas speciālisti piedalījušies Mongolijas sasniegumu veidošanā. Viņš pauda apmierinātību ar tikšanos un sarunu ar Valsts prezidenti, amatpersonām un delegāciju rezultātiem un pauda cerību par Latvijas un Mongolijas savstarpējās sadarbības intensifikāciju. Runājot par Mongolijas ekonomiku un ārpolitiku, Mongolijas prezidents norādīja, ka valsts prioritāte ir daudzpusējas un aktīvas politikas veidošana, kā arī sadarbība ar Krieviju un Ķīnu, jo ģeogrāfiski Mongolija ir iespiesta starp šīm valstīm. Tāpat viņš arī norādīja, ka aktīvi attīstās Mongolijas divpusējās attiecības ar ASV, Japānu, Vāciju un citām valstīm. Japāna ir galvenais Mongolijas donors, jo 50% no visas palīdzības, ko saņem Mongolija, nāk tieši no Japānas. Savukārt Mongolijas galvenais sadarbības partneris Eiropā ir Vācija. Mongolijas prezidents informēja, ka Mongolijas tirdzniecības apjoms pagājušajā gadā bija viens miljards ASV dolāru, un izteica cerību, ka tas palielināsies.