Pagājušajā gadā visvairāk cenas pieauga pārtikas produktiem - par 7,8%, izglītības pakalpojumiem - par 7,4%, medikamentiem un veselības aprūpei - par 5,8%. Cenu līmenis pazeminājās sakaru grupā - par 4,2% un transporta jomā - par 1,6%. Uztura produktiem cenu paaugstināšanos noteica gaļas un gaļas izstrādājumu cenu kāpums saistībā ar gaļas importa ierobežošanu un kontrabandas apkarošanu, iepirkuma un ražotājcenu kāpums pienam un piena produktiem, sieram, cukuram, bet nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē pieauga dārzeņu un kartupeļu cenas. Savukārt cenu pārmaiņas veselības aprūpē noteica tarifu pieaugums ambulatoro pacientu aprūpē, medikamentu cenu kāpums saistībā ar izmaiņām importēto medikamentu struktūrā. Sakaru nozarē cenas pazeminājās mobilajiem telefoniem un sarunām pa mobilajiem telefoniem, bet transportā cenas samazinājās dzelzceļa biļetēm un degvielai. CSP dati liecina, ka decembrī bijis vislielākais cenu pieaugums gada pēdējā ceturksnī, kad cenas pieauga par 0,4%. Visvairāk cenas paaugstinājās pārtikas produktiem - par 2,1%. Liels cenu kāpums bija dārzeņiem, kartupeļiem, augļiem, pienam un piena produktiem. Pārējās patēriņa grupās cenu pieaugums bija niecīgs vai arī cenas pazeminājās. Visvairāk svētku atlaižu ietekmē pazeminājās apģērba un apavu cenas - vidēji par 2,8%. Pērn vidējais cenu līmenis, salīdzinot ar 2000.gadu, paaugstinājās par – 2,5%, tai skaitā precēm par 2,7% un pakalpojumiem par 2,0%. 2001.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, vidējās patēriņa cenas Latvijā palielinājušās straujāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā, liecina CSP informācija. Pērn patēriņa cenas Lietuvā palielinājušās par 2%, Latvijā - par 2,5%, bet Igaunijā - par 4,2%. 2000.gadā inflācija Latvijā bija 1,8%. 1999.gadā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 3,2%, 1998.gadā - par 2,8%, 1997.gadā - par 7%, bet 1996.gadā - par 13,1%. CSP vadītāja Aija Žīgure prognozē, ka šogad Latvijā iflācijas līmenis būs 3% līmenī. Taču viņa norādīja, ka šī prognoze ir vairāk pieņēmumu līmenī, jo šogad ir ļoti maz informācijas, kas būs ar administratīvi regulējamajām cenām, kuras kopējā patēriņa strukūrā veido piekto daļu. Žīgure piebilda, ka ilgstoši nemainīt šīs cenas diezin vai ir iespējams, norādot, ja palielināsies elektroenerģijas cenas, tas ietekmēs gandrīz visas preču grupas. "Taču var teikt, ka 3% līmenis varētu saglabāties, kas nodrošinātu normālu attīstības līmeni," norādīja Žīgure. Arī ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis prognoē, ka šogad un tuvākajos gados inflācija saglabāsies 3% līmenī. Kalvītis norādījis, ka jau kopš 1998.gada inflācija Latvijā ir bijusi 2-3% robežās un arī 2001.gadā inflācija kopumā atbilst Ekonomikas ministrijas prognozēm. Turpmāk inflācija diez vai kritīsies, jo notiek cenu piemērošanās pasaules līmenim, taču patēriņa cenu pieaugums arī nepalielināsies, uzskata Kalvītis. Savukārt Latvijas Banka prognozēja šā gada inflāciju 2,5-3% līmenī, norādot, ka administratīvi regulējamās cenas, visticamāk, nepieaugs, jo šis ir Saeimas vēlēšanu gads.