Rimšēvičs: beidzot jādomā, kā pašiem saimniekot, nevis prasīt papildu naudu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Ir pēdējais laiks sākt domāt par to, kā labāk apsaimniekot valstī esošos resursus, nevis prasīt papildu naudu, forumā «Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji.» sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā nav naftas, zelta vai dimantu un vienīgais mūsu rīcībā esošais resurss ir cilvēki. «No tā, cik spēcīgs un izglītots tas būtu, atkarīgs tas, kā mēs dzīvosim,» piebilda Rimšēvičs, norādot, ka šajā kontekstā jāspēj rast tādi risinājumi, lai īstenotos strukturālās reformas, lai sāktu pieaugt iedzīvotāju skaits, lai notiktu diskusijas par to, kad beidzot sāksim ražot preces ar augstu pievienoto vērtību un kad dzīvosim, neaudzējot ārējo parādu.

LB vairākus gadus piedāvā vairākas reformas, atgādināja Rimšēvičs, skaidrojot, ka LB kā monetārās politikas veidotājs redz, kur ir «asinsrites aizsportojumi, kas neļauj valstij attīstīties».

«Ir skaidrs, kāpēc Latvijas tautsaimniecība neattīstās, kāpēc ekonomika neattīstās un cilvēki brauc prom. Pērn redzējām, ka atlika tikai samazināties struktūrfondiem, lai mēs runātu par krīzi,» sacīja LB prezidents.

«Drukājam naudu dienu un nakti. Tā neesam drukājuši nekad. Dzirdējām pārmetumus, ka LB smacē tautu un nedod naudu, taču vairāk nekā divi miljardi eiro ieplūduši Latvijas tautsaimniecībā, no kā desmitā daļa iegāja kreditēšanā, taču kreditēšana stāv faktiski uz nulles,» stāstīja Rimšēvičs. Viņš atzinīgi vērtēja struktūrfondu pieejamību, taču vienlaikus skeptiski norādīja uz to, ka patlaban īsti neesot atbilžu uz to, ko mēs darīsim, kad to nebūs. «Ko darīsim, kad kreditēšana neatjaunosies, ko darīsim, kad konkurētspēja turpināsies samazināties, ko darīsim, kad naudas budžetā jaunai dalīšanai vairs nebūs?» viņš vaicāja.

Rimšēvičs pauda, ka valsts amatpersonu zemapziņā dziļi iesēdusies vēlme pārskatīt nodokļu sistēmu, papildu līdzekļus iegūstot uz nodokļu rēķina. «Baida, ka nākamgad vasarā tā vietā, lai paskatītos uz esošo naudu un tās apsaimniekošanu, mēs atkal prasīsim papildu naudu algām, tehnoloģijām, to darot uz nodokļu pieauguma rēķina, tādējādi atkal pasliktinot visu,» nobažījies Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka šis ir pēdējais laiks, kad nopietni beidzot sākt analizēt, ko darīt ar esošo naudu un kā to apsaimniekot.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu