Nākotnes riskiem nav pakļautas produktīvākās Latvijas nozares - kokapstrāde, lauksaimniecība, nemetālisko minerālu ražošana un transports, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ašeradens: Riskam nav pakļauta kokapstrāde, lauksaimniecība, nemetālisko minerālu ražošana un transports
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Stāstot par Latvijas ekonomikas ilgtspēju, ministrs norādīja, ka produktivitāte tautsaimniecības sektoros ir viena no ekonomiskās izaugsmes aktuālajiem jautājumiem. Turklāt patlaban darbaspēka izmaksas aug straujāk, nekā uzņēmumu produktivitāte.
«Kopumā Latvijas uzņēmumu produktivitāte ir 44% no vidējās Eiropas Savienībā (ES), kas nozīmē, ka daudzas nozares ES ir produktīvākas, nekā Latvijā,» stāstīja Ašeradens.
Pēc ministra teiktā, konkurētspējīgākā nozare Latvijā ir kokapstrāde - tās konkurētspēja ir 73% no nozares vidējā rādītāja ES. Šai nozarei seko lauksaimniecība un mežsaimniecība ar 69%, nemetālisko minerālu ražošana ar 63% un transporta nozare ar 58%, ko, pēc Ašeradena teiktā, lielā mērā veicina nacionālās aviokompānijas «airBaltic» veiksmīgie darbības rādītāji.
«Šīs ir globāli konkurētspējīgas nozares un tās neradīs riskus nākotnē. Tomēr pārējās nozares nākotnē var sagaidīt grūtības, tāpēc tām aktīvāk jādomā par konkurētspējas celšanu un produktivitāti,» uzsvēra ekonomikas ministrs.
Kā vienu no problemātiskām nozarēm produktivitātes ziņā Ašeradens minēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKP) nozari, kuras produktivitātes līmenis, salīdzinot ar ES vidējo, ir 32%. «IKT nozarei vajadzētu būt galvenajam ekonomikas attīstības dzinējam, tomēr produktivitātes rādītāji liecina, ka Latvijā darām kaut ko citādāk, nekā citviet,» norādīja ministrs.
Tajā pašā laikā Ašeradens atzina, ka kopumā situācija IKT nozarē nav slikta, tomēr Latvijā nav pietiekami daudz šīs nozares uzņēmumu.
Savukārt Ekonomikas ministrijas eksperts Jānis Salminš atzina, ka Latvijā IKT jomā aktīvāk jādomā par darbinieku efektivitāti, piemēram, Igaunijā ienākumi no IKT jomas uz vienu iedzīvotāju gadā sastāda 26 000 eiro, turpretī Latvijā - 12 000 eiro.